Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Slimnīcu biedrība: Maksas rezidentūras vietu samazinājums nelabvēlīgi ietekmēs jau tā sarežģīto cilvēkresursu situāciju reģionos 

Foto: pixabay.com

No Veselības ministrijas (VM) izskanējusī ideja par topošo ārstu maksas rezidentūras vietu samazināšanu vai pat likvidēšanu nelabvēlīgi ietekmēs jau tā sarežģīto cilvēkresursu situāciju reģionos, uzskata Latvijas Slimnīcu biedrība.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Organizācijas valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs norāda, ka rezidentūras jautājumi ir sasāpējuši jau gadiem, jo esošā pieeja un aprēķini par rezidentūras vietu skaitu un sadalījumu pa specialitātēm tikai daļēji atbilst slimnīcu un valsts kopējam pieprasījumam, valsts teritoriālajam plānojumam un attiecīgi nepieciešamajam ārstu skaitam reģionos.

“Tomēr valdības nesenais paziņojums par maksas vietu samazināšanu vai pat likvidēšanu ir nepārdomāts, ar slimnīcām iepriekš nepārrunāts un atrauts no reālajām vajadzībām. Valsts apmaksāto rezidentūras vietu sadalījums nav līdzsvarots ar slimnīcu pieprasījumu un nepilda reģionālo slimnīcu pamatvajadzības tieši ārstu specializācijas kontekstā, tādēļ šāds solis, bez papildu izmaiņām, nodarīs vairāk kaitējuma nekā labuma,” pauž Kalējs.

Publiskajā telpā ir izskanējis, ka VM ir aicinājusi Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un Latvijas Universitāti pagaidām neplānot 2022./2023.studiju gada maksas rezidentūras vietas. Tomēr slimnīcu vadītāji norāda, ka viņiem nav bijusi iespēja iesaistīties šādās diskusijās, tādēļ pirmie plāni par izmaiņām jau radījuši spēcīgu pretreakciju.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai aizpildītu iztrūkumu valsts nodrošinātajās rezidentūras vietās un nodrošinātu speciālistus slimnīcās, reģionos meklē iespējas rezidentu studijas apmaksāt no pašvaldību budžetiem, tādējādi piesaistot jaunos speciālistus reģioniem un nodrošinot veselības pakalpojumu daudzpusību un pieejamību reģionu iedzīvotājiem, skaidro biedrībā. Šis esot bijis viens no mehānismiem, kā reģioniem piesaistīt jaunos speciālistus, bet ar plānotajām izmaiņām tas slimnīcām reģionos tiktu būtiski samazināts.

“”Valsts apmaksātu rezidentūras vietu skaita palielināšana” skan labi, bet, ja palielinājums ir 40 budžeta vietas, bet pieprasījums ir krietni lielāks, tas problēmu neatrisina. Turklāt, ja valsts budžeta vietu tālākais sadalījums pa specialitātēm neatbilst reālajām vajadzībām un nav mehānismu, kā rezidentus novirzīt uz reģionālajām slimnīcām, tas vēl vairāk saasinās reģionālo slimnīcu iespēju nodrošināt pilnvērtīgu reģionālo pacientu aprūpi,” pārliecināts Kalējs.

Reģionālās slimnīcas aktīvi izmantojot iespēju apmaksāt rezidentūras studijas jaunajiem speciālistiem, tādējādi piesaistot tos darbam reģionos. Vidzemes slimnīcā pašlaik piesaistīti astoņi rezidenti, kuru studijas apmaksā slimnīca, Jēkabpilī ir divi šādi speciālisti, Ogres rajona slimnīcā – septiņi, Rēzeknes slimnīcā trīs, bet Alūksnēdivi speciālisti, kuriem piešķirtas novada stipendijas studiju maksas segšanai, un šī ir tikai daļa no reģionu slimnīcām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Slimnīcu vadītāji atzinīgi vērtē nodomu palielināt valsts budžeta rezidentūras vietu skaitu, bet norāda, ka tas vien speciālistu trūkumu neatrisinās un svarīgāk par finansējuma izcelsmi ir palielināt rezidentūras vietu skaitu kopumā, ņemt vērā slimnīcu pieprasījumus un pārdomātāk veikt specializāciju sadalījumu, lai nodrošinātu trūkstošo speciālistu apmācības, kā arī veicināt jauno ārstu novirzīšanu uz reģioniem.

“Mēs jau gadiem cīnāmies par godīgu jauno speciālistu sadalījumu visās Latvijas slimnīcās un par speciālistu skaita palielināšanu kopumā, bet konstruktīvas komunikācijas šajos jautājumos joprojām trūkst. To pierāda arī pēdējais lēmums, kas, vēl īsti nepārdomāts un neapspriests ar slimnīcām, izskan publiski un rada bažas par cilvēkresursiem reģionālajās slimnīcās nākotnē. Slimnīcām ir svarīgi iesaistīties diskusijās laicīgi un dalīties ar informāciju par realitāti nozarē,” aicina biedrības vadītājs.

Viņš arī piebilst, ka gadījumā, ja beidzot paredzēts mainīt rezidentūras noteikumus, ir svarīgi to darīt jēgpilni un ieviest vērtīgas izmaiņas, kas palīdzēs risināt ārstu trūkuma problēmas visā nozarē.

“Mēs tikai priecājamies par iespējamajām izmaiņām un esam gatavi iesaistīties, lai jaunā sistēma atrisinātu ieilgušās problēmas nozarē,” norāda Kalējs.

Jau ziņots, ka VM aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija strādā pie grozījumu projekta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.

Pēc VM paustā, noteikumu izstrādē ir aicinātas iesaistīties kā augstskolas, tā ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās organizācijas. Ņemot vērā arī notiekošās diskusijas par valsts apmaksātās rezidentūras attīstību un maksas rezidentūru, šobrīd – līdz Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā – VM ir aicinājusi RSU un Latvijas Universitāti pagaidām neplānot 2022./2023.studiju gada maksas rezidentūras vietas.

Tāpat VM vērš uzmanību, ka no šī gada valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgiem vai citu personu līdzekļiem. Līdz ar to jaunu maksas rezidentūras vietu plānošanā VM ieskatā nepieciešama cieša ministrijas un augstskolu sadarbība.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.