Nelegālo atkritumu izgāztuvju veidošana ne tikai pārkāpj
normatīvos aktus, kas rūpējas par to, lai atkritumu
apsaimniekošana notiktu cilvēkiem un dabai draudzīgā veidā.
Tā kaitē videi un apdraud apkārtējo ekosistēmu, piesārņojot
augsni un ūdeni. Vides apsaimniekošanas uzņēmums Eko Baltia VIDE
skaidro – kam pievērst uzmanību, lai, izmetot sadzīves
atkritumus, dzīvotu dabai draudzīgi?
Kā rodas nelegālās atkritumu izgāztuves?
Sadzīves atkritumu apsaimniekošana savā teritorijā ir
pašvaldību atbildība, savukārt atkritumu savākšanu un nodošanu
tālākai uzglabāšanai vai pārstrādei veic atkritumu savākšanas
uzņēmumi.
Statistika liecina, ka Latvijā ik gadu vidēji tiek radītas 700
000 tonnas sadzīves atkritumu un pat 50 000 tonnas bīstamo
atkritumu (piemēram, akumulatori, baterijas, elektroierīces u.c.).
Lai gan sistēma, kādā veicama atkritumu apsaimniekošana, tiek
regulēta, nereti medijos dzirdami arī gadījumi par nelegālām
atkritumu izgāztuvēm.
To rašanās iemesli var būt:
-
bezatbildīga attieksme pret vidi, izmetot atkritumus, kur
pagadās. Piemēram, izsviežot mežā veco ledusskapi, atceļā no
vasarnīcas; -
informācijas trūkums vai vienaldzība, izvēloties
nesertificētus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Piemēram,
atsaucoties šaubīgiem sludinājumiem, kur kāds sola savākt pāri
palikušos būvgružus vai veco dīvānu. Nav zināms, kur atkritumi
tiks izmesti – vai tie nonāks līdz atkritumu poligonam, vai
paliks ceļmalā? -
nepilnības normatīvajos aktos, kas ļauj Latvijā ievest
un uzglabāt nelegālas atkritumu kravas un pienācīgi nesodīt
negodprātīgos uzņēmumus.
Foto: Pixabay.com / andre_berlin
Bezatbildīga atkritumu apsaimniekošana – nopietns kaitējums
videi
Kā pēdējā laika vērienīgāko bezatbildīgas atkritumu
uzglabāšanas gadījumu var minēt 2017. gada vasarā Jūrmalā,
Slokas apkaimē atklāto nelegālo izgāztuvi. Apejot normatīvajos
aktos noteikto kārtību, Latvijā tika ievestas un uzglabātas 14
000 tonnas atkritumu.
Izgāztuvei aizdegoties, liesmas pārņēma 12 000 kvadrātmetru
lielu platību. Atkritumiem sadegot, plastikāta izdedži radīja
lielu sadūmojumu un nonāca atmosfērā, kā arī gruntsūdeņos,
veidojot ilglaicīgu piesārņojumu, kura attīrīšanai būs
nepieciešams ne mazums resursu.
Lai gan Jūrmalas gadījums ir viens no skaļākajiem, šī nav
vienīgā atklātā nelegālā izgāztuve Latvijas atkritumu
izgāztuvju vēsturē. Arī mazāka apmēra nelegālās izgāztuves
nodara kaitējumu un rada ugunsgrēka draudus.
Pēdējos gados atklātās izgāztuves, piemēram:
-
Praulienas
pagastā, netālu no Madonas – tur atrasta liela printeru
kārtridžu nelegālā izgāztuve; -
Jaunolainē,
Jelgavas šosejas malā – kur nelikumīgi uzglabātas
pārstrādāšanai domātas PET pudeles; -
Amatniekos,
Garkalnes novadā – kur nelegāli darboņi tika izveidojuši plašu
būvgružu izgāztuvi u.c.
Foto: Pixabay.com / PublicDomainPictures
Ko darīt, ja pamanīta nelegāla atkritumu izgāztuve?
Ar nelegālu izgāztuvi var saskarties jebkurš. Ja dodoties savās
ikdiena gaitās, gadījies uziet šādu vietu, nozares speciālisti
Eco Baltia vide iesaka:
-
ziņot Valsts vides dienestam – speciālisti apzinās
nelegālo izgāztuvi un izvērtēs tālāko rīcības plānu; -
fiksēt pārkāpumu, izmantojot mobilo lietotni
Vides SOS – tā
pieejama gan Android, gan iOS lietotājiem. Ar lietotnes palīdzību
varēsi gan nofotografēt pārkāpumu, gan paziņot par to
atbildīgajām iestādēm, gan padalīties ar atklāto sociālajos
tīklos, lai palīdzētu aktualizēt problēmu arī plašākā
mērogā.
Toreiz un tagad – atkritumu apsaimniekošanas vēsture
Publiskajā telpā aizvien lielāku aktualitāti iegūst jautājumi
par atkritumu šķirošanu un pārstrādi – attīstoties
tehnoloģijām, paveras jaunas iespējas.
Tālā pagātnē ir tās dienas, kad iedzīvotāji atkritumus
vienkārši izsvieda uz ielas, ļaujot tiem nonākt notekūdeņos un
veicināt slimību izplatīšanos. Vai esi redzējis vēsturiskajās
mākslas filmās attēloto dubļaino Londonu? Līdzīgos apstākļos
cilvēki bija spiesti dzīvot pirms stingrāku sanitāro prasību
ieviešanas.
