“Lauku ceļotājs”: Tūrisma nozarē valda vispārējs apjukums

Biežo Covid-19 pandēmijas ierobežojumu maiņas dēļ tūrisma nozarē valda vispārējs apjukums, aģentūrai LETA atzina Latvijas Lauku tūrisma asociācijā “Lauku ceļotājs”.

Šogad lauku tūrismā esot iezīmējušās vairākas tendences, un viena no tām liecina, ka šā gada vasaras sezonā vietējo klientu skaits lauku tūrismā ir stipri samazinājies, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru.

Asociācijā min, ka tam par iemeslu bija Latvijas tūristu iespēja atkal doties ārzemju ceļojumos, pateicoties ceļošanas ierobežojumu samazinājumam, īpaši vakcinētajiem.

Tāpat asociācijā atzīmē, ka šogad joprojām vairāki pakalpojumi bija ierobežoti, jo bija saistīti ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pieejamību. Sertifikātu turētāju skaits Latvijā nebija pietiekams, lai nodrošinātu uzņēmējam klientu apriti un apjomu.

Vienlaikus Latvijā joprojām nav atgriezušies ārvalstu klienti, īpaši no trešajām valstīm, kas lauku tūrismā vienmēr bijis svarīgs klientu segments.

“Kopumā tūrisma nozarē valda vispārējs apjukums. Vakcinācijas “karš” un biežā spēles noteikumu maiņa, protams, satricināja daudzu mazo uzņēmumu darbību. Jebko plānot un paredzēt bija grūti, nācās nemitīgi improvizēt,” norāda asociācijas prezidente Asnāte Ziemele.

Vienlaikus asociācijā norāda, ka papildus Covid-19 pandēmijas sarežģījumiem situāciju ietekmēja arī nodokļu reforma. Daudzi mazie uzņēmēji nespēja segt minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem 170 eiro mēnesī darba specifikas dēļ, kas saistīta ar sezonalitāti vai nepilnu laiku.

Līdz ar to uzņēmēji bija spiesti atlaist darbiniekus un vienlaicīgi zaudēja iespēju pieņemt pasūtījumus, kurus varētu apkalpot kā dzīvesstila uzņēmumi ar attiecīgu regulējumu. Pēc “Lauku ceļotāja” skaidrotā, dzīvesstila uzņēmums ir mazs, elastīgs uzņēmums, gatavs ātri reaģēt uz situācijas izmaiņām.

“Lauku tūrisma uzņēmējs ir “cilvēks-orķestris”, kas nemitīgi pielāgojas situācijai. Ja nav viesu, viņš, piemēram, savā piemājas darbnīcā taisa kaut vai koka “buratino” vai siltumnīcā izaudzē gurķus un ved pārdot, līdz tūrisma bizness atgriežas,” pauž Ziemele, uzsverot, ka ir jānosaka dzīvesstila uzņēmumu kā uzņēmējdarbības veidu ar attiecīgu specifisku regulējumu.

Kā norāda asociācijā, pašreiz NACE saimniecisko darbību klasifikācijā nav šādam darbības veidam atbilstošas kategorijas. Līdz ar to daudzi uzņēmēji nevarēja arī saņemt atbalstu situācijā, kad uzņemt viesus nebija atļauts. “Lauku ceļotāja” valde ir formulējusi dzīvesstila uzņēmuma koncepciju un ir gatava to apspriest ar iesaistītajām valsts iestādēm.

Starp veiksmīgākajiem notikumiem un pasākumiem šajā gadā asociācijā min pasākumus “Atvērtās dienas laukos” un “Mājas kafejnīcu dienas”, ko “Lauku ceļotājs” rīkoja sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Šādi pasākumi ne tikai atved uzņēmējiem viesus akcijas laikā, bet arī pievēršot sabiedrības uzmanību pašmāju lauku tūrisma iespējām visās sezonās.

“Atvērtās dienas laukos” šogad norisinājās no 10. līdz 13.jūnijam. Tas ir Latvijas lauku apceļošanas un iepazīšanas pasākums ar mērķi popularizēt laukus – laukos audzētus, ražotus, gatavotus produktus, pakalpojumus, kā arī ieinteresēt iedzīvotājus iepazīt lauku dzīvi, nobaudīt lauku labumus, atrast saimniecības, no kurām iegādāties laukos audzētus un ražotus produktus, atpūsties un izbaudīt aktivitātes un sajūtas, ko var piedzīvot laukos. Šogad viesiem atvērtas bija 245 saimniecības visā Latvijā, kas ir par 60 vairāk nekā 2020.gadā. Vidēji vienā saimniecībā šogad pasākuma ietvaros ir bijuši 38 apmeklētāji.

Savukārt pasākums “Mājas kafejnīcu dienas” norisinājās 13 nedēļas nogalēs dažādās vietās visā Latvijā no jūlija līdz oktobrim, dodot iespēju katrā nedēļas nogalē aizceļot uz citu vietu, lai baudītu kulinārus pārsteigumus un labu atmosfēru. Šogad “Mājas kafejnīcu dienās” piedalījās 448 mājas kafejnīcas 32 reģionos. Šādu pasākumu plānots organizēt arī 2022.gadā.

Tāpat par veiksmes stāstu asociācijā nosauc arī garo pārgājienu maršrutus “Jūrtaka” un “Mežtaka”, kuri, vedot cauri Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, savieno visas trīs Baltijas valstis ar Eiropas garo pārgājienu maršrutiem. Dažādus “Mežtakas” posmus šogad mērojuši vismaz 55 000 gājēju, “Jūrtaku” gājuši ap 300 000 pārgājienu entuziastu.

Vienlaikus asociācijā prognozē, ka tādu lauku tūrisma uzplaukumu, kāds bija 2020.gadā, kad robežas bija slēgtas, Latvija vairs nepiedzīvos.

“Nav lielas cerības arī uz ārvalstu tūrismu, jo kā parādīja pagājušā vasara, aktīvās masas izvēlas siltās pludmales, taču Latvijai nav nekāda vēstījuma, kādēļ ir jābrauc šurp. Visām kampaņām un iestrādēm, kas bija veiktas pirms pandēmijas, ir iestājies noilgums,” norāda Ziemele.

Tāpat asociācijā atzīmē, ka nākotnē ir būtiski, vai notiks iekšējā tūrisma kustība ar pozitīvu pieaugumu, ir iespējas privātiem uzņēmējiem rīkot pasākumus, koncertus un citus notikumus, kas ir būtisks galamērķis, kādēļ kaut kur doties. Ja nebūs skaidra regulējuma, kas paziņots tik laicīgi, lai pasākumus sagatavotu un sāktu biļešu iepriekšpārdošanu, būs līdzīgi kā ar Ziemassvētku tirdziņiem, kas nenotiek, jo tika atļauti novēloti, uzskata asociācijā.

“Lauku ceļotājs” arī prognozē, ka naktsmītņu pārprodukcijas dēļ uzņēmējiem būs krietni vairāk jānopūlas, lai nodrošinātu aizpildījumu.

“Lauku ceļotāja” mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. “Lauku ceļotājs” pārstāv biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma.