Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Mediju digitalizācija – stāsts par darīšanu

Ints Grasis, izdevniecības “Kurzemes Vārds” vadītājs un laikraksta redaktors

Mediju patēriņš pēdējos gadu desmitos ir piedzīvojis milzīgu transformāciju, un tas ir bijis un turpina būt liels izaicinājums mediju vadītājiem. Īpaši mazo un reģionālo izdevumu īpašniekiem nepārtraukti ir jāuzdod sev jautājums, kā mainīties, lai medijs turpinātu dzīvot un attīstīties – turpināt dzīvot tikai ar drukātu mediju, pāriet pilnībā uz digitālu formātu, turpināt abus formātus, saprotot, ka abiem ir sava auditorija? Šajā situācijā nevaram meklēt atbildes vēsturē, tieši pretēji – mēs to šobrīd radām. Nupat Atveseļošanas fonda atvēlētais finansējums mediju digitalizācijai ir sakustinājis tirgu, ir pieejams finansējums, kas paver iespēju mainīties un iet līdzi laikam, bet vai spēsim to gudri paņemt un izmantot?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Portālu liepajniekiem.lv izveidojām pirms 22 gadiem, un jāsaka – varbūt tas var kalpot citiem kā piemērs, ka bez tā mums šobrīd nebūtu iespēja izdot “Kurzemes Vārda” papīra izdevumu četras reizes nedēļā, izdot tik biezu avīzi un algot tik daudz žurnālistu – mēs būtu krietni mazāks uzņēmums. Digitalizācija ir investīcija, tāpat kā citās jomās – gan uzņēmējdarbībā, gan izglītībā un medicīnā. Protams, ka izmērīt, pirms izdarīts, tās ieguvumu nevar.

Digitālie uzlabojumi paver iespējas, ko nav iespējams sasniegt, strādājot tikai tradicionālajās medija formās. Pirms vairākiem gadiem izmantojām iespēju un veicām uzlabojumus savā portālā. Tā radās izpratne par to, ka nepieciešams veidot arī maksas sienu – izveidot saturu abonentiem ar vērtīgāku saturu, mazāk reklāmām. Šobrīd portālam ir liela auditorija un tā ieinteresē reklāmdevējus. Savukārt digitālā avīze piedāvā lietotājiem iespējas, ko nevar nodrošināt drukātā laikraksta piegāde – “Kurzemes Vārds” ir pieejams rīta agrumā, agrāk nekā papīra formātā. Tomēr līdzās digitālajam formātam, ko var lasīt datoros, viedtālruņos un planšetdatoros, lasītāji joprojām neatsakās arī no drukātās versijas savā pastkastē. Jāatzīmē, ka liela digitalizācijas vērtība ir arhīva iespējas. Abonējot digitālo avīzi, mūsu lasītājs iegūst pieeju tās arhīvam. Jau no 1998. gada esam strādājuši pie “Kurzemes Vārda” arhivēšanas internetā.

Ja runājam par žurnālista profesijas turpināšanos, digitalizācija ir izdzīvošanas jautājums. Lai žurnālisti nepazūd no skatuves un paliek savā profesijā, kad drukātās preses auditorija paliek mazāka. Mazāk auditorijas nozīmē mazāk ienākumu, mazāk ienākumu ierobežo iespējas apmaksāt žurnālista darbu. Mans kā izdevniecības vadītāja izaicinājums ir spēt saglabāt žurnālistu kolektīvu, nesamazināt to, un samaksāt žurnālistiem tādu algu, kas liktu viņiem šajā profesijā turpināt strādāt nevis meklēt citas iespējas. Ja mēs runājam par digitalizāciju, tad tā ir palīglīdzeklis, lai žurnālistu sastāvu varētu saglabāt. Lai mūsu izdevniecībā strādātu septiņi un vairāk žurnālisti, nevis divi vai trīs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tehnoloģiju attīstība iet roku rokā ar izglītības un pilnveides iespējām, un mūsu izdevniecība aktīvi izmanto digitālo prasmju pilnveidošanas piedāvājumus. Esam mācījušies, kā veiksmīgāk darboties interneta vidē, lietot digitālos un meklēšanas rīkus pētniecībai. Savus žurnālistus esam skolojuši, izglītojuši. Šī brīža aktualitāte noteikti ir mākslīgais intelekts, daudzi ar to ir aizrāvušies, nenoliedzami, tas atnes arī daudzas labas un vērtīgas lietas. Mākslīgais intelekts ir progress un nākotne, lai arī samērā biedējoša, tai ir jāseko līdzi. Nesekot nozīmē būt mazāk pasargātam.

Auditorijas noturēšana ir izaicinājums, un digitalizācija tai var palīdzēt. Tradicionālās preses lasītāju loks sarūk katru gadu. Uzdevums ir saglabāt savu ietekmi, medija labo slavu. Saglabāt neitralitāti un objektivitāti. Jo mazāka kļūst auditorija, jo grūtāk to izdarīt. Laikrakstam “Kurzemes Vārds” šogad aprit 106 gadi, un lasītāju pēctecība vairākās paaudzēs ir nenoliedzama. Izaug arvien jaunas paaudzes, kas savās mājās pieraduši redzēt mūsu izdevuma drukāto versiju ikdienā. Droši vien, ka jaunākiem lasītājiem saprotamāks ir digitālais formāts. Taču ir daļa, kam patīk tieši papīra formāts, gluži kā grāmata vai žurnāls.

Vai pārmaiņas liks pieaugt izdevuma digitālās versijas auditorijai? Grūti teikt. Drīzāk jā nekā nē. Paaudžu maiņai tas nekaitē, bet var tikai palīdzēt. Cenšoties saviem lasītājiem kompensēt to, ka papīra izdevums netiek piegādāts ierastajā laikā piegādes sarežģījumu dēļ, šogad piedāvājam saviem abonentiem līdz rudenim bez maksas lasīt digitālo versiju. Protams, ar cerību, ka lasītājiem iepatiksies un viņi gribēs turpināt abonēt to. Rezultātus mēs redzēsim tikai, kad paies laiks, taču iespējas ir jāpiedāvā. Pieturoties tikai pie papīra formāta vai tradicionālā formāta avīzes, mēs saprotam, ka ar laiku varam izzust. Laika vairs nav daudz, taču arī mēs plānojam izmantot iespēju un pieteikties Atveseļošanas fonda finansējumam, lai turpinātu attīstīties. Jo medijs ir vājāks, mazāks, jo grūtāk tam noturēt savu mugurkaulu. Digitalizācija ir stāsts par darīšanu, un mēs esam lepni par to, ko esam līdz šim spējuši izdarīt. Mūsos ieklausās un mūs ņem vērā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.