Paliatīvā aprūpe ir pakalpojumu kopums, kas uzlabo tādu pacientu un viņu ģimeņu dzīves kvalitāti, kuri saskaras ar neizārstējamu slimību, pēc iespējas novēršot slimības turpmāku attīstību, kā arī atvieglojot fiziskās sāpes un morālās ciešanas. Alūksnes novadā pēdējā gada laikā paliatīvo aprūpi saņēmuši vairāk nekā 20 pacienti, taču joprojām par šo valsts apmaksāto paliatīvās aprūpes iespēju ir maz zināms, uzskata šī pakalpojuma sniedzēji – biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Paliatīvās aprūpes mobilā komanda. “Paliatīvā aprūpe nav tikai profesija – šis darbs prasa daudz emociju un pastāvīgu izglītošanos, jo ikdienā būt kopā ar cilvēkiem viņu dzīves noslēgumā nav vienkārši,” teic viena no komandas, paliatīvās aprūpes mediķe un koordinatore Vidzemes reģionā Sintija Leite.

Alūksnietes Ludmilas Bistrovas dēls Jānis jau ilgāku laiku ir “piekalts” pie gultas. Viņam noteiktā diagnoze – muskuļu distrofija – ir ģenētiska slimība un neatgriezeniska jau kopš bērnības. Sākotnēji zēns ne ar ko neatšķīrās no citiem sava vecuma bērniem, staigāja, rotaļājās, gāja skolā, līdz tomēr izglītību ar 3. klasi bija nepieciešams turpināt mājmācībā, lai iegūtu pamatizglītību.

Tagad Jānim ir jau 36 gadi, un veselības stāvoklis krasi pasliktinājies, pats par sevi nevar vairs parūpēties. Viņš ir guļošs, kopš 2017. gada pieslēgts pie mākslīgā elpināšanas aparāta un tiek barots caur zondi. Jānis ir aprūpējams, bet mamma vēl ir darbspējīga cilvēka vecumā, tādēļ ikdienā strādā. Uzzinot, ka kopš 2024. gada janvāra slimniekiem, kuri sirgst ar smagām neizārstējamām slimībām, pienākas valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe, L. Bistrova iesniedza nepieciešamos dokumentus un pieteica dēlu paliatīvajai aprūpei. Tagad viņš ik dienu tos savā dzīves vietā Alūksnē saņem, un tas ir liels atbalsts ģimenei tik grūtajā brīdī.

Pakalpojumi bez maksas

“Tas ir milzīgs atbalsts – ik dienu pie dēla atbrauc paliatīvās aprūpes darbinieki, medmāsas, daktere regulāri izmeklē, ja nepieciešams, paņem asinis analīzēm. Divas reizes nedēļā pie Jāņa ierodas arī fizioterapeits. Mediķu personāls ir ļoti atsaucīgs, laipns, nekad neatsaka palīdzību, un ne tikai klātienē. Gadījumā, ja vajadzīgs padoms dēla aprūpei, varu zvanīt uz diennakts tālruni jebkurā laikā. Reizēm vakaros šo pakalpojumu esmu izmantojusi, saņemot izsmeļošas atbildes no profesionāļiem,” stāsta L. Bistrova, uzsverot, ka visi šie pakalpojumi ir valsts apmaksāti.

Tāpat jebkuram slimniekam, kurš sirgst ar neizārstējamu slimību, un viņam noteikta paliatīvā aprūpe, ir iespēja bez maksas saņemt palīglīdzekļus. Speciālā gulta un citi palīglīdzekļi Jānim nav nepieciešami, bet mediķi ieteikuši pretizgulējumu matraci, ko viņš lieto.

Alūksniete atzinīgi vērtē arī iespēju izmantot valsts apmaksātu transportu dēla aizvešanai uz speciālistu konsultācijām vai slimnīcu. “Esmu ļoti apmierināta ar saņemto palīdzību. Pati ikdienā strādāju, tādēļ pie dēla ir sociālais aprūpētājs. Lai gan esmu darbā, pa dienu citā vidē, savu brīvo laiku pavadu kopā ar Jāni, un tas nav viegli ne fiziski, ne morāli, tādēļ esmu izmantojusi arī samariešu piedāvāto psihologa konsultāciju slimnieka tuviniekiem,” atklāj Jāņa mamma. Viņa iesaka arī citiem alūksniešiem, kuriem mājās ir neārstējami slims tuvinieks, izmantot paliatīvās aprūpes dienesta pakalpojumus. “Uzticos profesionāļiem – tas ir būtisks atbalsts gan pašam slimniekam, gan viņa tuviniekiem. Gan praktiskā, gan morālā palīdzība šajā tik grūtajā dzīves posmā ikvienam ir ļoti nepieciešama,” vērtē L. Bistrova.

