Pat bez vīriešu stafetes komandas Latvijas biatlona izlase 2018.gada
Phjončhanas olimpiskajās spēlēs būs kaujas spējīga, uzskata Latvijas
Biatlona federācijas viceprezidents Gundars Upenieks.
Pagājušajā nedēļas nogalē noslēdzās Pasaules kausa sezona. Latvijas
vīriešu izlase palika 21.vietā Nāciju kausā, bet iespēju piedalīties
olimpiskajās spēlēs ar stafetes komandu ieguva labākās 20 valstis.
Tiesa, sezona Latvijai noslēdzās uz priecīgas nots, jo pašā pēdējā
startā otro vietu guva Andrejs Rastorgujevs, pirmoreiz karjerā kāpjot uz goda pjedestāla.
“Piecus gadus visi gaidīja un cerēja, varbūt kāds jau savas cerības
bija zaudējis. Galvenais, lai to nezaudētu pats Andrejs. Taču viņš to
paveica. Ļoti jācer, ka maisam gals vaļā,” sarunā ar žurnālistiem pauda
Upenieks. “Varbūt pat ir labi, ka šis pjedestāls bija sezonas beigās.
Viņš maksimāli izdarīja savu darbu un tagad uz šādas nots varēs
gatavoties nākamajai sezonai.”
“Regulāri sazinos ar Andreja treneri. Kā viņš izteicās, Rastorgujevs
sezonas beigās bija savā labākajā formā, kādu viņš nevarēja sasniegt
visu sezonu. Viņš trasē visu darīja pārdomāti un koncentrēti, taču tajā
pašā laikā bija ļoti ātrs. Ja pirms tam sezonas gaitā viens netrāpīts
mērķis liedza viņam kāpt uz goda pjedestāla, tagad pat divas kļūdas
šaušanā viņam ļāva būt otrajam. Tieši fiziskā kondīcija bija iemesls,
kāpēc viņam tas izdevās,” secināja kādreizējais biatlonists.
“Gribējām, lai 2018.gada olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāv pilna
vīriešu komanda, lai tur varētu piedalīties stafetē. Diemžēl cīņā ar
somiem pietrūka 50 punkti, bet nekāda traģēdija nav notikusi,” uzskata
Upenieks. “Mums vīriešu konkurencē būs divi pārstāvji un ir liela
pārliecība, ka Olimpiādē startēs arī Baiba Bendika. Būs kaujas spējīga
vienība, tāpēc ceram uz labiem rezultātiem.”
“Domāju, ka ir jau jāskatās uz 2022.gada Olimpiādi. Jāizstrādā
programma, lai tajā mēs būtu pārstāvēti ar savu komandu un lai mums būtu
ne tikai viens Andrejs Rastorgujevs,
bet arī citi, kas varētu tuvoties viņa līmenim. Lai līdzjutējiem būtu,
uz ko skatīties un aplaudēt, kā arī pārdzīvot,” stāstīja federācijas
viceprezidents.
“Lai tas notiktu, biatlona izlasē jābūt līderim. Un tāds mums ir.
Tāpat jāstrādā ar tiem sportistiem, kuri ir mūsu rīcībā, lai viņi
paceltu savu līmeni, kā arī skatīties uz jauniešiem, kuri pēc četriem
pieciem gadiem ar labāku sniegumu varētu aizstāt tos sportistus, kuri
mums ir šobrīd. Galvenais, lai jauniešiem ir cerība un vēlēšanās nokļūt
olimpiskajās spēlēs,” teica Upenieks. “Tā ir mana vīzija, kas valdes
sēdē vēl nav apspriesta. Tomēr tagad runāt par ilgtermiņa darbībām nav
īstais brīdis, jo nupat tikai noslēgusies sezona. Tas būs jādara pēc
kāda mēneša, kad sapratīsim, kas notiks tālāk. Uzskatu, ka ir jāsāk
gatavoties 2022.gada Olimpiādei, jo par 2018.gadu viss ir skaidrs – tie,
kas būs spēcīgāki, arī startēs. Šobrīd federācijai ir jāuzstāda jauns
mērķis, lai nerodas pārrāvums.”
Rastorgujevs pēc Oļega Maļuhina un
Ilmāra Briča kļuvis par trešo Latvijas biatlonistu, kurš kāpis uz goda
pjedestāla kādās no Pasaules kausa sacensībām.
Latvija ar stafetes komandu nebūs pārstāvēta jau otrajās olimpiskajās
spēlēs pēc kārtas, jo 2014.gadā Sočos uz starta stājās vienīgi Rastorgujevs un Žanna Juškāne.
