Vēlēšanu maratons ir noslēdzies, un zināmi jauno pašvaldības domju sastāvi. Alūksnes novadā jaunajā domē visvairāk vietu ieguvušas trīs partijas – Zaļo un Zemnieku savienība, Jaunā Vienotība un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” – katrai pa četriem deputātu mandātiem. Latvijas Zaļā partija ieguvusi divas vietas, bet Latvijas Reģionu apvienība – vienu vietu.

Vēlēšanu diena novadā noritēja mierīgi un bez būtiskiem starpgadījumiem, neskatoties uz iepriekšējo dienu problēmām, kad elektroniskā sistēma piedzīvoja traucējumus. To gan nevar teikt par balsu skaitīšanas nakti, kad, saskaroties ar tehniskām problēmām, nolemts visā Latvijā vēlēšanu balsis skaitīt manuāli. Šo Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumu iecirkņi no novada vēlēšanu komisijas saņēma īsi pirms vieniem naktī. Lai gan sākotnēji tika prognozēts, ka pirmie vēlēšanu rezultāti būs pieejami vēl pirms pusnakts, tehniskās problēmas aizkavēja balsu saskaitīšanu un līdz ar to arī publiskošanu līdz svētdienas rītam, izraisot sabiedrībā neapmierinātību.

Neapmierināti bija ne tikai vēlēšanu rezultātus gaidošie, bet arī komisiju darbinieki, kuri strādāja ilgāk, nekā bija prognozēts. Piemēram, lielākajā iecirknī Alūksnes novadā – administratīvajā ēkā – darbu beidza vien svētdien pulksten 9.00. Tas nozīmē, ka darbinieki nepārtraukti strādāja vairāk kā 24 stundas. “Līdz vakaram vēlēšanu diena bija ļoti mierīga – viss notika bez pārpratumiem un aizķeršanās. Varētu teikt, ka viss bija ideāli. Arī pēc iecirkņu slēgšanas pulksten 20.00 šķita, ka viss būs labi, balsu skaitīšana iesākās veiksmīgi. Daži Alūksnes novada iecirkņi vēlēšanu dienu uz tik veiksmīgas nots arī noslēdza – balsis saskaitīja un rezultātus nodeva līdz 22.00, kamēr skenēšanas sistēma vēl darbojās. Pārējos iecirkņos vēl pirms pusnakts sākās trakums – sistēma nedarbojās, pilnībā apstādinot darbu,” stāsta Alūksnes novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ilze Rubene.

Gara nakts vēlēšanu iecirkņos

Tam sekoja gaidīšana un informācijas trūkums par tālāko rīcību, jo rīkojums no CVK, par tā saucamā plāna B uzsākšanu, ilgstoši netika saņemts. I. Rubene nenoliedz, ka komunikācija ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Valsts digitālās attīstības aģentūru bijusi neadekvāta – viedokļi bija pretrunīgi, skaidru norādījumu nebija. Uz jautājumiem – ko drīkst darīt un cik ilgi jāgaida – atbildes nesekoja. “Atļauju sākt balsu skaitīšanu manuāli deva tikai vienos naktī. Arī tad norādījumi bija nepilnīgi, un nācās uzdot precizējošus jautājumus. Pēc kāda laika atsūtīja rīkojumu, ka drīkst ņemt pārtraukumu. Bet kurš gan trijos naktī pārtrauks darbu, zinot, ka līdz vieniem dienā jābūt rezultātiem! Jā, bija grūti, bet komisiju darbinieki ir atbildīgi un apzinājās, ka darbs jāpaveic, taču noskaņojums bija drausmīgs – cilvēki bija izmisuši, pārguruši un nesaprata, kā vispār kaut kas tāds var notikt,” stāsta I. Rubene. Pat pieņemot, ka sistēmas var nedarboties, tad tieši informācijas trūkums, pretrunīgie un nesavlaicīgie rīkojumi par tālākajām darbībām radīja papildu stresu.