Lemj konsīlijs

Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Paliatīvās aprūpes mobilās komandas vadītāja Inta Gerharde stāsta, ka biedrība sociālo aprūpi, izglītības iespējas un medicīnas pakalpojumus piedāvā jau kopš 1992. gada. Ar visu piedāvājumu plašāk iespējams iepazīties interneta vietnē www.samariesi.lv Taču kopš 2024. gada 1. janvāra samarieši sadarbībā ar specializētās ārstniecības pakalpojumu uzņēmumu “MED4U” papildus jau esošajiem piedāvā arī jaunu pakalpojumu – paliatīvo aprūpi, kad pie pacientiem izbrauc aprūpes darbinieku komanda mājās, tajā skaitā arī Alūksnes novadā. “Jau otro gadu Latvijā darbojas divi paliatīvās aprūpes centri – viens no tiem ir Rīgā, bet otrs Vidzemē, kur nepieciešamības gadījumā, zvanot pa tālruni 25762922, var vērsties arī alūksnieši. Mobilās komandas pakalpojumu pilnībā apmaksā valsts, tāpēc pacientiem un viņu tuviniekiem tas ir bez maksas. Šo pakalpojumu var saņemt personas, kurām ir IV un V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmums par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma piešķiršanu dzīvesvietā. Uz konsīliju ambulatoro pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts un ārsts speciālists. Ja pacients atrodas stacionārā, konsīliju organizē stacionārā ārstniecības iestāde,” atklāj I. Gerharde.

Ikdienas darbs paliatīvās aprūpes mediķiem ir saistīts ar pacientiem, kuri slimo ar smagām, neizārstējamām slimībām, visaptverošu atbalstu, koncentrējoties uz ciešanu mazināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tas ir darbs, kurā iesaistās ārsti, ārsta palīgi, māsas, psihologi, fizioterapeiti, sociālie darbinieki, kapelāni/psihologi, sociālie aprūpētāji un aprūpētāji.

24 stundas septiņas dienas nedēļā

Pacientam, kurš ir saņēmis konsīlija apstiprinājumu, paliatīvās aprūpes pakalpojums jānodrošina 24 stundu laikā. “Pie pacienta dzīves vietā ierodas ārsts un sociālais darbinieks, izvērtē situāciju, resursus, nepieciešamību pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem un citu, par to visu vienojas ar pacientu un ģimenes locekļiem, un 24 stundu laikā visu to nodrošina. Ja cilvēks atrodas slimnīcā un ir guļošs, cenšamies viņam šo vidi iekārtot, pirms viņš atgriežas mājās,” stāsta I. Gerharde.

Ar pacientiem strādā ārsti gan no Alūksnes, Limbažiem, Valmieras – no visas Vidzemes. Ārsta palīgs vai medicīnas māsa pēc ārsta norādījumiem pie pacienta ierodas ik dienu un veic visu nepieciešamo aprūpi, piemēram, apkopj brūces pēc operācijas vai izgulējumus, izdara injekcijas, liek medikamentu sistēmas un citu.

Būtiski ir tas, ka pacienta tuviniekiem ir iespēja izmantot mediķa – koordinatora atbalstu, zvanot jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās.

Nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti arī dažādi speciālisti, piemēram, neirologs vai otolaringologs, psihologs un citi.

“Nodrošinām arī pacienta bezmaksas transportēšanu uz stacionāru vai kādiem izmeklējumiem ar speciālu aparatūru. Arī aprūpētāju, kas var parūpēties par pacienta personīgo higiēnu. Tāpat vecākais aprūpētājs apmāca pacienta tuviniekus, lai viņi pareizi veiktu aprūpi, lai arī paši nesastieptu muguru un negūtu citas traumas. Pamperi, paladziņi un personīgās higiēnas līdzekļi gan tuviniekiem jāpērk pašiem, bet aprūpētājs iesaka, kur un kādus labāk iegādāties,” stāsta I. Gerharde.

Svarīgs komandas atbalsts

Darbs ar paliatīvās aprūpes pacientiem nav viegls. “Tās aptuveni ir pacienta 40 līdz 45 pēdējās mūža dienas, kurās kopā ar viņu un viņa tuviniekiem ir mūsu darbinieki.

Tas ir ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski smags darbs. Tādēļ biedrība ir nodrošinājusi darbinieku psiholoģisko atbalstu, ir pieejams kapelāns. Mūsu mediķiem un aprūpētājiem ir arī supervīzijas – atbalstošas un attīstošas sarunas par darba jautājumiem. Tāpat piešķiram papildu brīvdienas, ļaujam darbiniekiem atpūsties, ja viņi atklāj, ka ir noguruši vai “izdeguši”. Ļoti liela nozīme ir arī komandas atbalstam – cits citu uzklausām, izrunājam problēmas, iesakām metodes -, jo komandas iekšējā dinamika ir ļoti svarīga,” norāda I. Gerharde.

Izpratne pieaug

Alūksnes novadā pēdējā gada laikā paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņēmuši vairāk nekā 20 pacienti. “Tas liecina, ka pakāpeniski pieaug sabiedrības izpratne par tā nozīmi un pieejamību, taču kopumā pieprasījums joprojām ir mazs salīdzinājumā ar potenciālajām vajadzībām. Vairāki gadījumi atklāj, ka pacienti un viņu ģimenes par paliatīvo aprūpi uzzina tikai slimības vēlīnās stadijās, kad efektīvu simptomu vadību jau ir grūti īstenot pilnvērtīgi. Tāpēc ir svarīgi turpināt iedzīvotāju informēšanu un skaidrošanu, kāds ir aprūpes mobilās komandas mērķis, – uzlabot dzīves kvalitāti, mazināt sāpes un citus simptomus smagas slimības laikā,” saka I. Gerharde.

