No ziemas saulgriežiem līdz sirmām papardēm,
Kas Jāņu naktī mīlestībā zied
Ar madarām un citām Jāņu zālēm,
No malu malām Līgas nāk no tālēm.
Tās rokās sadodas un uzsāk klusu “Līgo”!
Tām druvas atsaucas un pievienojas āres,
Bet sirdis tuvina vārds “Līgo”!
Un visu nakti, līdz pat rīta gaismai,
No teiksmu avotiem līst „Līgo”!
Mēs dzeram to un mīlestībā tvīkstam
Un papardziedu rasā mirkstam.
Ak, līgo nakts! Kas būtu tu bez mīlas?
Ak, līgo nakts, kas būtu tu bez Līgas?
Tu druvas ielīgo un sirdis ielīksmo,
Lai atkal stārķis apciemo!
Ieva Pētersone
