Sociālais darbinieks nav burvis

“Sociālais darbinieks nav burvju mākslinieks, kurš ar vienu rokas vēzienu atrisina visas cilvēka problēmas, lai viņš varētu dzīvot laimīgi. Tā nenotiek! Tomēr cilvēkiem no malas skatoties, tieši tā liekas,” saka Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes sociālā darbiniece darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem Anda Vīksna. Darbam sociālajā jomā viņa veltījusi vairāk nekā 20 gadus, pieredzēti gan labi, gan slikti brīži, tomēr pati svarīgākā ir sava darba mīlestība - palīdzēt cilvēkam tad, kad visi citi ir novērsušies.

- Latvijā sociālais darbs kā profesionāla darbība ir noteikta vien no 2003. gada, kopš spēkā ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Padomju laikos viss bija savādāk, bet, līdz ar Latvijas brīvvalsts laiku, sāka runāt un domāt par sociālo darbu, ko veidoja uz ārzemju pieredzes bāzes. Visa pamatā ir teorija. Ja nav teorijas, praksi nevar īstenot pareizi. Ir jābūt zināšanām, kā strādāt ar klientu, kā viņa dzīvi un funkcionēšanu uzlabot. Sociālajam darbiniekam jāmaina cilvēka domāšana, lai viņš uz savu problēmu paskatītos savādāk un pats saprastu, ka pārmaiņas ir nepieciešamas. Tas nav tik vienkārši. Par sociālo darbinieku var strādāt cilvēks, kurš ir empātisks, spēj iedziļināties otrā, domā racionāli un uz pasauli spēj paskatīties savādāk. Piemēram, kā sabiedrībā redz cilvēkus ar īpašām vajadzībām? Redz tikai personu ar problēmu, viņš kaut ko nemāk un varbūt pat mazliet traucē. Ikviens ir vērtība. Vienalga, kāds viņš ir, slims, jauns, vecs, mazs, viņš ir vērtība. Visi esam atnākuši uz šīs pasaules, lai dzīvotu pilnvērtīgu dzīvi. Kāds no malas nedrīkst izdomāt, kā jādzīvo un kas jādara citam.