Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Satiksmes ministrija: Atverot autoceļu uzturēšanu brīvai konkurencei, izmaksas varētu samazināties par 7-10%

Atverot valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas tirgu brīvai konkurencei, labvēlīgos apstākļos valsts izdevumi par pakalpojumu varētu samazināties par 7-10%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē teica Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: pixabay.com

Sēdē deputāti uzklausīja Satiksmes ministrijas sagatavoto ziņojumu par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021.gada.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands norādīja, ka ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) noslēgtais deleģēšanas līgums par valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbiem beigsies šogad 31.decembrī.

“Ilgtermiņā, apstākļos bez konkurences, valstij netiek nodrošināta pārliecība, ka tā saņem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojumus visefektīvākajā veidā,” teica Merirands, norādot, ka arī Igaunijā un Somijā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi tiek iepirkti brīvajā tirgū.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Ministru kabinets (MK) augusta beigās atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu. Merirands skaidroja, ka galvenais ieguvums publiskā iepirkumā varētu būt lētāks pakalpojums, nekā šobrīd to piedāvā LAU. 

Valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršana komersantiem iecerēta no 2021.gada 1.oktobra. Potenciāli iepirkumā varētu piedalīties ceļu būves firmas, kā arī ceļu uzturēšanas komersanti ārvalstīs. 

Publiskajā iepirkumā, kuru organizēs VAS “Latvijas valsts ceļi” (LVC), valsts pēc teritoriālā principa tiks iedalīta 19 iepirkuma daļās jeb lotēs. Tostarp Rīgas lote ietvers 1023 kilometrus autoceļu, Daugavpils lote – 844 kilometrus, Liepājas lote – 920 kilometrus, Ogres lote – 741 kilometru, Cēsu lote – 1060 kilometrus, Madonas, Gulbenes lote – 1582 kilometrus, Smiltenes, Alūksnes lote – 1390 kilometrus, Limbažu lote – 808 kilometrus, Valmieras lote – 790 kilometrus, Aizkraukles lote – 772 kilometrus, Jēkabpils lote – 835 kilometrus, Balvu, Ludzas lote – 1452 kilometrus, Preiļu, Dagdas lote – 1462 kilometrus, Rēzeknes lote – 852 kilometrus, Talsu, Ventspils lote – 1615 kilometrus, Kuldīgas, Saldus lote – 1322 kilometrus, Tukuma, Dobeles lote – 1427 kilometrus, Bauskas lote – 697 kilometrus un Jelgavas lote – 571 kilometru.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Likuma “Par autoceļiem” grozījumu projekta sagatavošana un iesniegšana MK jāveic līdz 2020.gada 31.oktobrim. Tāpat paredzēta apspriede ar potenciālajiem valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veicējiem. Pēc tam jāizstrādā iepirkuma dokumentācija un jāveic pats iepirkums, kuru plānots noslēgt līdz 2021.gada maijam.

Vectirāns deputātiem pastāstīja, ka, ņemot vērā Igaunijas pieredzi, plānots, ka labvēlīgos apstākļos izmaksas varētu samazināties par 7-10%, tomēr jāņem vērā, ka bargas ziemas gadījumā plānotie izdevumi varētu būt jāpārskata.

Savukārt LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange skaidroja, ka līdz šim ir apzināti vismaz 20 pretendentu, kas varētu piedalīties konkursā. Tāpat tiek pētītas kvalitātes prasības pakalpojuma nodrošināšanai, bet tās noteikti nav plānots samazināt. Plānots, ka lielākajā lotē pakalpojuma izmaksas varētu pārsniegt 6,5 miljonus eiro, bet mazākajā – divus miljonus eiro.

Vairāki deputāti sēdē pauda bažas, kas notiks ar LAU pēc tirgus atvēršanas, un jautāja, ko plānots darīt ar uzņēmuma rīcībā esošo tehniku un tā darbiniekiem. 

Vectirāns atbildēja, ka LAU vēl arvien ir gatavs piedalīties iepirkumā un konkurēt uz kādu tīkla daļu apkalpošanu. Turklāt, ja kādās lotēs nebūs noslēdzies iepirkums vai nebūs izdevies atrast uzvarētāju, valdība varēs šo uzdevumu vēl arvien deleģēt LAU.

Konkurences padomes loceklis Jānis Račko pauda, ka saprot deputātu bažas par iepirkumu norisi, tomēr virziens, kurā SM izvēlējusies iet, atverot tirgu konkurencei, noteikti ir pareizs.

“Protams, ir jautājums, kā to novadīt, lai viss būtu godīgi, lai neuzvarētu viens vai divi uzņēmumi,” norādīja Račko, paužot, ka SM plāni tomēr savā ziņā šos riskus novērš. 

Viņš arī uzsvēra, ka iepirkumos ir problēmas un ne visi norit godīgi, bet privātā uzņēmējdarbība valstij ir svarīga, un tirgus noteikti ir jāatver konkurencei. 

Savukārt LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis uzsvēra, ka LAU ir gatavs atvērtajam tirgum, startējot iepirkumā tāpat kā jebkurš cits komersants. 

Sēdes noslēgumā deputāte Ļubova Švecova, kura ir pie frakcijām nepiederoša deputāte, aicināja deputātus atbalstīt viņas iesniegto lēmuma projektu, ar kuru Valsts kontrolei tiks lūgts izvērtēt pēdējos gados LAU darbības efektivitāti un līdzekļu izlietojumu. Deputāti šo lēmuma projektu atbalstīja. 

LAU veic gandrīz 200 dažādus ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem. Uzturamo valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometru, no tiem 9129 kilometri autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 kilometri ir grants autoceļu, kā arī ikdienas uzturēšanas darbi tiek veikti uz vairāk nekā 900 tiltiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.