Pirmie centieni atkritumu savākšanā
Atkritumu apsaimniekošana īpaši aktualizējās, sākoties
industriālajai revolūcijai – palielinoties ražošanas iespējām,
palielinājās arī atkritumu daudzums. Eiropā un Ziemeļamerikā
pirmie nopietnie mēģinājumi ieviest atkritumu apsaimniekošanu
datējami ar 19. gs. nogali un 20. gs. sākumu.
Pie mājokļiem parādījās atkritumu urnas un nevajadzīgo lietu
izvešanu nodrošināja zirgu vilktas, atvērta tipa atkritumu
kastes. 20. gs. sākumā atkritumu izvedēji tika motorizēti un
kastes noslēgtas, lai neizplatītu nepatīkamo aromātu. Parādījās
arī pirmās atkritumu pārstrādes rūpnīcas, taču ne visas no tām
varēja dēvēt par videi draudzīgām, jo tās piesārņoja apkārtni
ar kvēpiem.
Mūsdienu pieeja atkritumu pārstrādē
Šobrīd atkritumu pārstrādes poligoni ir attīstījušies
tiktāl, lai spētu pārstrādāt un atkārtoti izmantot, gan
šķirotos, gan nešķirotos atkritumus. Piemēram, vienā no
modernākajiem Eiropas atkritumu pārstrādes poligoniem Getliņi
Eko, atkritumi tiek:
-
apglabāti videi drošās šūnās, kuras izslēdz gaisa un
lietus ūdens piekļūšanu. Šo atkritumu radītā gāze tālāk
tiek novadīta līdz energoblokam, kur tā tiek sadedzināta un
pārveidota enerģijā; -
pārstrādāti, lai taupītu resursus un ražotu biogāzi;
-
nodoti tālāk uzņēmumiem, kas nodarbojas ar konkrēto
materiālu (piemēram, metāla) atkārtotu pārstrādāšanu.
Šāda sistēma ļauj efektīvāk izmantot pieejamos resursus,
padarot atkritumus lietderīgus. Arī godprātīga atkritumu
šķirošana sniedz savu artavu vides aizsardzībā. Vai zināji, ka
no pāris desmitiem plastmasas pudeļu iespējams pagatavot apģērba
gabalu?
Atkritumu sala – plastmasas piesārņojums Klusajā okeānā
Nepareizi apsaimniekota plastmasa ir viena no videi
nedraudzīgākajām substancēm. Par to liecina arī
atkritumu
sala, kas atrodama Klusajā okeānā – no Ziemeļamerikas
rietumu piekrastes līdz Japānai. Pēc aptuvenām aplēsēm tā
aizņem pat 0,4% – 0,8% no Klusā okeāna teritorijas.
Šī piesārņotā platība sastāv lielākoties no nevajadzīgiem
zvejas tīkliem un plastmasas iepakojumiem – materiāla, kas
bioloģiski nesadalās, tikai pārveidojas sīkākās daļiņās.
Foto: Pixabay.com / MatthewGollop
Atkritumu salas ietekme ir kaitīga gan dzīvniekiem, gan
cilvēkiem:
-
tā apdraud jūras bruņurupučus un putnus, kas notur
plastmasu par barību, un, apēdot to, mirst; -
mazās plastmasas daļiņas bloķē jūras dzīles no
saules gaismas, traucējot sīko organismu barošanos un ietekmējot
kopējo barības ķēdi; -
pamestajos tīklos bieži vien sapinas un noslīkst roņi
un citi jūras zīdītāji; -
nepareizi apsaimniekotā plastmasa izdala kaitīgas vielas,
kas ar jūras iemītnieku starpniecību nonāk arī cilvēku uzturā.
Ir izpētīts, ka, izgatavojot atbilstošas tehnoloģijas tīklus,
kas spētu satvert gandrīz neredzamās plastmasas daļiņas, būtu
nepieciešams apmēram gads un 67 kuģi, lai satīrītu mazāk kā 1%
no okeānā radītā piesārņojuma.
Taču pastāv arī veidi, kā nepieļaut jauna piesārņojuma
rašanos.
Ka dzīvot zaļāk?
Lai izvairītos no piesārņojuma, saglabātu veselību un
ietaupītu arī finansiālos līdzekļus, vides eksperti Eco Baltia
vide iesaka:
-
iepērkoties, mēģini samazināt patērētās plastmasas
daudzumu. Šobrīd aizvien lielāku popularitāti iegūst, piemēram,
zero waste kustība, kas cenšas sadzīves atkritumus samazināt
līdz minimumam; -
nemēslo mežā un, ja iespējams, sakop pamanītās
nekārtības – Latvija ir apveltīta ar brīnišķīgu dabu, kas
nav pelnījusi plastmasas piknika piederumu un alus skārdeņu
kaudzi meža vidū; -
iepazīsties ar atkritumu šķirošanas priekšrocībām –
ievies šķirošanas
sistēmu savā mājoklī vai darba vietā; -
izvēlies atbildīgu atkritumu apsaimniekotāju. Piemēram,
Eco
Baltia vide piedāvā sertificētu sadzīves, kā arī citu
atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu, rūpējoties, lai
izmestās lietas nonāktu tām paredzētajā vietā.
Papildu informāciju, kā tiek veikta atkritumu apsaimniekošana
un kādas ir Tavas iespējas ikdienā dzīvot zaļāk, meklē Eco
Baltia vide interneta vietnē! Rūpējies par apkārtējās vides
labsajūtu un tā rūpēsies par Tavējo!
Foto: Shutterstock.com