Viens no Ziemassvētku populārākajiem personāžiem neapšaubāmi ir Ziemassvētku vecītis. Ik gadu omulīgais sarkanā kažokā tērptais vīrs ar kuplu baltu bārdu iegriežas ļaužu namos visā pasaulē. Vieniem viņš ir Ziemassvētku vecītis, citiem Santa Klauss, vēl kādam Salatētis. Latvijā Ziemassvētku vecīša ierašanās tradīcija ir aizsākusies pirms apmēram 150 gadiem. Tradicionālais latviešu ziemas Saulgriežu viesis ierodas zirgu jūgtās kamanās, kuras rotātas ar zvārgulīšiem, lai dzirdētu tā tuvošanos. Viņš var ierasties gan negaidīti un pompozi, gan klusi un slepeni, sagādājot pārsteigumu un atstājot dāvanas kādā noteiktā vietā – zem svētku eglītes, uz durvju sliekšņa vai īpašā svētku zeķē. Alūksnē pie Ziemassvētku vecīša varēja aiziet arī ciemos – viņš pirmssvētku laikā mita Alūksnes Kultūras centra omulīgajā pagrabiņā, pieņēma tur mazos alūksniešus un dalīja viņiem dāvanas. Arī mēs tur aizgājām, dāvanas vai žagarus nedabūjām.

Alūksnes novada bērniem un vecākiem jau vairākus gadus īsi pirms Ziemassvētkiem ir iespēja Ziemassvētku vecīti satikt arī Alūksnē. Svētkos tik ļoti gaidītais personāžs intervijā uzsver – lai neviens pat nešaubās – viņš ir īstais vecītis!

Rūķi visu redz

Ņemot vērā šo apgalvojumu, jāpastāsta, ka šis vīrs pārvietojas ziemeļbriežu vilktās kamanās un dzīvo Somijas ziemeļos – Lapzemē, “Auss kalnā”, kas atrodas aiz Polārā loka. Kalnam ir divi pakalni – ausis, tāpēc večuks dzird visu bērnu karstākās vēlēšanās. Kalna slepenajā štābā Rūķi šīs vēlēšanās savāc un nodod vecītim.

“Ziemassvētku vakars man ir visaktīvākā darba diena gadā – jāpaspēj apciemot tik daudzas ģimenes!” stāsta vecītis. Kā gan var zināt, kā kurš visu gadu uzvedies, un kā nesajūk tās vēlmju vēstules? Vecītis uzsver, ka Rūķiem ir redzīgas, vērīgas acis un laba atmiņa. “Te nerunāju tikai par bērniem. Pieaugušie, atcerieties, ka arī jūs visa gada garumā vēro mani palīgi! Piemēru bērniem rādāt tieši jūs,” uzsver Ziemassvētku vecītis.

Vasarā viņš noteikti atrod laiku atpūtai – aizbrauc uz siltajām zemēm, lai aizmirstu ziemas steigu. “Tomēr vienmēr turu prātā, ka savlaicīgi jāsāk gatavoties nākamajiem Ziemassvētkiem. Man taču tik daudz vēstuļu jāizlasa, jāsarūpē tik daudz dāvanu! Tāpēc visu daru laicīgi,” pastāsta Ziemassvētku vecītis. Viņš jau rudenī sāk spodrināt savas kamanas, kuras gada laikā stāvējušas Lapzemes slepenajā štābā. “Ziemeļbrieži gan visu gadu ir pieskatīti, saķemmēti un pabaroti, bet svētku gaidīšanas laikā arī viņiem ir ļoti daudz darba, jo manas kamanas nav vieglas, tās pilnas ar dāvanām,” viņš pastāsta.

Patiess un neviltots prieks

Ziemassvētku vecītis uzsver, ka bērnus iepriecināt ir jauki, – viņi ir tik patiesi! Šīs īpašības daudziem līdz ar pieaugšanu pagaist, tādēļ vecītis iesaka mācīties no bērniem, kā priecāties. “Lielākā daļa vienmēr ir droši un labprāt runājas ar mani. Bet ir arī bērni, kuri ļoti kautrējas. Tas ir pilnīgi normāli, jo viņi jau personīgi mani nepazīst, – satiek tikai vienu reizi gadā. Iesaku vecākiem ar lielāku sapratni izturēties pret savām atvasēm un neuzspiest viņiem, piemēram, sēdēt man klēpī vai fotografēties,” iesaka gaidītākais cilvēks svētkos. Viņš uzsver, ka tās ir normālas izjūtas cilvēkam, – kautrība. “Neviens bērns bez dāvaniņas no manis prom neaiziet. Un nākamajā gadā mēs taču atkal tiksimies – varbūt tad šis mazais ciemiņš paaudzies un kļuvis drošāks!” viņš saka.

