Latvijas Sabiedriskajā medijā tapusi Latvijas Televīzijas dokumentālā filma “Ļauj man būt”. Filma atklāj skaudru un vienlaikus iedvesmojošu stāstu par audžuģimeni Alūksnes novada Mālupē un smagi cietušu meitenīti Anci, kura, neskatoties uz vardarbības radītajām sekām, kļuvusi par ģimenes vienotības un mīlestības simbolu, vienlaikus izgaismojot būtiskas sabiedrības problēmas – audžuģimeņu trūkumu, bērnunamu sistēmas izaicinājumus un vardarbību ģimenēs.
Filmas pirmizrāde būs 9. aprīlī plkst. 21.10 LTV1 un Replay.lv.
“Alūksnes un Malienas Ziņas” jau vairākus gadus seko līdzi Ivitas un Aivara Kļaviņu audžuģimenes gaitām Alūksnes novada Mālupes pagastā. Kuplā Kļaviņu ģimene, kurā aug gan bioloģiskie, gan audžubērni, turpina paplašināties un kopīgi pārvarēt izaicinājumus, saglabājot savstarpēju atbalstu un dzīvesprieku. Viens no bērniņiem – sešgadīgā Ance – ir ar ievērojamām veselības problēmām, un vecāki Ivita un Aivars nenogurstoši cīnās par katru meitiņas smaidu. Mazās Ances gaitām ceļā uz labāku veselību jau vairākus gadus seko līdzi visa Latvija, atbalsta un novērtē ģimenes centienus.
Kāds bija sākums? Pirms pieciem gadiem audžumamma Ivita savā ģimenē uzņēma astoņus mēnešus veco bērniņu ar smagiem ievainojumiem, kas atstājuši neatgriezeniskas sekas, nosakot nepieciešamību pēc pastāvīgas aprūpes.
“Mēdz teikt, ka liktenis ir diženākais scenārists un viņa piedāvāto pavērsienu straujumam neviens kino vērotājs noteikti nenoticētu. Tieši tā ir ar Ances stāstu, kuram esam sekojuši līdzi piecus gadus – no mirkļa, kad audžumamma Ivita iznāca ar meitenīti pa bērnunama vārtiem un mēs kopā pārvedām mājās astoņus mēnešus veco bērniņu, kuru gandrīz līdz nāvei piekāvusi viņas pašas māte,” Latvijas sabiedriskajam medijam stāstīja filmas režisore un scenārija autore Dace Kokle. “Mums ir bijusi iespēja būt klāt gan sajūsmas mirkļos un sāpju brīžos, vispelēkākajā ikdienā un visskaistākajos svētkos, un esam piedzīvojuši pašu galveno – Ance IR.
Tieši šo eksistenciālo būšanas stīgu visprecīzāk savā īpaši mūsu mazajai varonei veltītajā dziesmā izdziedāja savas dzīves vētras izdzīvojusī jaunā mūziķe Stirna:
“Ļauj man būt, ne vairāk ne mazāk,
Ļauj man to, kas pieder man.
Es neesmu lūzusi, es adaptējos –
Es tikai mācos būt.”
Nezinu, vai iespējams pateikt vēl trāpīgāk.”
Piecu gadu garumā veidotais dokumentālais stāsts balstīts gan filmēšanas komandas uzkrātajā materiālā, gan pašas ģimenes video arhīvā. Filmā iemūžināta Ances ienākšana ģimenē no bērnunama, viņas rehabilitācijas ceļš un dzīve kuplajā ģimenē, kurā aug gan bioloģiskie, gan audžubērni, kopā piedzīvojot svētkus, zaudējumus un ikdienas izaicinājumus.
Radošo komandu veido režisore un scenārija autore Dace Kokle, operatori Armands Rudzītis, Ivans Milovs, Māris Justs un Uģis Jakubāns, videoinženieris Edmunds Rimšāns, datorgrafiķe Līvija Tilgase, mūzikas un tituldziesmas autore Stirna.
