Reklāma

Kurš gādās par kultūrvēsturiskām ēkām?

Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē, lemjot par kultūras iestāžu reorganizāciju, diskusijas raisījās par to, kā un kurš turpmāk rūpēsies par kultūrvēsturisko mantojumu jeb ēkām. Reorganizācijas rezultātā apvienotas iestādes un izveidota Smiltenes novada kultūras un tūrisma pārvalde. Jaunajai pārvaldei būs viens vadītājs un divi jomu vadītāji – kultūras un tūrisma.

Deputāts Otārs Putrālis vaicāja, kādēļ iestādes nolikumā nav iekļauta arī kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Līdzšinējās Kultūras, sporta un mūžizglītības pārvaldes vadītāja Velga Mālkalne skaidroja, ka Smiltenes novadā ir vairāk nekā 180 kultūrvēsturiskā mantojuma objekti. “Nepiekrītu, ka šai pārvaldei jādomā par ēkām. Var tikai popularizēt kultūrvēsturisko mantojumu vai organizēt mārketingu, bet ne atbildēt par saimnieciskām lietām. Piekrītu, ka līdz šim par to nav gana domāts,” atzina V. Mālkalne. O. Putrālis gribētu, lai visus objektus apsaimniekotu un attīstību plānotu pēc vienotiem kritējiem. “Lai nebūtu “futbola spēles”, kad atbildību noveļ no viena uz otru, tādēļ jāizšķiras, kas tad ir īsti atbildīgs par šiem objektiem – saglabāšanu, izmantošanu, atjaunošanu. Atbildīgajam ir jābūt,” teica O. Putrālis.

Jābūt atbildīgajam

A. Harju norādīja, ka kultūras un tūrisma iestāde nevar uzņemties būvniecību un arhitektoniku, var tikai reklamēt un iesaistīties stratēģijas plānošanā. “Kas tad to uzdevumu varētu veikt?” vaicāja O. Putrālis. Izpilddirektors Andris Lapiņš skaidroja, ka līdz šim visi nekustamie īpašumi bijuši kāda atbildībā – pilsētā atbildēja saimnieciskā nodaļa, bet pagastos – pārvaldes. “Saimnieku ir par daudz un katram ir sava izpratne par to. Objekti ir ļoti dažādos stāvokļos. Vienam liek jumtu, cits brūk. Jābūt vienotai koncepcijai un pieejai. Līdzšinējā sistēma neder normālai virzībai uz priekšu,” teica O. Putrālis. A. Harju piekrīt tam, ka pagasta pārvaldes var apsaimniekot ēkas, piedalīties plānošanā, bet neuzņemsies ēku atjaunošanu un restaurēšanu, jo tam nav resursu. Arī deputāts Dainis Aļeksējevs atzina, ka virsuzraudzībai jābūt.

Apsekos un uzraudzīs

A. Harju kā piemēru minēja Gaujienas tautas nama ēku, kas ir kultūrvēsturiska, un tajā atrodas vairākas iestādes – tautas nams, bibliotēka, pagasta pārvalde, bāriņtiesa. “Vai kultūras nama vadītājai jāatbild par šo ēku kopumā?” vaicāja A. Harju. Arī A. Lapiņš piekrita, ka kultūras pieminekļa statuss nenozīmē, ka šī funkcija jāuzņemas kultūras jomai. D. Aļeksējevs rosināja tūrisma jomā strādājošajiem turēt rūpi par kultūrvēsturiskajiem objektiem. A. Harju tam piekrita – uzraudzības funkciju varētu veikt – apsekot, uzraudzīt, pateikt, kas nav kārtībā, dot ziņu pārvaldei.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.