Ābele vecā, ābele stiprā
Vēl ar pavasari īsti apsveikt nevaru.
Ābele vecā, ābele stiprā
Paraugies apkārt, vēl sniega daudz.
Man jau arī sirmums matos
Nebēdājos es par to.
Ābele raugi, ābele lūko
Saule no mākoņiem lien.
Drīz tā baltumu izdeldēs kluso,
Tad steigšos tevi ziedonī sveikt!
Ar visu vītumu, sirmumu matos…
