Aivita Lizdika
Alūksnes pilsētas centrā, Helēnas ielā 56, uz neliela paugura slejas skaista baznīca, kas nodēvēta par godu Svētajai Trijādībai. 8. jūnijā dievnamam apritēs 130 gadi kopš tā iesvētīšanas, tādēļ draudze un priesteris tēvs Aleksandrs Levins (attēlā) aicina ikvienu šajā dienā no pulksten 9.00 pievienoties svētku dievkalpojumā, lai nosvinētu šo vēsturisko ēkas dzimšanas dienu.
Alūksnes Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcas priesteris tēvs A. Levins stāsta, ka dievnama vēstures pirmsākumi meklējami 1845. gada rudenī, kad pārvietojamajā Svētās Trijādības baznīcā priesteris Pāvels Pavlovskis pareizticībā uzņēma vairāk nekā 500 luterāņu.
“Pareizticīgo dievkalpojumi no 1845. gada 1. novembra sāka notikt īrētās telpās netālu no Marienburgas jeb Alūksnes. No 1851. gada aprīļa sāka darboties uzceltā koka pareizticīgo baznīca. Tās iesvētīšana par godu Svētajai Trijādībai notika 1851. gada 22. aprīlī. Draudzē ietilpa ne tikai Marienburgas Alūksnes iedzīvotāji, bet lielākoties apkārtējo pagastu un kaimiņvalsts Igaunijas ļaudis – kopumā vairāk nekā pusotrs tūkstotis draudzes locekļu. 1890. gadu sākumā koka baznīca bija stipri nolietojusies. Kāds laikabiedrs rakstīja, ka no koka celtā baznīca ir maza un no vecuma jau sašķiebusies, atrodas tālu no dzīvojamām ēkām, mežā. Tāpēc bija nepieciešams celt jaunu dievnamu,” stāsta A. Levins. Viņš atklāj, ka 1873. gadā baronese Helēna fon Fītinghofa ziedoja pareizticīgo draudzei zemi savā muižā. 1894. – 1895. gadā uz šīs zemes uzcelta jauna mūra baznīca, ko 1895. gada 23. jūlijā iesvētīja Rīgas un Mītavas arhibīskaps Arsēnijs Brjantsevs. Uzreiz pēc iesvētīšanas priesteris Pēteris Smirnovs teica sprediķi latviešu valodā.
Eklektisma stilā
A. Levins stāsta, ka 1914. gada Rīgas eparhijas (pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība) draudžu pārskatā Alūksnes baznīca raksturota kā mūra ēka ar diviem kupoliem, celta no lauzta laukakmens ar ķieģeļu apdari gan iekšpusē, gan visos ārējos stūros un logos. Savienota ar tādu pašu zvanu torni, bet jumts no metāla. 1914. gadā jumts, metāla ārējās daļas un logi pārkrāsoti ar eļļas krāsu. 1900. gadā koka grīda, izņemot altāra daļu, nomainīta uz krāsainām cementa flīzēm. Tajā pašā gadā izbūvētas arī divas lielas podiņu krāsnis.
Divstāvu koka starpsiena ar 17 svētbildēm finansēta no vietējās draudzes līdzekļiem. Ap baznīcu – koka žogs uz akmens stabiem un lieli velvju vārti.
“Baznīcas mūra ēkas projektu izstrādājis guberņas arhitekts Vladimirs Ivanovičs Lunsks. Dievnams būvēts 19. gadsimta nogales eklektisma stilā, apvienojot bizantiešu, neoromānikas un krievu arhitektūras elementus. Baznīca ir samērā ietilpīga. Altāra daļu rotā grezns divstāvu ikonostass ar zeltītām kolonnām un kokgriezumiem, meistarīgiem Valdnieku vārtiem. Visas 17 ikonostasā esošās ikonas ir gleznotas uz zelta pamata. Kopš 1998. gada dievnams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis,” stāsta A. Levins. Zvanu tornī ir uzstādīti jauni zvani, kas lieti Danilova klosterī Maskavā. To svinīgā iesvētīšana notika 2019. gada 27. janvārī.
Atjauno svētbildes
1894. gadā draudzē bija 1448 locekļi, vēlāk viņu skaits samazinājās, jo daļa zemnieku atgriezās luterānismā. Tomēr arī 1896. gadā draudzē bija 637 cilvēki. Neatkarīgajā Latvijas Republikā 1930. gadā Alūksnes pareizticīgo draudzē bija 1180 locekļu, dievkalpojumi notika latviešu un baznīcslāvu valodā. “Mūsdienās draudzes locekļu skaits ievērojami sarucis, dievkalpojumus sestdienu vakaros un svētdienas rītos, kā arī svētkos apmeklē vairs tikai vidēji 20 līdz 30 cilvēku. Baznīcā notiek kristības, ļoti reti laulības, reizēm arī cilvēku izvadīšana viņsaulē. Dievkalpojumi arī mūsdienās notiek latviešu un baznīcslāvu valodā. Par saņemtiem ziedojumiem draudze atjauno arī vēsturiskās svētbildes. “Šobrīd baznīcā atrodas vairākas nozīmīgas svētbildes, tostarp 18. gadsimta Dievmātes ikona “Vladimirska”, kas ir kultūras mantojuma piemineklis. Dievmātes ikona “Počajevska”, gleznota Ukrainā, Počajevas Lavras mūku darbnīcā un uzdāvināta baznīcai 2022. gadā kara laikā. Liela Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja ikona, ko baznīcai ziedojis kāds dievbijīgs draudzes loceklis, lai katrs varētu viegli atrast vienu no visvairāk godinātajiem svētajiem,” stāsta A. Levins. Viņš norāda, ka gan pareizticīgie, gan citu konfesiju pārstavji un tūristi ziedo baznīcai, lai atjaunotu svētbildes, jo tās ir vērtība ne tikai draudzei un pareizticīgajiem, bet arī Alūksnei un alūksniešiem.
Priesteris aicina pievienoties draudzei un 8. jūnijā godināt skaisto celtni tās 130 gadu jubilejā.
Alūksnes Svētās Trijādības pareizticūgo draudze ar pateicību pieņems jūsu ziedojumus, kurus izmantos kultūras vērtību un svētbilžu atjaunošanai un palīdzības sniegšanai tiem, kuriem tā nepieciešama. Tālruņi ziedojumiem: 90203920 (1,50 eiro) un 90204115 (5 eiro).
Reklāma