Ļauj paskatīties man uz tavu pusi,
kur meža malā kadiķītis snauž
un rītos ilgi kūko dzeguzīte,
skaitīdama mūža apļus vien.
Ļauj paskatīties man uz tavu
gaišo vaigu,
kur saules vasara vēl pēdas min
un atļauj paiet kaut mazlietiņ
pa taciņu, kur meža vīns pie žoga māj.
Ļauj uzlikt roku man uz tava pleca,
lai sajustu kā saules stari krīt…