Iecirkņu darbiniekiem par katru nostrādāto stundu tiks samaksāts atbilstoši noteikumiem. Pašvaldību vēlēšanās atlīdzību darbiniekiem sedz attiecīgā vietējā pašvaldība. I. Rubene gan piekrīt publiski izskanējušajam viedoklim, ka šoreiz izdevumi vai vismaz kompensācija par darbu neparedzētos apstākļos būtu jāsedz valstij, jo radušies apstākļi nebija pašvaldības atbildībā. “Pašvaldību vēlēšanas ir pašvaldību kompetencē, tas nozīmē, ka atalgojumu nodrošina un nosaka pati pašvaldība, tāpēc dažādos novados tas var būt atšķirīgs. Nenoliegšu – Alūksnes novadā atalgojums ir salīdzinoši zems, tomēr tas ir noteikts atbilstoši tiesību aktiem. Citās pašvaldībās, iespējams, maksā vairāk,” skaidro I. Rubene.

Jaunannā joprojām sāp slēgtā skola

Alūksnes novadā Jaunannas vēlēšanu iecirknī aprunājoties ar vēlētājiem, uzzinājām, ka lielākā daļa vēlētos, lai jaunā vietvara parūpējas par lauku ceļiem un likvidētās skolas ēku, kas joprojām ir tukša. Pagasta iedzīvotājs Guntis Ķīsis atzina, ka vecie ceļi pagastā ir kritiskā stāvoklī. “No Alūksnes var atbraukt, centrā viss labi, bet, piemēram, Ķūderu ceļš, ko valsts nodeva pašvaldības rīcībā, ir slikts, tāpat Lēģernieku ceļš, kas ir mazākas nozīmes, bet, ja katru dienu jābrauc, diez kas nav.”

Trīs paaudžu pārstāvniecībā, sešatā, uz vēlēšanām bija ieradusies Maļiņinu ģimene. “Mums šodien zīmīga diena, mazdēliņam gada jubileja, rīt vēl Vasarsvētki, tādēļ vēlēšanām ir svētku noskaņa. Katra balss ir no svara, kā graudiņš, kas kopā salasās graudu kaudzē. Jaunannā joprojām sāp tukšā skola, tādēļ jaunajai vietvarai jāsekmē, lai tajā būtu darbība – pansionāts, kāda interešu biedrība, sociālā māja, kur mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām satikties un darboties,” pastāstīja ģimenes pārstāve Ieva Maļiņina.

Jaunannas iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Aiva Vilciņa, kura komisijā strādā jau trešajās vēlēšanās, novērojusi, ka balsot atnācis viens otrs, kurš senāk nav redzēts vēlēšanās, un tas liecinot, ka aktivitāte varētu būt lielāka, kas vēlāk tā arī izrādījās. Vēlēšanu dienā gan vienam iedzīvotājam nācies atteikt dalību, jo personu apliecinošajam dokumentam beidzies derīguma termiņš.

Grib labus ceļus

Malienas pagasta centrā sastaptais iedzīvotājs Uldis Eglītis bija ieradies nobalsot par iecerēto kandidāti, kuras vēlēšanu sarakstos nemaz nebija. Uzrunātie jaunieši, kam vēl nav sasniegta pilngadība, lai varētu vēlēt, atzina, ka Brencos viss ir kārtībā – var gan pasportot, gan atpūsties, viss pašu rokās. Pagaidām gan viņi vēl nezina, vai balsos tad, kad būs sasnieguši pilngadību. Savukārt pie iecirkņa vīri apsprieda lietavu radītos postījumus – Latgalē, protams, esot bēdīgāka situācija, taču aizvadītās nakts negaiss arī mūspusē krietni pastrādājis. Savukārt no pašvaldības viņi neko daudz neprasa – lai tikai saved kārtībā ceļus un pieskata arī valsts ceļus. Piemēram, ceļu Maliena – Beja – Sprīvuļi bez zvanīšanas autoceļu uzturētājam, neviens negreiderē un reizēm pat vaino zemniekus, kuri dzenot lopus pāri, taču to, ka ceļu izjauc fūres ar 40 tonnu smagām baļķu kravām, neviens nekontrolē.