Viņa uzskata, ka viens no nākamajiem soļiem ir informēt un iesaistīt ģimenes ārstus visā Vidzemē, jo viņi ir galvenais starpnieks starp pacientu un paliatīvās aprūpes mobilajām komandām. “Lai uzlabotu informētību un šī pakalpojuma pieejamību visā Vidzemes reģionā, plānojam mērķtiecīgus izglītojošus pasākumus ārstiem un sociālajiem darbiniekiem. Darbs paliatīvās aprūpes mobilajā komandā prasa ne tikai augstu profesionalitāti, bet arī līdzjūtību, pacietību, kā arī spēju strādāt ar smagiem dzīves un nāves jautājumiem,” norāda mediķe.

Palīdzība ir iespējama un pieejama

LINDA LAICĀNE, paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sociālā darbiniece Vidzemē:

“Mans darbs ir būt līdzās. Esmu cilvēks, kas palīdz otram justies sadzirdētam un neatstātam vienatnē. Sākumā mēs aprunājamies, tiekamies dzīvesvietā. Dažreiz pacients vai tuvinieks vēlas, lai viņu vienkārši uzklausa. Tikšanās laikā izvērtējam individuālās spējas, vajadzības un vidi – izstrādājam individuālo sociālās aprūpes plānu. Nepieciešamības gadījumā sadarbojos ar konkrēto pašvaldību sociālajiem dienestiem, lai palīdzētu klientam saņemt atbilstošu atbalstu kā, piemēram, pakalpojumu “Aprūpe mājās”, materiālo palīdzību vai citu sociālo palīdzību, kas uzlabo cilvēka dzīves kvalitāti. Paliatīvās aprūpes laikā notiek arī darbs ar pacienta tuviniekiem, kas ir gan sociālā, gan psiholoģiskā, gan garīgā aprūpe. Ar viņiem pārrunājam to, kas viņus uztrauc. Dažkārt ir tik svarīgi vienkārši būt klāt! Nepieciešamības gadījumā organizēju praktisko atbalstu – aprūpētāju vizītes personīgās higiēnas nodrošināšanai, palīglīdzekļu saņemšanu un uzstādīšanu. Vēlāk kopā ar tuviniekiem iemācāmies tos pareizi izmantot, lai aprūpe mājās būtu pazīstama un droša. Tuvinieku apmācība ir viena no būtiskākajām lietām – tuvinieks bieži vien arī ir vienīgais aprūpētājs, un tas viņam nereti rada bailes un neziņu. Nepieciešamības gadījumā nodrošinām pacienta tuvinieku apmācību – kā vislabāk palīdzēt, kā pareizi pārvietot, mazgāt, barot, kā atpazīt elpošanas izmaiņas. Tas cilvēkam sniedz drošības sajūtu un samazina trauksmi. Tāpat mēs runājam par psiholoģisko slodzi, par izdegšanu – atgādinām, ka rūpēties par kādu var tikai tad, ja arī pats ir atbalstīts. Ārkārtīgi svarīgs ir klienta un tuvinieku psiholoģiskais līdzsvars un garīgais miers. Tieši šajā posmā būtiska loma ir psihologam un kapelānam, ar kuriem mēs kopā veidojam holistisku atbalsta komandu. Psihologs palīdz klientam un ģimenei tikt galā ar emocionālām grūtībām – bailēm, trauksmi, skumjām, dusmām, vainas izjūtu vai depresijas simptomiem. Viņš veicina atklātas sarunas par dzīves noslēgumu, attiecībām, nenokārtotiem jautājumiem, kas palīdz mazināt iekšējo spriedzi un veicina dzīves kvalitāti arī cilvēka pēdējā posmā. Tāpat kapelāns sniedz garīgu atbalstu, balstoties uz katra cilvēka vērtībām, ticību vai personīgo dzīves izpratni. Viņa klātbūtne palīdz klientam un ģimenei atrast mieru, pieņemšanu un cerību, sniedz lūgšanu, svētību vai vienkāršu klusu klātbūtni. Šāda veida atbalsts veicina cieņpilnu dzīves noslēgumu pacientam, kā arī labāku emocionālo līdzsvaru tuviniekiem un saudzīgāku sēru pārvarēšanu pēc zaudējuma.

Paliatīvā aprūpe nav par atteikšanos no cerībām – tā ir par cieņu, mieru un atbalstu līdz pēdējam dzīves brīdim. Aicinu cilvēkus nebaidīties meklēt palīdzību. Mēs, sociālie darbinieki, psihologi, kapelāni un aprūpes speciālisti, esam šeit, lai jūs nepārdzīvotu šo ceļu vieni. Jautājiet, interesējieties savās ģimenes ārsta praksēs par pieejamajiem paliatīvās aprūpes pakalpojumiem. Palīdzība ir iespējama un pieejama.”