Skolotājam visa dzīve aizritējusi kustībā

Marta ieskaņā 90. dzīves gadskārta apritēja ilggadējam Bejas pamatskolas matemātikas skolotājam Vilnim Bērziņam.  Jau gadu viņi abi ar dzīvesbiedri  Āriju ir alūksnieši, taču domas joprojām kavējas Bejā, kas bija Bērziņu ģimenes dzīves un darba vieta kopš tālā 1963. gada. Aizritējuši gadu desmiti, taču abi joprojām bauda kādreizējo audzēkņu un kolēģu cieņu un mīlestību.

V. Bērziņš šajā pusē ir ienācējs – dzimis  Daugmales pagastā, kas tagad ir Ķekavas novadā. Vaicāts, kā kļuva par matemātikas skolotāju, viņš saka – matemātika ir stabila zinātne, kas nemainās, divi reiz divi kā bija agrāk, tā  ir arī tagad četri. 

“Mans uzskats – ja mācību stundā nav disciplīnas, neko nevar iemācīt.  Biju stingrs skolotājs un no savām prasībām neatkāpos. Kaut gan vienmēr bijuši  skolotāji, kuriem grūti klasē nodrošināt disciplīnu. Tagad jau nonākts tik tālu, ka bērni paceļ balsi pret skolotājiem. Manuprāt, skolotājas sievietes tomēr visu vieglāk pārcieš, vīrietim ir grūtāk. Tāda tagad tā dzīve ir – daudzi bērni uzaug bez tēva, aiziet uz bērnudārzu, tur atkal priekšā – sievietes, vēlāk skolā – tāpat. Izglītības iestādēs pietrūkst skolotāju vīriešu,” saka V. Bērziņš.