Bizness un finanses ir viens no stūrakmeņiem,
uz kā balstās mūsdienu sabiedrības stabilitāte. Ekonomikas
likumi, uz kuriem balstās šīs sfēras, ir tik sarežģīti, ka tos
pilnībā neizprot pat pasaules vadošie speciālisti. Tādēļ
vairums no mums finanšu pasauli uztver kā kaut ko pašu par sevi
saprotamu. Līdzīgi, kā mums nav jābūt ģenētiķiem, lai šūnas
mūsu organismā nepārstātu dalīties, mēs varam pelnīt un tērēt
savu naudu arī bez grāda ekonomikā. Tomēr finanšu pasaule ir
daudz dinamiskāka. Patērētājiem tiek piedāvāti vilinoši
piedāvājumi, piemēram, lēti bezprocentu kredīti jeb billige
lån med lav rente un dažādas izdevīgas
investīciju iespējas. Tajā pašā laikā tik mainīgi apstākļi
ir arī auglīga augsne dažādām dīvainībām, kādas apskatīsim
šajā rakstā.
Vai pastāv tāda lieta, kā
pārāk laba prece, lai to iegādātos? Izrādās, ka jā. Kad 1986.
gadā Microsoft ienāca tirgū ar savu operētājsistēmu Windows
1.0, konkurenti nespēja piedāvāt neko līdzvērtīgu. Lietotājiem
tika piedāvātas vēl nebijušas iespējas, piemēram, vizuāls
programmu noformējums un datora pelīte. Datora lietošana vairs
nebija rakšanās garās programmu kodu ķēdēs, kuras saprata tikai
speciālisti. Tā vietā lietotājiem pirmo reizi tika piedāvāts
kaut kas tāds, ko varētu atpazīt pat mūsdienu lietotājs.
Operētājsistēmas cena bija 100 dolāri, un, lai arī produkts bija
ļoti kvalitatīvs, var apstrīdēt, vai bija vērts par to izdot
šādu summu. Tajā laikā Microsoft vēl bija pavisam neliels
uzņēmums un tikpat daudzsološs kā daudzi citi programmatūru
izstrādātāji. Tādēļ, tā vietā, lai iegādātos Windows 1.0
kopiju, daudz prātīgāk izrādījās šos 100 dolārus ieguldīt
uzņēmuma akcijās. Turpmāko dekāžu laikā šāda investīcija
atmaksātos tūkstoškārtīgi.
Runājot par izdevīgākajām ieguldījumu
metodēm, parasti tiek minētas investīcijas dārgmetālos vai
vērtspapīros. Tomēr reizēm pats prātīgākais finansiālais
lēmums ir ieguldīt naudu krāsnī, proti, izmantot naudu iekuram.
Pagājušā gadsimta 90. gados Zimbabves valdība no valsts patrieca
ārzemju zemes īpašniekus, pārdodot tiem piederošās
lauksaimniecības vietējiem iedzīvotājiem. Diemžēl, vairumā
gadījumu fermas tika iedalītas cilvēkiem, kuri nekad nebija
saskārušies ar lauksaimniecības vadīšanu, kādēļ katastrofiski
kritās saražotās produkcijas skaits. Tā kā Zimbabves ekonomika
galvenokārt balstījās tieši uz agrāro sektoru, šī reforma tai
nodarīja milzīgu triecienu. Turpinājumā sekoja virkne citu tik
pat katastrofālu kļūdu. Piedāvājumam tik krasi sarūkot,
veikalniekiem nekas cits neatlika, kā celt graudu cenas, tomēr
valsts tiem to aizliedza ar likumu. Rezultātā nacionālā valūta –
Zimbabves dolārs – ieslīdēja hiperinflācijā. Smagākais periods
tika piedzīvots 2008. gada novembrī, kad valūtas vērtība kritās
par 6.5 sekstiljoniem procentu. Banknošu vērtība noslīdēja zem
papīra cenas, uz kā tās tika drukātas. Zimbabvieši devās
iepirkties, vedot naudu ķerrās. Lai gan Zimbabves dolārs saglabāja
oficiālās valūtas statusu līdz pat 2015. gadam, valsts
iedzīvotāji jau krietni pirms tam izmantoja ārzemju valūtas, bet
nacionālo valūtu izmantoja apkurē.
Lai gan brīžiem šķiet, ka mēs par finansēm
zinām it visu, vēl aizvien laiku pa laikam nākas piedzīvot
dažādas finanšu dīvainības, par kurām rakstījām iepriekš.
Lieki piebilst, ka tās neviens iepriekš nebija paredzējis. Šādi
ārkārtas notikumi pierāda tikai to, ka mēs nekad nevaram zināt
visu un savas zināšanas ir pastāvīgi jāpapildina. Citus, ar
finansēm saistītus rakstus, kas palīdz ne vien tuvāk iepazīt
finanšu pasauli, bet arī uzlabot savu finansiālo situāciju,
iespējams izlasīt interneta vietnē www.penge247.dk.