Ir bijuši daži bērni, kuri, paskatoties uz vecīti, šaubās – ir īstais vai nav. “Kad ar mani parunājas, top skaidrs – es taču esmu vienīgais tāds! Nav pamata šaubām – uz Alūksni atbrauc visīstākais Ziemassvētku vecītis!” visas šaubas kliedē viesis no Lapzemes.

Pirms pāris gadiem Ziemassvētku vecītis apmeklēja skolu, kas bijis neaizmirstams mirklis. “Skolēni aiz sajūsmas lipa man klāt kā līmpapīrs, viņu prieks par vecīša ierašanos bija tik neviltots! Man vienmēr patīk redzēt bērnu mirdzošās acis – to sajūtu ne par kādu naudu nenopirksi,” ar labajām atmiņām dalās vecītis.

Pašu iepriecina Klausas kundze

Ziemassvētku vecītis zina stāstīt, ka Alūksnes novadā ir ļoti forši bērni, kuri prot pārsteigt – katrs vakars, uzņemot pagrabiņā ciemiņus, viņam bijis citādāks. “Bērni ne tikai skaita dzejolīšus, bet arī dzied un dejo. Man un Rūķiem ir lieliska iespēja baudīt koncertiņus Alūksnes Kultūras centrā ik vakaru šajā laikā pirms Ziemassvētkiem,” viņš neslēpj prieku. Tas jebkuram var radīt svētku noskaņu, kur nu vēl Ziemassvētku vecītim.

Arī Ziemassvētku vecītis, kā izrādās, kādreiz bijis mazs, un atklāj, ka pats bērnībā vienmēr ļoti gaidījis šos svētkus. “Mūsu mājās vienmēr bija eglīte, piparkūku smarža, netverama svētku tuvošanās sajūta. Man Ziemassvētki asociējas arī ar egļu zaru smaržu. Nekad nevarēju sagaidīt, kad varēšu atvērt dāvanas, – bērnībā laiks Ziemassvētku vakarā vilkās kā mūžība,” atceras Ziemassvētku vecītis, kurš atzīst, ka arī pats reizēm sastrādājis pa blēņai un uztraucies, vai tas netraucēs saņemt uzslavu vai dāvanas no vecīša. “Tagad pats cenšos visu gadu labi uzvesties, bet reizēm jau tie mani palīgi ierauga arī kādu manu nedarbu,” viņš pa jokam atzīstas.

Kā tad ir – Ziemassvētku vecītis iepriecina visus mūs, bet vai kāds apdāvina arī viņu pašu? “Par manu labsajūtu Ziemassvētkos parūpējas mana sieviņa – Klausas kundze.

Viņa pamanās katru gadu man pasniegt dāvanu – tur jau jāsaka paldies maniem Rūķiem, kuri pa gadu izzinājuši un pastāsta Klausas kundzei manas vēlmes,” stāsta vecītis.

Svarīgi ticēt brīnumam

Bērniem, kuri sastrādājuši blēņas, vecīša žagari nedraud – tas esot vecāku ziņā. Šis vecītis pieturas pie Lapzemes tradīcijām un resgaļiem sarūpē ko citu. “Ja bijusi slikta uzvedība, no manis var saņemt ogles. Tāpēc vienmēr atgādinu – ik uz soļa domājiet, ko darāt, kādus vārdus otram sakāt un ar kādām domām ejat pasaulē. Labais vairo labo un otrādi,” iesaka vecītis. Tāpat viņš aicina ticēt brīnumiem, neskatoties ne uz ko. “Bērniem ir svarīgi mani satikt tieši tādēļ, lai būtu šī Ziemassvētku brīnumu sajūta. Arī pieaugušajiem novēlu – noticiet brīnumam! Visiem Alūksnes novada iedzīvotājiem vēlu daudz patīkamu pārsteigumu Ziemassvētkos, lai uzsnieg sniegs un katra sirsniņā ienāk siltums. Lai jums visiem veiksmīgs 2025. gads – atcerieties, Rūķi jūs vēros visa gada garumā!” novēl Ziemassvētku vecītis.

Ziemassvētku vecīša mīļākais pantiņš:

Zaķēns mežā ezi sauc:

– Kur gan palicis mans draugs? Sniegi snieg un puteņo! Kā lai tagad atrod to? –

Vāverīte kokā smej:

– Velti draugu meklēt ej. Kamēr sals un kamēr sniegs, Ezim mežā ziemas miegs.

(DZIDRA RINKULE – ZEMZARE)

Ziemassvētku vecītim visbiežāk skaitītais pantiņš:

Rūķītis pa mežu iet, Galvā sārtu mici liek. Iet un skaita pārsliņas, Kuras krīt uz plaukstiņas.

(AUTORS NEZINĀMS)