Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Mežus gan cērt, gan kopj vairāk

Ziemeļaustrumu virsmežniecībā “Covid-19” pandēmijas ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ pagājušā gada darba prezentācija notika apmēram divus mēnešus vēlāk nekā ierasts – tikai jūlija sākumā.

“Saziņa ar meža īpašniekiem notika galvenokārt elektroniski, bet kopš 11. jūnija virsmežniecības durvis ir atkal atvērtas apmeklētājiem. Tā kā daudzi vēlas tikties, aicinām iepriekš pieteikties, lai nebūtu jāgaida un nerastos drūzmēšanās. Jāatzīst, ka ne visi mežu īpašnieki ir pietiekami gatavi saziņai attālināti ar e-pastu, tāpēc ir svarīgi tieši kontakti,” atzīst Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežzinis Aldis Bricis.

Kailcirtē izcērt vairāk

Virsmežniecības inženiere mežsaimniecības jautājumos Irēna Mača pārskatu sniedza attālināti. Viņa informēja, ka valsts mežos ir sakārtotas meliorācijas sistēmas, bet privātajos mežos tā nav. Valsts mežu platība nemainās, bet pārējo mežu platība tiek palielināta. Vislielākā mežu platība ir Gaujienas nodaļā – 60 802,9 hektāri, kas ir 18 procenti no kopējās mežu platības. Gulbenes nodaļā – 55 194,2 hektāri, Lejasciema nodaļā – 54 465,7 hektāri. Visās nodaļās valsts mežu platība ir lielāka, izņemot Alūksnes nodaļu, kur vairāk ir privāto mežu, savukārt Smiltenes nodaļā valsts un privāto mežu platība ir gandrīz vienāda.

Mežos valdošā koku suga ir priede, egle, bērzs un liepa. “Privātajos mežos priežu ir mazāk, bet dominē egles. Vairāk ir arī bērzu. Vērtējot pa desmitgadēm, redzams, ka valsts mežos vairāk ir priežu, kas sasniegušas 90 gadu vecumu. Dati liecina, ka mežu resursi ir pietiekami,” norāda I. Mača.

Pērn mežos izcirsts vairāk koku – 1 495,28 tūkstoši kubikmetru, bet 2018. gadā – 1 399,45 kubikmetru. “Tā ir visā valstī. Varētu būt, ka tiek nodota informācija par trīs gadu periodu, tātad – arī par iepriekšējiem gadiem, jo kopš 2011. gada apliecinājuma koku ciršanai darbības laiks ir trīs gadi, bet pārskati jāiesniedz katru gadu,” skaidro I. Mača. Visvairāk koku ir izcirsts Alūksnes novadā, kas ir mežains. Pērn kailcirtēs ir izcirsti 4604,27 hektāri, valsts mežos – 1877,78 hektāri, pārējos mežos – 2726,22 hektāri. Tas nozīmē, ka kopumā izcirstā platība ir par 53,34 hektāriem lielāka.

Mežu arī atjauno

Virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka uzsver, ka kokus cērt vairāk, tomēr var priecāties, ka mežu atjaunošana privātajos mežos saglabā iepriekšējo apjomu vai arī to pārsniedz par dažiem hektāriem. Kopā pērn atjaunoti 4306,7 hektāri – tātad par 100 hektāriem vairāk nekā 2018. gadā. “Tas nav tikai meža īpašnieku veikums, jo rezultātus dod arī virsmežniecības speciālistu skaidrojošais darbs un principa “konsultē vispirms” ieviešana iestādes darbībā, tādējādi savlaicīgi sagatavojot meža īpašniekus arī par administratīvās sodīšanas sistēmas izmaiņām,” atzīst A. Zavacka. Saskaņā ar jauno administratīvo pārkāpumu lietvedības sistēmu gan par meža atjaunošanu, gan kopšanu administratīvo sodu iespējams piemērot, ja īpašnieks neveic nekādas darbības meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā. Arī meža inventarizācijas neveikšana ir administratīvi sodāms pārkāpums.

Palielināts ir jaunaudžu kopšanas apjoms. Kopšana visvairāk veikta Alūksnes novada privātajos mežos, kā arī Lejasciema mežniecības teritorijas mežos. No virsmežniecībā atjaunotās kopplatības ar bērziem atjaunoti 30,4 procenti, ar eglēm – 25 procenti, ar priedēm – 16,6 procenti.

“Attiecība starp dabisko un mākslīgo atjaunošanu nemainās gadu gadiem. Tāpat arī atjaunošana pa koku sugām nemainās. Bērzi tiek atjaunoti gan stādot, gan dabiski valsts un pārējos mežos. Valsts mežos par 200 hektāriem vairāk ir stādītas priedes, arī egles. Tas ir labi, jo līdz šim bija ierasts, ka visi grib cirst skuju kokus, bet pēc tam atstāj dabiski atjaunoties ar tām koku sugām, kas vieglāk ieaug,” skaidro A. Zavacka. Priedes ataudzēt nav vienkārši, jo tās posta gan kukaiņi, gan aļņi. To atjaunošana prasa lielas izmaksas, tāpēc privātie mežu īpašnieki izvairās stādīt priedes, toties viņi daudz cērt baltalkšņus, tāpēc tos arī atjauno.

Samazinās ieaudzētās platības

Ieaudzētā meža platības ir samazinājušās par trešdaļu. Daudzi mežu īpašnieki apdomā, vai ir vērts lauksaimniecības zemē ieaudzēt mežu, jo gan lauksaimniecības, gan mežu zemes cena ir līdzvērtīga. To uzskatāmi var redzēt Smiltenes novadā, kur maz ieaudzē mežu lauksaimniecības zemē, jo tur lauksaimniecības nozare ir galvenā. Savukārt Gulbenes un Alūksnes novadā ieaudzēšana veikta vairāk – 216,9 hektāros dabiski, 71,66 hektāros – mākslīgi.

“Par to, kad jākopj jaunaudze, izpratne ir dažāda. Ja tas nav jādara par struktūrfondu naudu, tad atliek. Savukārt par struktūrfondu naudu daži īpašnieki ir gatavi veikt kopšanas darbus pat trīs reizes piecu vai sešu gadu periodā. Tagad jaunaudžu kopšanas apjomi samazinās. Par struktūrfondu naudu ir veikta apmēram puse apjoma. Pērn jaunaudžu kopšana veikta 3597,86 hektāros, ar ES struktūrfondu atbalstu – 1443,96 hektāros. Visvairāk paveikts Alūksnes novadā – jaunaudzes koptas 1306,33 hektāros, ar ES struktūrfondu atbalstu – 410,98 hektāros.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.