IEPAZĪSTI KANDIDĀTUS: Sola strādāt bez satricinājumiem

Pašvaldību vēlēšanās Alūksnes novadā ar 7. numuru startē Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksts Artura Dukuļa vadībā. A. Dukulis novada deputātu kandidātu plejādē ir ar vienu no lielākajām pieredzēm – viņš bijis gan ciema, gan rajona, gan pilsētas deputāts un ZZS pārstāvniecībā pašvadību vēlēšanās startē kopš 2013. gada. No 2013. līdz 2021. gadam bijis novada pašvaldības vadītājs. Iepriekšējās vēlēšanās ZZS ieguva četrus mandātus un strādāja opozīcijā. Līdz ar to, kā pats atzīst, pārzina visas domes darba šķautnes, gan “skatuvi”, gan “virtuvi”. “Un šīs zināšanas var iegūt tikai pieredzes veidā, to nevienā skolā nemāca,” viņš uzsver.

Savukārt šī sasaukuma darbu opozīcijā, kas sekoja pēc diviem termiņiem domes priekšsēdētāja krēslā, A. Dukulis vērtē kā iespēju uz domē notiekošajiem procesiem paskatīties citām acīm, kas arī nācis par labu. “Līdz ar to uz šīm vēlēšanām dodos daudz gudrāks nekā uz iepriekšējām,” viņš secina.

Komandas veidošanās princips esot vienkāršs – ZZS kodols uzrunā jaunos spēkus, pirms tam savā starpā pārrunājot un vienojoties par kandidatūrām, ar kurām “ir uz viena viļņa”. “Par kopīgām lietām un komunikāciju ar vēlētājiem vienojamies, taču viena galva te visu nediktē. Skanēs dīvaini, bet man apkārt vajag gudrākus cilvēkus, nevis izpildīgus. Esmu demokrātiskā darba stila piekritējs, un arī domi savulaik vadīju, visas lietas pārrunājot ar cilvēkiem, uzklausot viņu idejas un tikai tad sakot galavārdu. Nevis – kā galva saka, tā būs. Pēdējos gados domē daudz kas no šī demokrātiskā vadības stila ir pazaudēts,” vērtē A. Dukulis.

Būtu darījis savādāk

Jautāts tieši par ZZS virzītiem, panāktiem vai citādi ietekmētiem lēmumiem, līderis atzīst – “ja esi opozīcijā un daļa ir tikai pogu spaidītāji, tad ietekmēt notiekošo grūti un rezultātā notiek, piemēram, skolu reforma”. Norādījumu, ka skolu “sakārtošana” sākās jau A. Dukuļa vadības laikā, ZZS līderis nenoliedz. “Jā, ļoti labi atminos sapulci Strautiņu pamatskolā un citas. Toreiz absolūti negājām ar plānu, ka rīt uz pusdienlaiku jābūt lēmumam, bet lai cilvēkiem godīgi izstāstītu reālo situāciju. Pašvaldībā bija vienošanās, ka skolu reformu uzsāksim tikai tad, kad būs pabeigta ieplānotā ģimnāzijas un vidusskolas renovācija, lai dotu iedzīvotājiem iespēju salīdzināt. Vēlāk tāda iespēja arī bija, un daudzi savas domas par skolu reformu mainīja,” stāsta A. Dukulis. “Reforma bija neizbēgama, taču, ja mums būtu teikšana, tā nebūtu notikusi ar lozungu: tas ir finansiāls ieguvums, mēs būsim pionieri un valdība par to mums dos burkānu. To burkānu līdz šai dienai neesmu redzējis,” vērtē A. Dukulis.

Katrā pagastā savu saimnieku

Kūtrā iedzīvotāju padomju veidošanās zināmā mērā parādīja iedzīvotāju attieksmi pret vietvaru, kurai arī opozīcija pārmet zināmu aroganci. “Mēs neatbalstījām nolikumu par vienu iedzīvotāju padomi visā novada teritorijā. Uzskatu, ka no augšas veidotas struktūras neko labu nedos, padomēm bija jāveidojas caur sabiedriskajām organizācijām dabiskā veidā,” uzskata A. Dukulis, norādot, ka iedzīvotājiem joprojām nav pilnīgas izpratnes par šo padomju darbu, viņam to nācies daudziem skaidrot. “Joprojām pieturamies pie savas pārliecības, proti, kamēr katrā pagastā nebūs sava saimnieka, tikmēr mēs būsim tur, kur esam. Nevar sataisīt visu vadību pa vertikāli,” uzskata A. Dukulis. Savā programmā ZZS sola pagastu reformu izvērtēt, bet vai tas ir tik vienkārši? “Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu izvērtēt, –
jo iedzīvotāji nav apmierināti, un varbūt pakāpties kādu soli atpakaļ,” plāno A. Dukulis. Tāpat viņš vēlētos mainīt pašreizējo lēmējvaras un izpildvaras modeli. “Alūksnes novada pašvaldībā tās ir tik cieši saaugušas, ka nodalīt ļoti grūti. Piemēram, kādā domes sēdē es kādas iestādes vadītājam uzdevu jautājumu: “Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?” Nav atbildes. “Bet ko jūs pats domājat?” jautāju vēlreiz. Cilvēks uzvilcies attrauca: “Kā liks, tā darīšu!” bez komentāriem,” stāsta A. Dukulis. Viņš uzskata, ka nav normāli tas, ka pašvaldības iestādēs pat slotas kātu nevar nopirkt bez domes vadības atļaujas.

