Par startu Soču olimpiskajās spēlēs nav iemesla būt apmierinātam, uzskata Latvijas vadošais biatlonists Andrejs Rastorgujevs.
Kā ziņots, 15 kilometru sacensībās ar masu startu, kas risinājās smagos laika apstākļos, Rastorgujevs otrdien izcīnīja 14.vietu, pa vienai kļūdai pieļaujot otrajā, trešajā un ceturtajā šaušanā.
“Sajūtas nekādas. Nav iemesla būt apmierinātam. Vienīgi ar to, ka olimpiskās spēles beidzās,” pēc masu starta Rastorgujevs
bija jau ierasti nerunīgs. “Slīdēja labi, par slēpēm neko sliktu nevaru
teikt. Visas šaušanas bija grūtas, apstākļi smagi, trasē putra,
nobraucieni izsisti. Vēl pēc otrās šaušanas bija cerības, izšķirošās
bija pēdējās divas kļūdas.” Kā izteicās sportista treneris Intars Berkulis, reizi pēc Rastorgujeva šāviena lode lidojusi pret gabarītu un arī pārējās divās kļūdās šāviens bijis ļoti nedaudz garām mērķim. Rastorgujevs uzsvēra, ka trīs dienas ilgā sacensību gaidīšana viņu neiespaidoja, un sportists bija gatavs. “Nekas nav izdarīts, nav iemesla būt apmierinātam,” Rastorgujevs atzina pēc savām pēdējām sacensībām Sočos. “Vēl ilga sezona, jātrenējas tālāk.” Kā zināms, masu startu bija plānots aizvadīt jau svētdien, taču
biezās miglas dēļ tas tika pārceltas uz pirmdienu. Tomēr laika apstākļi
neuzlabojās arī pirmdien, kā rezultātā biatlona sacensības pārcēla uz
šodienu.
“Ja sprintā nebūtu bijis sods, iedzīšanā būtu daudz vieglāk cīnīties,
jo pašā iedzīšanā, kad visi ir viens otram blakus, bez kļūdām ir grūti
nobraukt. Šajā distancē slēpes slīdēja labi, šaušana laba, un arī pats
jutās labi, kas deva devīto vietu,” pēc Rastorgujeva pēdējā starta Sočos sarunā ar Latvijas žurnālistiem secināja Berkulis. “Visneveiksmīgākā bija 20 kilometru distance – trīs kļūdas šaušanās
un arī slēpes negāja tik labi kā iedzīšanā. Tāpat morāli bija grūtāk
cīnīties, jo viņš bija noskaņojies nullei, tomēr otrajā šaušanā jau
pirmoreiz aizšāva garām,” atcerējās treneris. “Arī masu startā viņš
izdarīja visu, ko varēja, vairākas reizes pievelkot savu grupu klāt
sešiniekam. Viņš noteikti riskēja distancē, devās šaušanā ar lielu pulsu
– priekš tā ātruma, ko viņš attīstīja distancē, izdarīja maksimumu. Ar
savu meistarību viņš izdarīja visu par 100%.”
Berkulis uzskata, ka Rastorgujevam uz olimpiskajām spēlēm bija labākā iespējamā fiziskā forma. “Līdz ar to atlika tikai šaušana un slēpju slīdēšana.”
“Andrejs ir jauns, viņam šīs bija otrās olimpiskās spēles. Analizēsim
arī psiholoģiskās lietas. Viņš darīja ne tikai to, ko prot, bet arī
vairāk,” stāstīja Berkulis, sportista īpašo nerunīgumu ar medijiem
skaidrojot, ka šīs tomēr bija četrgades svarīgākās sacensības un uz tām
ikviens sportists ir noskaņojies vēl vairāk nekā parasti.
Pēc iepriekšējās sezonas skaļu publicitāti izraisīja Berkuļa teiktais, ka Rastorgujevs pēc Soču olimpiskajām spēlēm varētu startēt zem citas valsts karoga, jo Latvija sportistu nenodrošina pietiekamā līmenī. “Mūsu gods ir turpināt startēt zem Latvijas karoga. Ceru, ka mūs
sapratīs un turpinās atbalstīt Latvijas lielākie funkcionāri un
sponsori,” tagad saka Berkulis, uzsverot, ka situācija ir uzlabojusies.
“Šī bija pirmā sezona, kad esam par 80% nodrošināti, bet iepriekš 50%
paši pielikām. Tāpēc zem citas valsts karoga viņš neskries. Mums deva
gandrīz visu, ko bijām prasījuši, lai sagatavotos olimpiskajām spēlēm.”
Berkulis, kurš ir gan Latvijas izlases, gan Rastorgujeva
privātais treneris, uzsvēra, ka turpmāk strādās vienīgi ar valsts
labāko sportistu. “Nebūšu izlases treneris, būšu tikai saistīts ar
Andreju, ja būšu viņam vajadzīgs. Nevienam nav liegts pievienoties mums,
tomēr citiem sportistiem treniņu plānus īpaši negatavoju, jo tad tādi
būtu jāveido sezonas garumā, nevis, piemēram, mēnesim.”
Par startu olimpiskajās spēlēs Berkulis audzēknim ielika maksimāli augstāko iespējamo atzīmi.
“Viņš bez komandas izdarīja visu iespējamo – mūsu iespējas nav
salīdzināmas ar norvēģiem un vāciešiem. Nevaram ar viņiem konkurēt
finansiālajās iespējās – viņiem ir servisa grupa, apkalpojošais
personāls, medicīnas personāls,” uzskaitīja Berkulis. “Mums medicīnā ir
ļoti laba sadarbība ar Latvijas Olimpisko vienību (LOV), bet papildus
nauda būtu jāinvestē slēpju sagatavošanā, tāpat varētu būt nianses
šaušanā – paņemt par konsultantu, piemēram, Ūli Eināru Bjērndālenu, kurš
beigs karjeru, jo viņš izgājis cauri ellei un ugunij. Viņam būtu ļoti
daudz ko pastāstīt jebkuram sportistam.”
Berkulis atzina, ka nav problēmu faktā, ka Rastorgujevs
pārsvarā trenējas viens. “Bjērndālens trenējas viens, franču sportisti
vieni. Ja piemeklētu sparinga partneri, tam būtu jābūt līdzvērtīgā
līmenī, tomēr nav izslēgts, ka nākamajā sezonā Andrejam tāds būs.”
