Pirmā Advente ik gadu atnāk klusi, gandrīz nemanāmi, taču līdz ar tās iedegto pirmo sveci sirdīs mostas īpaša sajūta. Tas ir brīdis, kad tumšais novembris pāriet mierpilnā decembrī, un cilvēki sāk gatavoties Ziemassvētkiem – ar domām, kas nesteidzīgi atgriežas pie paša svarīgākā: gaismas, siltuma un klusas cerības.
Vārds “advents” no latīņu valodas tulkojumā nozīmē “atnākšana”. Adventes laiks ir četras nedēļas garš ceļš, kurā ik svētdienu kļūst mazliet gaišāks – ne tikai Adventes vainagā, bet arī cilvēku sirdīs.
Katrai Adventes svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, svētot laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu; otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu; trešā ir ganiņu svece – prieks; ceturtā – eņģeļu svece jeb mīlestība. Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Aplis, ko veido Adventes vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību.
Šo svētdien iedegsim pirmo cerības svecīti – tieši cerība ir tā, kas palīdz rast spēku tumšākajā gada periodā. Šī diena atgādina, ka gaisma vienmēr atgriežas, pat ja ceļš uz to brīžiem šķiet garš un auksts. Pirmā Advente aicina apstāties. Tā ir diena, kad cilvēki drīkst būt mierā – bez steigas, bez pienākumiem un bez pārāk skaļas pasaules ap sevi. Tā ir iespēja uz mirkli nolikt malā darbus un rūpes un padomāt, kas patiesībā dara dzīvi gaišu.
Šajā laikā īpaši svarīgi pamanīt tos, kuriem gaismas pietrūkst, – vientuļos, vecos cilvēkus, kaimiņus, kas reti atver durvis, ģimenes, kurām trūkst atbalsta. Protams, šo vajadzētu ievērot visa gada garumā, jo vientulība jau neizvēlas laiku, kad piezagties cilvēkam.
Man šis laiks parasti ir pamatīgāka ielūkošanās sevī, vai esmu mierā ar to, ko daru, kā rīkojos, vai esmu pietiekami laipna pret citiem? Gribas atrast dziļāku sirdsmieru un iekšējo gaismu. Vai man tas izdosies, to rādīs laiks.
Lai cik klišejiski tas neizklausītos, bet no sirds vēlu, lai katra māja piepildās ar siltumu un cilvēki – ar labestību. Sadosimies rokās kaut domās, lai stiprinātu mūsu sabiedrību, lai vairotu labās domas, mieru, sirsnību un gaismu.
