IEPAZĪSTI KANDIDĀTUS: “Mana fronte ir šeit”

Pašvaldību vēlēšanās Alūksnes novadā ar 9. numuru startē Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”
– “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA), kuras līderis ir pašreizējais domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos deputāts Druvis Tomsons. Ceļš politikā kandidātam sākās 2017. gadā, pusgadu ar tā saucamo “mīksto” mandātu aizstājot partijas biedri, savukārt 2021. gada vēlēšanās NA komanda jau startēja D. Tomsona vadībā, domē iegūstot divus mandātus un veidojot koalīciju, kas bija tā brīža valdības spoguļattēls.

Šajās vēlēšanās atšķirībā no iepriekšējām NA startē ar pilnu komandu – 18 deputāta kandidātiem. “Komanda gan iepriekš, gan tagad veidojas dabīgi – tajā ir cilvēki, kuri paši pauduši vēlmi piedalīties,” raksturo saraksta līderis, kaut arī viņš vēlētos, lai iedzīvotāji kopumā būtu aktīvāki un vairāk uzticētos gan valdībai, gan vietvarām.

Jāuzlabo atmosfēra

Aicināts nosaukt NA iniciētus vai ietekmētus lēmumus aizvadītajos četros gados, ar kuriem saraksta līderis īpaši lepojas, viņš diplomātiski atzīst – ja strādā komandā, ir nekorekti tā dalīt. “Jebkura jautājuma pieņemšanai un risināšanai vajadzīgs vairākuma balsojums. Ja tā nav, jautājums netiek risināts, līdz ar to katra paveiktā lieta ir kopdarbs,” viņš uzsver. Savukārt tas, pie kā vēl cītīgi jāstrādā, viņa ieskatā ir laba atmosfēra pašvaldības kolektīvā. “Jebkurš kolektīvs cieš no pārmaiņām, reformām, tas nes līdzi zināmu spriedzi. Manuprāt, nav iegūta harmonija, un to jāmēģina risināt,” vērtē D. Tomsons, atzīstot, ka šis jautājums ir domes priekšsēdētāja redzējums un kurss. “Pašvaldība četros gados ir izdarījusi ļoti daudz, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ ir spriedze, jo, darot daudz, ir grūti būt foršam komunikatoram,” skaidro deputāts.

Vienlaikus viņš atzīst – reformas ir jāveic, jo mūsdienās vairs nevar darboties pagasta pārvalde ar pilnu štatu un atsevišķu priekšnieku, ja pagastā ir vairs tikai simts cilvēku. “Cilvēki prasa ierēdniecības samazināšanu, bet, kad pašvaldība par 20 % samazina darbinieku skaitu, tad saņemam pārmetumus, ka pagastā trūkst saimnieka. Saimnieks jau ir, nav tā priekšnieka ar šlipsi,” vērtē D. Tomsons, piebilstot, ka šī reforma darbojas divus gadus, un tagad var izvērtēt un vajadzības gadījumā to koriģēt.

Eksāmeni parādīs reālo situāciju

Šī un citas reformas tiek veiktas, taupot finanšu resursus. “Jāatzīst, vairāki tēriņi bija neefektīvi, nebijām pietiekoši sekojuši līdzi laikmeta nestajām izmaiņām, uzturējām daudzas pustukšas ēkas. Tagad ir ietaupīta nauda, ar ko veikt līdzfinansējumu Eiropas finansētos projektos. Lielas lietas mēs varam darīt vienīgi par Eiropas naudu. Iedzīvotāji grib bibliotēku, bet pagaidām pie apvāršņa nav nevienas programmas, kurā šim specifiskajam mērķim varētu dabūt finansējumu. Tādēļ tā varbūt nebūs izsapņotā Gaismas pils, bet atbilstošas un modernas telpas bibliotēkai tiks rastas,” viņš saka. Tukšo skolu problēmai nav ātra risinājuma, viņš uzsver, bet atklāj, ka par atsevišķām ir interese, piemēram, “Alūksnes Putnu fermai”, kā arī drošības struktūrai. Jautāts, vai skolu reformas komunikācijas trūkumā saskata arī savas partijas biedres Ilzes Līviņas vainu, kura vadīja apvienotās skolas, D. Tomsons atzīst – “Ilze ir stingra, prasīga, mērķtiecīga, vērsta uz rezultātu, un tas cilvēkiem nereti nepatīk”. “Viņa izglītības jomā bijusi tā, kura gadiem darījusi “netīro darbu”, – Ilzei kā vadītājai bija jālikvidē krievu plūsmas skola, tad vakarskola, un arī pašreizējo reformas modeli ar apvienotajām skolām sākotnēji saredzēja tieši Ilze. Viņa bija motors šīm pārmaiņām, tādēļ arī saņēma pārmetumus no sabiedrības, bet ir maz cilvēku, kas šo visu varētu paveikt. Tagad ieguvums ir izglītības kvalitāte un lielākas algas skolotājiem,” vērtē D. Tomsons, aicinot sabiedrību novērtēt labos darbus, piemēram, orķestra vadību, kas pastāv, tikai pateicoties Līviņu entuziasmam un degsmei. Vienlaikus par neseno politisko lēmumu par vienu skolu pilsētā viņš saka – jā, viss ir pareizi, bet tas pieņemts steigā, neizvērtējot līdzšinējās reformas nestos rezultātus. To viņa ieskatā var izdarīt tikai šī mācību gada noslēgumā pēc eksāmeniem.

