Pietika ar svētku noskaņu

Kad šoruden Jaunlaicenē tika svinēta rakstnieces Māras Svīres dzimšanas diena, viņa ar īpašu sirsnību atcerējās savu bērnību dzimtajā pusē un skolas gadus Alūksnē, svētkus, kas svinēti, un gatavošanos tiem. Savās atmiņās par Ziemassvētku svinēšanu rakstniece solīja dalīties arī ar “Alūksnes un Malienas Ziņu” lasītājiem, un šis varbūt ir īstais laiks mums katram padomāt, kurš ir tas mirklis, kad piedzīvojam Ziemassvētkus.

“Ziemassvētkus dēvē par gada skaistākajiem svētkiem, un tā tas arī ir, bet vajadzētu saprast, ko nozīmē, kad cits citam vēlam priecīgus Ziemassvētkus. Patiesībā mēs nevēlam dejas ap eglīti un prieku par dāvanām. Mēs vēlam prieku par Jēzus piedzimšanu. Vai nu esam ticīgi vai neticīgi cilvēki, bet tāds ir Ziemassvētku saturs. Nav jau liegts arī priecāties, bet man pēdējos gados Ziemassvētki diezko nepatīk. Mēdz teikt, ka Ziemassvētki ir komercializējušies, vēl sliktāk, ka tie ir zaudējuši dvēseli. Vēlētos atcerēties laiku Alūksnē, kad biju maza meitene, abas ar māsu Liju gājām skolā un kopā ar tēti un mammu, kura bija skolotāja Alūksnes septiņgadīgajā skolā, svinējām Ziemassvētkus.”