Vajag ezertaku līdz pilsētai

Pie Kolberģa tautas nama uzrunātā vietējā iedzīvotāja Santa Ķēniņa sarunā uzsvēra – tas, ka Kolberģis ir tuvu pilsētai, nenozīmē, ka te viss ir labi. “Gribētos, lai Kolberģis būtu vairāk sakopts. Pašvaldība jau savas teritorijas appļauj, bet jāraugās, lai to dara arī privātie. Tāpat vajadzētu vairāk pasākumus – tagad kultūras darbinieks ir uz vairākiem pagastiem, un Kolberģī norišu pietrūkst,” saka jaunā sieviete, kura balsot atnākusi ar ģimeni. Pozitīvais šajā apdzīvotajā vietā esot tas, ka ir rotaļu laukums, kur atnākt ar maziem bērniem pavadīt laiku. “Būtu ļoti noderīgi, lai pašvaldība pabeigtu ilgi gaidīto ezertaku līdz pilsētai, kur varētu ar bērniem droši aizdoties turp un atpakaļ. Bērnus redzu ejam pa lielo ceļu, kas ir ļoti nedroši, jo te ir liela satiksme,” stāsta iedzīvotāja. Viņa uzskata, ka vislabākais domes sastāvs būtu no vecajiem pieredzējušajiem, kam pievienotos jaunie ar svaigām idejām, – par tādu politisko spēku viņa arī balsojusi.

Sintija Ilsjāne uz vēlēšanām nākusi cerībā uz pārmaiņām, jo vienmēr jau var labāk, taču cer, ka iedzīvotāji kopumā vēlēšanās pratīs novērtēt arī paveikto. “Sarunās sapratu, ka daudziem nebija skaidra balsošanas kārtība. Daži man teica, ka daudz svītrojuši, taču, pirmkārt, šoreiz nebija jāsvītro, bet jāatzīmē, otrkārt – cilvēki nesaprot, ka tā jau viņi tāpat ievēl izrediģēto sarakstu,” viņa novērojusi. Pašvaldību viņa aicina ministrijām un citiem augstiem viesiem rādīt reālo situāciju novadā, nevis tikai veiksmīgākos piemērus, un sekmēt, cik nu tas pašvaldības spēkos un kompetencē, darba iespējas. “Tāpat pārdomas rada mazo skolu trūkums. Mans bērns sāks iet skolā un viņš nav gatavs kaut kam lielam. Gribētu viņu laist tādā skoliņā, kā bija Bejā vai Malienā, bet tādas iespējas vairs nav,” stāsta S. Ilsjāne.

Cer, ka pierobežai pievērsīs lielāku uzmanību

Pededzes vēlēšanu iecirknī vēlētāji iegriezās viļņveidīgi no paša rīta, tad pēc dievkalpojuma Ķuršu baznīcā un vēlīnākie vakarpusē. Sarunās iedzīvotāji atzina, ka vēlētāju būtu vairāk, ja ļautu balsot arī nepilsoņiem, jo cilvēki te ilgstoši dzīvo, te viņiem ir īpašumi, viņi maksā nodokļus, bet balsot nedrīkstot. Tāpat iedzīvotājiem bija grūti pateikt, ko viņi no vietvaras vēlas, jo – iedzīvotāju skaitu diez vai var pavairot, bet tomēr ir cerības, ka nākotnē pašvaldība vairāk piedomās par pašu tālāko pierobežu, kur likvidēta skola, nav vairs pasta un nupat 1. jūnijā slēgts veikaliņš, kurš Pededzē darbojas 22 gadus. Pozitīvi – centrā beidzot būšot gaišs, tiek sakārtota elektrolīnija.

Pededzes pagasta iedzīvotāja Tatjana Pasnova atzina, ka ne vienmēr piedalās vēlēšanās, jo strādā maiņu darbu Igaunijā, bet šoreiz bijusi brīvdiena, tādēļ viņa to izmantojusi, izpildot savu pilsoņa pienākumu. Balsojusi par jauniem politiskajiem spēkiem ar cerību uz labākiem laikiem, kaut īsti nezina, ko pašvaldība varētu lietas labā darīt, jo cilvēku skaits sarūk, iestādes, veikalus slēdz.