Centrs katram savs

Runājot par veselības nozari, D. Tomsons uzsver, ka Alūksnes slimnīca ir mūsu visu nepieciešamība, lepnums un rūpjubērns vienlaicīgi. “Esam kopā to aizstāvējuši visos laikos un dažādos veidos ar parakstiem, ar orķestri Rīgā un varas gaiteņos. Taču slimnīcas kolektīvs gaida virkni sasāpējušos jautājumu risināšanu, ko var atrisināt tikai dome, lai pilnībā varētu izmantot iestādes potenciālu,” uzskata deputāta kandidāts.

D. Tomsons nenoliedz, ka savulaik pieņemti lēmumi, kuru sekas iedzīvotāji sāpīgi izjūt vēl šodien. “Man nav prieks par to, ka tirgus laukums zaudēts vai cilvēki autoostā stāv kājās un privātīpašnieks tur neļauj nolikt soliņu. Pašvaldība gribētu to nolikt, bet mēs to nevaram darīt privātīpašumā. Tāpat ir ar teritoriju starp autoostu un “Pajumti”, kas joprojām nav atradusi savu vizuālo ietērpu, – tas ir privātīpašums. Bet kur deputāta ieskatā ir pilsētas centrs? “Alūksne ir tik kompakta pilsēta, ka te nav jānominē centrs. Katrs to var iztēloties tur, kur vēlas, bet, ja tādu grib kaut kur noteikt, tas ir speciāli jāveido,” uzskata D. Tomsons, un kā iespēju šādam veidotam centram pašvaldība saredz Lielā Ezera ielas skvēru.

D. Tomsons nepiekrīt, ka Alūksne ziemas galvaspilsētas statusu ir zaudējusi Madonai, un piemin, piemēram, Renāra Salaka lolojumu –
Alūksnes ralliju, kas tur šo ziemas karogu. Vienlaikus viņš atzīst, ka ar “Mežinieku” bāzi šajā vilcienā vairs neielēkt. “Pārbūve jāveic ar mērķi, lai bāzes izmantošana būtu komfortablāka, lai varētu sākt slēpot agrāk un beigt vēlāk,” plāno D. Tomsons, piebilstot, ka Sporta centrs ir pašvaldības veiksmes stāsts, un jācenšas padarīt “dzīvus” arī “Mežiniekus”.

Patrioti nerodas pašsaprotami

Patriotisks, labi motivēts, turīgs cilvēks pierobežā garantē vislabāko drošību, uzskata NA pārstāvis, tādēļ sola rūpēties, lai pierobežā tādi būtu. “Ar pabalstiem pašvaldība diez vai veicinās dzimstību, acīmredzot globāli vairāk jārunā par to, ka bērns nes vairāk prieka, nekā rūpju,” saka D. Tomsons. “Arī patrioti nerodas pašsaprotami, un šajā ziņā nevaram paļauties tikai uz ģimeni,” uzsver deputāta kandidāts, uzteicot Ineses Marķitānes ieguldījumu. “Jaunsardze, Mazpulks ir organizācijas, kuras ļoti reti kaut ko prasīja pašvaldībai, un mēs ceram, ka līdz ar Ineses pievienošanos komandai radīsies lielāka izpratne par šiem jautājumiem un atbalsts veicināts,” tā D. Tomsons. Viņam rīcība iespējamā krīzes situācijā ir pilnīgi skaidra. “Mana fronte – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir šeit,” tā NA līderis.

Jautāts, vai arī turpmāk atbalstītu vairāku vietnieku sistēmu, D. Tomsons ir izvairīgs, vien atzīst, ka tas atkarīgs no vēlēšanu rezultātiem, jo “kaut kā sadrumstalotā sastāvā ir jāvienojas”. Savukārt vēlēšanu rezultāti, viņaprāt, ir atkarīgi no tā, vai vēlētāji balso par radiem, draugiem, kaimiņiem, vai izdara pārdomātu izvēli.

Jautāts par uzkrītoši pirms vēlēšanām uzsāktajām aktivitātēm sociālajos tīklos, politiķis atzīst, ka ilgi pretojies sociālo tīklu vilinājumam, jo tas patērē daudz laika, taču arī šādi var sasniegt iedzīvotājus, lai pastāstītu viņiem par iecerēm, tādēļ uzsācis komunikāciju Facebook. “Nekādu tēlu gan tur neveidoju, vienkārši esmu es pats, līdz ar to tas nav apgrūtinoši,” viņš stāsta un pajoko, ka ar nepacietību gaida pirmsvēlēšanu lielīšanās perioda beigas, “jo arī pēc 7. jūnija būs jāspēj paskatīties acīs tiem, uz kuru pleciem centies pakāpties priekšvēlēšanu karstumā”.

🗳️ Kāpēc jāiet balsot?

Katrai cilvēka rīcībai – darbībai vai bezdarbībai – ir savas sekas. Katram ir pienākums iet uz vēlēšanām, ko nosaka Satversme. Ja neaiziesi, tavā vietā lems kāds cits. Tev pēc tam varēs nepatikt rezultāts, bet faktiski morālas tiesības iebilst – nebūs.