Rosina iedzīvotājus domāt

“Alūksnieši vispirms, tūrists pēc tam,” iepriekšējās vēlēšanās solīja ZZS, taču šis joprojām ir viens no būtiskākajiem sabiedrības pārmetumiem vietvarai. “Mums nav vajadzīgs “Instagram” tūrists, kurš te atbrauc, nofotografējas un paliela Alūksni, kas, protams, nav slikti, bet ekonomiskais tūrists, kurš atstāj naudu mūsu uzņēmējiem. Atzīstu, tas īsti nenotiek un jaunajai domei to sadarbībā ar uzņēmējiem vajadzētu veicināt,” vērtē ZZS līderis. Viņš arī novērojis, ka tūristi nereti tālāk par Alūksni neaizbrauc, taču arī pagastos ir, ko redzēt un darīt. Katrs ir unikāls, ar individuālām attīstības vajadzībām. “Pati pierobeža ir atšķirīga, un tās attīstībai atbalsts vajadzīgs vispirms no Eiropas, tad no valsts, jo mēs esam tas pirmais vairogs,” saka A. Dukulis. Viņš uzskata – vispirms ir iedzīvotājiem jārada tādi apstākļi, lai viņi, dzīvojot pie robežas, būtu apmierināti, un tad jādomā par valsts aizsardzību.

Taču iedzīvotāji ne vienmēr ir apmierināti, jo nereti nav pat ielu bez bedrēm. Iedzīvotājiem joprojām nav skaidras pašvaldības prioritātes to sakārtošanā – piemēram, Mežinieku ielā joprojām gaida savu kārtu – A. Dukulis atzīst, ka reizēm pašiem iedzīvotājiem jābūt aktīvākiem. “Šajā ielā daudzām mājām nav ierīkota kanalizācija, un loģiski būtu, ka vispirms paveic to un tad asfaltē,” viņš skaidro. Politiķis neuzskata, ka kādam būtu jābūt priviliģētam šādos jautājumos, piemēram, ZZS sola pabeigt kājāmgājēju taku līdz Kolberģim, neskatoties uz atsevišķām ezera piekrastes iedzīvotāju iebildēm.

Ar veco solījumu attīstīt sporta bāzi “Mežinieki” nav veicies, jo Madona šajā ziņā jau ir Alūksnei atņēmusi ziemas galvaspilsētas statusu, taču projekts neesot atvilktnē nolikts. Tāpat bibliotēka – to arī ZZS ieskatā vajag, taču jāizskata dažādi risinājumi, iespējams, apvienojot to ar mūzikas skolu.

Piesardzīgi viņš lūkojas uz VEF attīstības plāniem, atzīstot, ka reizēm lietas netiek sauktas īstajos vārdos – te pēc projekta paredzēts mini veselības centrs, ne slidotava, kuras vajadzību, protams, nenoliedz arī ZZS. “Ja labi grib, var izveidot visu, jautājums – cik apjomīgu un par kā naudu – Eiropas, uzņēmēju vai pašvaldības, un kas to apsaimniekos,” viņš vērtē. Vienlaikus ZZS biedri sociālajos tīklos nostalģiski rosina atjaunot Pilssalas esstrādi, kaut gan nav skaidrs, kā tādu laikā, kad sarūk iedzīvotāju skaits un mainās kultūras patērētāju paradumi, piepildīt – nupat nepietiekami izpirkto biļešu dēļ atcelts sezonas atklāšanas pasākums. “Jā, paradumi mainījušies, tādēļ 2021. gada budžetā bija ielikti 20 000 eiro izpētei – kas notiek ar estrādi, vai to cilvēkiem vajag. Pētījumu neesmu redzējis. Šādi videostāsti drīzāk ir tādēļ, lai rosinātu iedzīvotājus domāt,” skaidro A. Dukulis.

Pašreizējās opozīcijas pārstāvim ir atšķirīgs viedoklis par jauna pansionāta būvniecību novadā. Alūksnes pansionāts, protams, vairs neatbilst prasībām, taču kā labāku risinājumu šim nolūkam viņš saskata Jaunannas skolas pārbūvi. Par slēgto skolu un, piemēram, nākotnē tukšā Alūksnes pansionāta ēkas likteni viņš ir lakonisks – “izsolē un kaut par vienu santīmu, bet lai nāk jauns saimnieks.”

ZZS līderis atzīst – vēlēšanu sarakstu daudz, domes sastāvs var būt ļoti sadrumstalots, bet novada interešu vārdā viņš ir gatavs sadarboties ar jebkuru ievēlēto spēku. “Par ZZS jābalso tiem, kuri vēlas uz reālām iespējām balstītu novada attīstību, vienmērīgu, bez satricinājumiem,” viņš rosina.

🗳️ Kāpēc jāiet balsot?

“Cilvēka dabā ir nosvērties uz vairākuma viedokļa pusi, taču aicinu domāt ar savu galvu, lasīt programmas un nekautrēties no savas izvēles.”