Bez būtiskiem starpgadījumiem

Apkopojot Valsts policijas datus par vēlēšanu dienu, Vidzemes reģionā sākti trīs administratīvā pārkāpuma procesi par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, kas pēc kompetences tiks nodoti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Lai gan ir fiksēti atsevišķi pārkāpumi, policijas vērtējumā vēlēšanas aizvadītas bez būtiskiem starpgadījumiem, tostarp Ziemeļvidzemes iecirknī, vēsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāve Zane Vaskāne.

“Lielākā daļa no šiem procesiem ir sākti par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, kas pēc piekritības tiks nodoti KNAB. Trīs gadījumos sākti administratīvā pārkāpuma procesi par sabiedriskā miera un vēlēšanu iecirkņa darba traucēšanu,” stāsta Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes pārstāve Zane Vaskāne un atgādina – ja kādam ir aizdomas par vēlēšanu likumu pārkāpumiem vai nelikumīgu finansēšanu, ieteicams vērsties KNAB.

Smiltenes novadā – otrās vēlēšanas pēc reformas

Šīs bija otrās pašvaldību vēlēšanas, kurās Apes, Trapenes, Virešu un Gaujienas iedzīvotājiem bija jāizraugās Smiltenes novada pašvaldības domes sastāvs. Aizritējuši jau četri gadi kopš administratīvi teritoriālās reformas, kad Apes novadu pievienoja Smiltenes novadam. Kādi tie bijuši, iedzīvotāju viedokļi atšķiras, taču uz vēlēšanām visi devās ar cerību uz pozitīvām pārmaiņām. Vēlēšanu dienā laikraksts viesojās Apē, Trapenē, Virešos un Gaujienā – tur, kur dzīvo mūsu lasītāji.

Sestdien vēlēšanu iecirknī satiktajiem apeniešiem Arnim un Larisai Enīšiem izvēli izdarīt nebija grūti – viņi balsojumā balstījās uz kandidātu līdz šim paveikto, kā arī personīgi pazīstot kandidātus. “Četri gadi pēc reformas, mūsuprāt, bijuši veiksmīgi. Patiesībā nejūtam būtisku atšķirību – dzīve rit kā iepriekš, un lielas pārmaiņas nav bijušas,” saka Enīši. Savukārt Juris un Velga Orlovi neslēpa, ka joprojām jūtas tuvāki Alūksnei kā Smiltenei, kas nozīmē, ka novads joprojām nav saliedēts. Viņi grib redzēt vairāk uzlabojumu Apē, tostarp sakoptu estrādi un bērnu laukumu, kā arī novērst graustu pie autoostas. “Darāmā netrūkst. Galvenais – lai Smiltene mūs neaizmirst. Mēs arī esam daļa no šī novada,” piebilst Orlovi. Malvīne Semjonova vēlēšanās devās ar cerību uz pārmaiņām. Viņa jūtas labi Apē, kur redzama atjaunošanās un modernizācija, taču uzskata, ka finansējums bieži koncentrējas novada centrā. Malvīne vēlas, lai attīstība notiktu vienmērīgāk visā Smiltenes novadā.

Trapenes iedzīvotājs Mārtiņš Ancens cer, ka jaunais domes sasaukums pievērsīs lielāku uzmanību pievienotajām teritorijām, bijušajiem Apes un Raunas novadiem, jo šobrīd ir sajūta, ka šīs teritorijas ir aizmirstas. Virešu pagasta iedzīvotājs Ingus Graudiņš vēlas, lai lauki attīstītos un dzīve būtu dabai draudzīgāka, kā arī uzsver vajadzību domāt par izglītību. Savā 12. klases izlaiduma dienā vēlēt Gaujienā ieradās “Lauku sētas” dalībniece Alise Lūse. Jauniete uzskata, ka dalība vēlēšanās ir katra pienākums. Viņai izvēlēties bija viegli, jo izpētīja partiju programmas, aprunājās arī ar mammu. Viņa jūtas labi Smiltenes novadā un priecājas par ceļu remontiem.

Teksts un foto:Agita Bērziņa, Sandra Apine, Laura Felša

Vairāk informācijas un foto par vēlēšanām šeit.