No visiem respondentiem 14% snieguši atbildi, ka ar fiziskajām
aktivitātēm nenodarbojas, kamēr 17% norādījuši, ka to dara trīs līdz
četras reizes nedēļā, savukārt 23% – vienu līdz divām reizēm nedēļā,
liecina “BENU Aptiekas” kopā ar pētījumu centru “SKDS” veiktā
monitoringa rezultāti.
Tikmēr 26% aptaujāto sacījuši, ka ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas
retāk nekā reizi nedēļā. Vien 16% aptaujas dalībnieku ar fiziskajām
aktivitātēm nodarbojas katru dienu.
Regulāras fiziskas aktivitātes ir būtisks veselības un labsajūtas
priekšnoteikums, kas samazina dažādu saslimšanu un depresijas riskus,
uzlabo ārējo izskatu, kā arī uzlabo pašapziņu un stiprina pārliecību par
sevi.
Tāpat pētījumā secināts, ka 70% respondentu visbiežāk izvēlas
pastaigāties, 26% nodarbojas ar riteņbraukšanu vai triatlonu, 22%
nodarbojas ar vieglatlētiku, 11% nodarbojas ar vingrošanu, kā arī 10%
ikdienā nūjo.
Nūjošana ir izteikti populārāka vecāka gadagājuma cilvēku vidū.
Vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar nūjošanu nodarbojas 5% respondentu, no 45
līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 11%, no 55 līdz 63 gadiem 17%, bet
vecumā no 64 līdz 75 gadiem 23% nodarbojas ar nūjošanu.
Tāpat kopumā 10% nodarbojas ar peldēšanu vai ūdens aerobiku, 9%
apmeklē trenažieru zāli, tikai 6% piedalās komandas sporta veidos, 5%
nodarbojas ar ziemas sporta veidiem. Neskatoties uz to, ka orientēšanās
sports tiek dēvēts par Latvijas masu sportu, tikai 2% respondentu
norādījuši, ka ik pa laikam nodarbojas ar šo sporta veidu.
Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 21% respondentu pirms fiziskas
slodzes vienmēr iesildās, 23% to dara dažkārt, 26% reti, savukārt 26% to
nedara nekad. Gados jaunāki respondenti, proti, vecumā no 18 līdz 44
gadiem, pilsētu iedzīvotāji un tie, kuri nodarbojas ar fiziskām
aktivitātēm vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā, arī biežāk veic
iesildīšanās vingrinājumus, secināts aptaujā.
Lielākā daļa respondentu jeb 57% veic ķermeņa atsildīšanās
vingrinājumus. Vienmēr to dara 15% respondentu, 18% – dažkārt, 24% –
reti, bet 38% respondentu to nedara vispār. Tāpat aptaujas rezultāti
norāda, ka to biežāk dara gados jaunāki respondenti, proti, tie, kuri ir
vecumā no 18 līdz 44 gadiem. Atsildīšanās vingrinājumus biežāk veic arī
tie, kuri iesildās pirms sportošanas, kā arī tie, kuri biežāk
nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Fitnesa treneris un viens no “CrossFit” kustības pamatlicējiem
Latvijā Kaspars Zlidnis norāda, ka atsildīties ir tikpat svarīgi, cik
iesildīties, jo tas palīdz nomierināt organismu un pakāpeniski samazināt
treniņa intensitāti, nomierinot sirds darbību un elpošanu. Atsildīšanās
var būt arī lēns skrējiens apmēram 12 minūšu garumā un statiski
stiepšanās vingrinājumi, stiepjot treniņā noslogotās muskuļu grupas. Gan
iesildīšanās, gan atsildīšanās samazina traumatisma iespējas treniņa
procesā.
Zlidnis uzsver, ka iesildīties un atsildīties ir vienlīdz svarīgi
pilnīgi jebkurā vecumā, jo gan jauniem, gan veciem ir nepieciešams
rūpēties par sirds veselību, nepārslogojot to ar pārlieku lielu pulsu
jau treniņa sākumā, kā arī neļaujot savai sirdij sisties ātrāk par
atļauto pulsa zonu.
Jaunākiem cilvēkiem sirds var nebūt pietiekami nostiprināta, savukārt
vecāka gadugājuma cilvēkiem tā jau ir novājināta, tāpēc jābūt
uzmanīgiem ar pārāk augstas intensitātes treniņiem, piekodina eksperts.
Pulss atspoguļo sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu, respektīvi,
parāda, cik reižu minūtē tā saraujas, lai izsviestu asinis. Aptaujā
secināts, ka 42% respondentu, nodarbojoties ar sportu un tamlīdzīgām
aktivitātēm, kopumā seko līdzi savam pulsam.
Tomēr lielākā daļa respondentu, proti, 57% savam pulsam līdzi neseko.
Savam pulsam biežāk līdzi seko seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem un
tie, kuri biežāk veic iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumus, kā arī
tie, kuri kopumā biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
Iesildīšanās vingrinājumus ir svarīgi veikt, ja treniņa pamatdaļā ir
paredzēta augstas intensitātes slodze, skaidro Zlidnis. Iesildīšanās
tādējādi sagatavo organismu – sirdi, locītavas un muskuļus kardio un
spēka treniņiem. Iesildīšanās procesam jābūt kā lēnam skrējienam apmēram
12 minūšu garumā, iekļaujot arī dinamiskus lokanības vingrinājumus
atkarībā no muskuļu grupas, kuras paredzēts noslogot.
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds un asinsvadu veselību,
izturību un stāju, kā arī mazina aptaukošanās riskus un palīdz uzturēt
optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu,
samazināt stresu, nomāktības un vientulības sajūtu un uzlabot
pašvērtējumu. Pasaules Veselības organizācija rekomendē pieaugušajiem
veikt 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās
aktivitātes vairumā nedēļas dienu, vēlams – katru dienu.
Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos,
vēlams ne mazākos kā desmit minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās
aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā
izmantojot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60
minūtes dienā.
Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabo un saglabā
muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprina kaulus. Sēdoša darba
darītājiem katru dienu vajadzētu atvēlēt 30 minūtes līdz vienai stundai,
izskrienot lēnu krosiņu vai izdarot ķermeņa nostiprinošus treniņus
visām locītavām un muskuļu grupām. Tiem, kam ir aktīvs darbs, varētu
pietikt ar diviem līdz trim treniņiem nedēļā, pa stundai izdarot
stiepšanās, jogas vai pilates treniņus.
“BENU Aptiekas” Veselības monitoringu veic “BENU Aptieka” sadarbībā
ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS”. Pētījums veikts
2020.gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus
vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
