Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī tas,
kā mums vajadzētu pārvaldīt savas finanses un pieņemt svarīgus
finanšu lēmumus. Padomājiet kaut vai par to, kā laika gaitā ir
izmainījusies izglītības sistēma, darba tirgus, finanšu sektors,
banku darbība utt. Mēs nevaram gaidīt, ka, tam visam mainoties,
finanšu likumi, pēc kādiem vajadzētu dzīvot, saglabāsies. Ja
mēs dzīvojam 2017. gadā pēc standartiem, ko finanšu eksperti
atzina par labu esam ap 2000. gadu vai pat vēl krietni agrāk, nav
nekāds brīnums, ka nespējam sakārtot savu finansiālo situāciju
un iekļūstam imprumut
rapid jeb ātro kredītu jūgā. Šeit būs
trīs finanšu likumi, kas ir krietni novecojuši, un jaunie likumi,
pēc kādiem mums vajadzētu sākt dzīvot.
-
Uzkrājumu fondam neparedzētiem gadījumiem
jāsastāda no 3 līdz 6 jūsu vidējo mēnešalgu
Laikā, kad bezdarbs bija zemāks un pasaules
ekonomiskā sistēma kopumā stabilāka, bija iespējams iztikt arī
ar šādu uzkrājumu apjomu. Pirmkārt, jau iespēja, ka varētu tikt
zaudēts darbs, bija mazāka, līdz ar to pēc šāda uzkrājumu
fonda bija mazāka nepieciešamība, turklāt, arī tad, ja darbs
kādu iemeslu dēļ tika zaudēts, bija vienkāršāk un ātrāk
vietā dabūt citu darbu. Arī tad, ja radās kādi citi neparedzēti
tēriņi, piemēram, izdevumi par veselības aprūpi vai steidzamiem
remontdarbiem, bija iespējams vieglāk gūt papildus ienākumus,
darot papildus darbu. Mūsdienās darba tirgus ir visai nestabils un
ir vērojams diezgan liels bezdarbs. Pat cilvēki ar augstāko
izglītību bieži vien ir bez darba, jo visiem vietas nepietiek.
Tieši šo iemeslu dēļ vairums finanšu ekspertu nosaka, ka
mūsdienās uzkrājumu fondam neparedzētiem gadījumiem ir jābūt 8
līdz 12 vidējo mēnešalgu apmērā. Uzkrājumu fonda mērķis ir
palīdzēt segt tekošos maksājumus, ja tiek zaudēti ienākumi vai
rodas ļoti lieli, neparedzēti izdevumi. Tā kā mūsdienās nevar
paredzēt, piemēram, cik ilgi var nākties būt bezdarbniekam, labāk
ir nodrošināties pret to, lai bez ienākumiem mierīgi varētu
dzīvot aptuveni gadu.
-
Pēc vidusskolas uzreiz jāiet mācīties
uz augstskolu
Šīs finanšu likums nāk mums līdzi vēl no
padomju laikiem, kad izglītība nozīmēja garantētu darbu,
turklāt, tā bija pieejama bez maksas. Mūsdienās tā vairs nav.
Par augstāko izglītību gandrīz vienmēr ir jāmaksā un tas bieži
vien nozīmē to, ka jāņem studiju kredīts un jāuzņemas
kredītsaistības jau sākot ar 18 vai 19 gadu vecumu. Tas ir ļoti
riskanti, jo īpaši mūsdienās, kad izglītība negarantē labu
darbu. Bieži vien gadās tā, ka tiek pabeigta skola, taču iegūtā
profesija nav visai pieprasīta un nākas strādāt vienkāršu darbu
vai vispār dzīvot ilgu laiku bez darba. Tas gan neatbrīvo no
pienākuma maksāt studiju kredītus, līdz ar to augstskolu
absolventi var nonākt patiešām neapskaužamā situācijā.
Mūsdienās, pirms mācīšanās augstskolā, noteikti ir jāizvērtē
savas nākotnes iespējas un potenciālu. Ja saprotat, ka mācības
augstskolā, jūsu izvēlētajā mācību programmā jums,
visticamāk, neatmaksāsies, neejiet studēt. Tā būs tikai lieka
naudas izdošana. Labāk apgūsiet kādu noderīgu profesiju
tehnikumā.
-
Uzsākot patstāvīgu dzīvi, ir jāpērk
māja
Vēl pavisam nesen visi finanšu eksperti kā
viens apgalvoja, ka vienmēr izdevīgāk ir pirkt, nevis īrēt. Īres
maksa nereti ir tikpat liela kā ikmēneša maksājums par hipotekāro
kredītu, taču māju pērkot jums paliek vērtīgs īpašums. Tas
viss šķiet ļoti loģiski, bet mūsdienās arvien vairāk cilvēku
sāk runāt par daudzajām īres priekšrocībām. Piemēram, tas
nodrošina neatkarību, jo cilvēks nav piesaistīts vienai konkrētai
dzīvesvietai, kā arī tādā veidā samazinās izmaksas par mājokļa
uzturēšanu, jo lielu daļu šāda veida izmaksu ir jāuzņemas
mājokļa īpašniekam. Piemēram, ja kaut kas pēkšņi atgadās,
īrniekam nav jādomā par to, kur dabūt patēriņa kredītu jeb
credite
nevoi personale, lai to visu savestu kārtībā.
Arī nekustamā īpašuma cenas šobrīd ir ļoti augstas, un
hipotekāro kredītu piešķiršanas nosacījumi nav gluži tie
izdevīgākie, tāpēc, pirms pieņemat lēmumu par mājas iegādi,
to noteikti rūpīgi jāapdomā. Mūsdienās īrēt nereti ir
izdevīgāk nekā pirkt, ja ne no finansiālā viedokļa, tad no
ērtību viedokļa gan.
Šie gan nebūt nav vienīgie finanšu likumi, kas
vairs īsti neatbilst mūsdienu cilvēka dzīves stilam šajā
ekonomiskajā situācijā. Lai vienmēr no visa gūtu labumu, ir
jāseko līdzi laikam un jāinteresējas par jaunākajām
aktualitātēm itin visās jomās.