Agita Bērziņa
Mākslinieka Kristiana Brektes veidoto murāli jeb ielas sienu gleznojumu “Veltījums Džemmai Skulmei” uz Rīgas 40. vidusskolas sienas izvērtēs policija. Iespējams, darbā atspoguļota bērnu pornogrāfija. Drīkst vai nedrīkst iejaukties mākslinieka radītājā darbā un vai šī situācija nav solis uz cenzūru? Latvijas Mākslas akadēmija norāda, ka ka demokrātiskā sabiedrībā nevar pieļaut mākslas un kultūras cenzūru un ir jāiestājas pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ. Akadēmijas ieskatā, māksla un kultūra vienmēr ir kalpojusi kā izdevīgs instruments politisko spēku rokās, kamdēļ ir būtiski apzināties, ka tās cenzēšana un ierobežošana noved pie autoritāru un totalitāru politisko režīmu iestāšanos pat visdemokrātiskākajā sabiedrībā.
Ojārs Vēliņš, Alūksnes Mākslas skolas direktors:
“Tā ir āķīga un pretrunīga lieta. Piekrītu Latvijas Mākslas akadēmijas viedoklim, ka māksla nebūtu jācenzē, bet liela atbildība ir arī māksliniekam. Brektes darbi ir ļoti provokatīvi. Cilvēki, kuriem domāšana ir piezemēta, neizprot daudzas lietas. Tas rada iespaidu, ka ir pārkāptas kādas sabiedrības ētikas robežas. Viedokļu ir ļoti daudz, bet mans personīgais viedoklis – man nepatīk Brektes māksla. Viņš ir mākslinieks, kurš rada sabiedriskās domas konfliktu un ar to kļūst atpazīstams. Tā rīkojas daudzi mākslinieki pasaulē. Katram viņa darbam ir pamats, kādēļ tas tapis, šis ir saistībā ar Džemmu Skulmi, jaunības skicēm. Vai tā ir īstā vieta šim darbam, bija jālemj Rīgas domei, tādēļ ir izveidotas dažādas komisijas.
Šobrīd tendence ir tāda, ka daudzās lietās ir visatļautība. Tādā laikā dzīvojam. Vai šo gadījumu var saukt par cenzūru? Jā. Vai mākslu var ielikt rāmjos? Nevajadzētu to darīt, jo mākslinieki ir mediji. Brekte zīmē ļoti provokatīvas lietas, bet visam pamatā ir kāda problēma. Ja šo problēmu nesaskata, bet redz tikai vizuālo, protams, cilvēki kliedz, ka jārosina krimināllieta. Mākslinieks parāda pasauli, kas ir apkārt, kādam vairāk redzama vai neredzama, bet tāda ir. Viņš šīs problēmas kustina, lai sabiedrība sāktu domāt. Viņš ir veidojis imidžu, ka ir negatīvajā jeb melnajā pasaulē un no savas puses demonstrē, kas notiek ar cilvēci, sabiedrību, kāda informācija ienāk un kā tas izskatās, kad uzliek uz balta audekla. Tas izskatās pretīgi un riebīgi. Var patikt vai nepatikt, būt sajūsmā vai nē par šo atļaušanos, bet mākslinieks nav muļķis – pasauli jūt daudz smalkāk un iet laikam pa priekšu.”
Druvis Mucenieks, Alūksnes novada domes deputāts, reklāmists:
“Domāju, ka māksla ir tā, kas parāda, cik liela brīvība ir mūsu valstī. Šī situācija liek mums ieraudzīt, cik atvērta un brīva jūtas sabiedrība, kā arī to, kāda ir sabiedrības izpratne un spēja uztvert un iedziļināties. Kristians Brekte man šķiet viens no šī brīža talantīgākajiem māksliniekiem Latvijā un viņa darbos neesmu saskatījis nedz klaju naida kurināšanu, nedz aicinājumus uz vardarbību, tāpēc uzskatu, ka krimināllietas ierosināšanai nav pamata. Manuprāt mākslinieku radošās brīvības ierobežošana nav pieļaujama. Lai arī Brektes darbi kādam varētu šķist provokatīvi, kādam tie var nepatikt, taču manā izpratnē mākslas uzdevums jau nav izpatikt vai “glaudīt pa spalvai”, bet veicināt domāšanas procesu, pamodināt cilvēkos emocijas. Šāda ņemšanās liecina gan par to, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, gan to, ka mums ir ļoti nepieciešams Laikmetīgās mākslas muzejs un aktīva sabiedrības izglītošana par laikmetīgās mākslas procesiem.”
Gintars Čerbikovs, mākslinieks:
“Pliki cilvēki ir visapkārt. Vai tā nav? Mikelandželo darbos arī bija kaili cilvēki, bet viņš ir atzīts un viņa mākslu augstu vērtē. Mākslā iejaukties nedrīkst un mākslinieku nedrīkst sodīt par viņa radīto darbu. Katram var būt savs viedoklis – vieniem var patikt, citiem nē. No malas izskatās, ka kādam Brekte nepatīk, tādēļ piesienas. Ja viņu sodīs, tas strādās kā protests. Viņu pamana. Tā rodas skandalozi darbi. Varbūt viņš pats to ir provocējis. Cenzūra ir visur. Cilvēkiem, kuriem ir savs viedoklis, aizver muti. Tas attiecas ne tikai uz šo gadījumu. Tie, kuri domā savādāk, ne tā kā valdība, nav vēlami. Tāda tendence parādījusies tieši pēdējos gados.”
Reklāma