Vakaros,
kā arī gada aukstajā sezonā, kad dienasgaisma mūs nespēj
lutināt pietiekami ilgi, atrodoties telpās, mēs lielākoties
skatāmies TV, lasām grāmatas, kā arī pavadām laiku internetā.
Visas šīs darbības atstāj ietekmi uz redzi, un acis sāk nogurt,
tādēļ, lai to novērstu, ir jāizvēlas atbilstošs mākslīgais
apgaismojums.
Kādu
apgaismojumu vajadzētu izmantot telpās?
Dienas
laikā visbiežāk mēs izmantojam dabisko apgaismojumu jeb saules
gaismu. Savukārt, pienākot rudenim un ziemai, meklējam dažādus
papildus gaismas avotus, lai padarītu savu mājokli omulīgāku, kā
arī nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi strādāt, mācīties utt.
Šajā gadījumā tiek izmantoti dažāda veida elektriskie gaismas
objekti.
Pirmā
lieta, kurai jāpievērš uzmanība, ir tas, vai izvēlētais
apgaismojums
ir piemērots tam, ar ko konkrētajā brīdī nodarbojamies.
Piemēram, dzīvoklī, kurā galvenais gaismas avots ir griestu
lampas, apgaismojuma līmenim ikdienā vajadzētu būt 100 līdz 300
luksi. Savukārt, ja nepieciešams mācīties, strādāt (lasīt,
rakstīt, zīmēt utt.), tad šim rādītājam vajadzētu pieaugt
līdz 500 luksiem.
Gan
mājās, gan dzīvokļos lielākoties izmanto griestu lampas, kuras
papildina ar dažādiem sienas gaismekļiem, kā arī stāvlampām.
Izmantojot papildus apgaismojumu, tas jāfokusē tieši uz to vietu,
uz kuru vērsts mūsu skatiens. Piemēram, ja lasām žurnālu,
gaismai jāvirzās uz žurnāla lapām.
Tāpat
jāpievērš uzmanība tam, lai apgaismes objekts atrastos piemērotā
augstumā, proti, tas nedrīkst apžilbināt acis, un tam ir jābūt
koncentrētam uz darba virsmu. Ja izmantojam, piemēram, galda lampu,
to jānovieto tā, lai gaismas stari kristu no tās puses, kas ir
pretējā rokai, ar kuru strādājat (labročiem – no kreisās
utt.). Apgaismojuma avotam jāatrodas acu līmenī, taču gaismai
jābūt novirzītai zemāk.
Ne
visas telpas mājoklī izmantojam vienlīdz aktīvi, tādēļ tur,
kur esam retāk, var izmantot vājāku apgaismojumu. Viena no šādām
telpām ir guļamistaba. Savukārt, piemēram, sporta zālēs parasti
tiek izmantotas spēcīgas spuldzes, kuru intensitāte pielīdzināma
dienasgaismai. Šāds apgaismojums ļauj cilvēkam justies tā, it kā
viņš atrastos brīvā dabā. Tiesa gan, ne vienmēr šis noteikums
tiek ievērots, kvalitatīvu spuldžu vietā tiek izmantoti lētāki
un mazāk kvalitatīvi apgaismes objekti.
Spuldzes
izstaro dažādas veida gaismas krāsas, un tām ir atšķirīga
temperatūra, kuru mēra Kelvinos (K). Piemēram, gaisma var būt
dzeltenīga (2700 – 3000 K), balta (4000K) vai zilganbalta (5000 K
<).Spuldzēm
ir dažādi veidi – ir standarta spuldzes, kuras novieto koridoros
un citās telpās, kuras tiek mazāk izmantotas. Savukārt ikdienā
lietojam spuldzes, kuras nepieciešamas dienasgaismas aizstāšanai.
Ja nepieciešams, var pielāgot arī noteiktu apgaismojuma
tonalitāti, piemēram, dzīvokļos tā noteikti būs siltāka, bet
telpās, kurās atrodamies biežāk – vēsāka. Lai spuldze
nenogurdinātu acis, tajā ir jābūt ietvertam plašam krāsu
spektram, kā arī izstarotajai gaismai vajadzētu līdzināties
dienasgaismai.
Dabiskais
un mākslīgais apgaismojums
Pie
mākslīgā apgaismojuma veidiem var minēt gan visiem pazīstamās
kvēlspuldzes, gan arī dienasgaismas un halogēnās spuldzes. Tam ir
jābūt pielāgotam individuālajām vajdzībām. Tas nozīmē, ka
apgaismojums vietā, kur ikdienā mācāties noteikti būs spēcīgāks
nekā, piemēram, koridorā.
Noderīgi
padomi:
Acis
nogurst, jo tās pārāk reti tiek mirkšķinātas, kas, savukārt,
izraisa asaru izšūšanu. Ja acis netiek pakļautas slodzei,
plakstiņam vajadzētu aizvērties reizi aptuveni 3 līdz 5
sekundēs.
Ja
acis netiek mirkšķinātas pietiekami bieži, pastāv risks saslimt
ar sausās acs sindromu, kuru veicina ilga atrašanās telpā, kurā
ir sauss gaiss. Tāpat šo sindromu var izraisīt arī centrālā
apkure, pārāk reta telpu vēdināšana un putekļi.
Organismam
novecojot, tā spējas nodrošināt asaru veidošanu pasliktinās,
tādēl ar sausās acs sindromu lielākoties sirgst vecāki cilvēki.
Tāpat šī problēma skar arī tos, kuri nēsā kontaktlēcas.
Ja
veicat darbu, kas prasa koncentrēšanos un objektu aplūkošanu
tuvumā, atcerieties ik pēc pusstundas atpūtināt acis. Lai to
veiksmīgāk izdarītu, izejiet ārā vai nostājieties po loga un
centieties skatīties tālumā. Aizveriet acis laikā, kad domājat,
tā jūs ne tikai vieglāk varēsit iztēloties sev nepieciešamās
lietas, bet arī pie reizes atpūtināsit acis.
Kad
lasāt vai rakstāt, centieties pēc iespējas biežāk mirkšķināt
acis, lai apgādātu tās ar nepieciešamo mitrumu. Mirkšķināšanas
laikā plakstiņus aizveriet pilnībā.
Kā
pielāgot apgaismojumu savām vajadzībām?
Izvēloties
apgaismes objektus, padomājiet par to, kādam mērķim tas būs
nepieciešams. Vai jums vajag vispārīgu apgaismojumu viesistabai
vai galda lampu darbam? Katram no šiem veidiem gaismas intensitāte
būs cita.
Vidējam
apgaismojumam mājoklī vajadzētu būt no 100 līdz 300 luksiem.
Vietās,
kur plānots lasīt, rakstīt, zīmēt un veikt citus detalizētus
darbus, apgaismojumam jābūt vismaz 500 luksiem.
Telpās,
kurās uzturaties retāk, apgaismojums var būt vājāks.
Istabās,
kurās uzturaties biežāk, kombinējiet griestu lampas ar cita
veida apgaismes objektiem.
Papildus
apgaismes ķermeņiem jābūt fokusēties uz virsmu, kuras virzienā
raidīts mūsu skatiens, piemēram, galda virsmu.
