Reklāma

Kopīgā diskusijā skaidro, kā samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas

Samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, nodrošināt ērtu un pieejamu šķirošanas infrastruktūru, turpināt iedzīvotāju izglītošanu par atkritumu šķirošanas iespējām un virzīties uz vienotu mērķi par zaļāku dzīvi – šādi galvenie uzdevumi izkristalizējās 3. novembrī notikušajā diskusijā “Vairāk šķirosim, mazāk maksāsim! Ar vienotu skatu uz zaļajiem mērķiem un aprites ekonomiku”. Tajā ar nozares ministra, ekspertu un nozares organizāciju pārstāvju piedalīšanos izskanēja arī virkne citu vērtīgu atziņu par to, kā nākamgad gaidāmās izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, kā sekmīgāk attīstīt dalītās vākšanas sistēmu ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī citās pašvaldībās, un ko iedzīvotājiem darīt, lai samazinātu izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Tuvāko gadu laikā Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, ko nosaka ES direktīvas un valstī pieņemtie atkritumu apsaimniekošanas plāni. Izmaiņas būtiski ietekmēs arī Latvijas iedzīvotāju izdevumus par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Jāšķiro būs vairāk. Par to, meklējot ierosmes labākajiem risinājumiem, diskutēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Jānis Rozenbergs, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, Rimi korporatīvās komunikācijas vadītāja Baltijā Zanda Šadre un Biedrības Zero Waste Latvija pārstāve Liene Kņaze.

“Atkritumu apsaimniekošana šodien vairs nav un nebūs tāda, kādu to zinājām pirms 10 gadiem. Šobrīd mēs virzāmies uz to, lai no atkritumu apsaimniekošanas pārietu uz resursu apsaimniekošanu. Lai mainītu domas un atbildību par to, ka tie nav atkritumi, ko radām, bet resursi, no kuriem varam radīt jaunas lietas, kam varam piešķirt jaunu dzīvi. Mēs tiecamies uz to, lai jau sākumpunktā radītu pēc iespējas mazāk atkritumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apstiprinājusi apjomīgu dokumentu “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021–2028”, kas iezīmē šo transformāciju un pāreju uz aprites ekonomiku daudz plašākā mērogā. Un vairāk domāsim par to, kā šos atkritumus varam pārstrādāt, lai radītu jaunas lietas, jaunus produktus. Jau šobrīd vairums nozīmīgu un lielu uzņēmumu domā, kā samazināt atkritumus, jo tas ļauj attīstīt jaunas biznesa nišas, radīt jaunus produktus, kas attiecīgi arī rezultējas lielākā peļņā. Šī ir nozīmīga tendence, kas palīdzēs ekonomiku veidot daudz zaļāku un veikt lielākus ieguldījumus tajā, lai apkārtējo vidi padarītu tīrāku un brīvāku no atkritumiem,” pauda Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Komentējot, vai Rīga ir gatava šķirot vairāk un kāda ir aktuālā situācija atkritumu šķirošanā galvaspilsētā, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis norādīja: “Pēdējā gada laikā Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā daudz kas ir paveikts, tajā skaitā ieviesta bioloģisko atkritumu šķirošanas iespējas un daudz vairāk sakārtota kopējā infrastruktūra. Redzam, ka, savedot visas iesaistītās puses pie viena galda, ir iespēja izveidot modernu sistēmu. Šobrīd mūsu politiskā nostāja ir tāda, ka pilsētai ir jābūt kā atbalstošajam plecam iedzīvotājiem, kuri vēlas samazināt savas izmaksas. Šobrīd arī esam sagatavojuši pašvaldības saistošos noteikumus, kas ļaus izvietot šķirošanas konteinerus pie visām daudzdzīvokļu mājām, kā arī veidot šķirošanas punktus pie lielveikaliem. Vienlaikus turpinām izglītot iedzīvotājus par atkritumu šķirošanas iespējām un nepieciešamību. Es domāju, ka šobrīd droši varam teikt – Rīga jau drīzumā būs lielisks piemērs tam, kā mūsdienīga sistēma palīdz novērst atkritumu problēmas.”

LASUA izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs atzina, ka problēmu atkritumu apsaimniekošanas jomā šobrīd ir gana daudz: “No vienas puses, protams, ir ES direktīvas un mūsu pašu normatīvie akti, kas nosaka, cik daudz jāsavāc, jāpārstrādā utt. No otras puses, mēs šobrīd no lineārās ekonomikas ejam uz aprites ekonomiku, lai maksimāli daudz atkritumu varam atgriezt atpakaļ dzīvē. Šobrīd mūsu lielākais izaicinājums ir kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem rast tādu modeli, lai pēc iespējas vairāk otrreizējā materiāla būtu pārstrādājams, izmantojams un nododams otrreizējā ražošanā. Lai iedzīvotāji atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugumu neizjustu tik krasi, nešķiroto atkritumu izmaksām palielinoties, būtībā vienīgais praktiskais risinājums iedzīvotājiem ir šķirošana. Ja šķirojam iepakojumu, bioloģiski noārdāmos atkritumus, elektrotehniku, tekstilu un citus dalīti nododamos atkritumu veidus, iespējams ieekonomēt pat 50% no kopējām izmaksām par atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt, mainot savus ikdienas patēriņa paradumus, ieguvumi varētu būt vēl jūtamāki. Un šajā gadījumā katram sabiedrības loceklim jāapzinās sava atbildība, jo uzņēmumi, pašvaldības var palīdzēt ar skaidrošanu un infrastruktūras nodrošināšanu, taču iedzīvotājiem ir un būs jāšķiro pašiem.”

Skaidrojot, kādi ir galvenie iemesli tarifu kāpumam par atkritumu apglabāšanu poligonā, SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norādīja uz to, ka atkritumu apsaimniekošana kļūst arvien dārgāka: “Lai sasniegtu ES noteiktos atkritumu pārstrādes mērķus, tas nozīmē papildu ieguldījumus infrastruktūrā, papildu darbaspēka un enerģijas resursus, kā rezultātā pieaug apsaimniekošanas izmaksas, ko sedz gala patērētājs jeb atkritumu radītājs. Getliņi EKO ir gatavi samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, taču jāsaprot, ka esam tikai gala punkts. Starts ir iedzīvotāji un ražotāji. Jo kvalitatīvāk atkritumi tiks šķiroti to rašanās punktā, jo mazāks apjoms nonāks apglabāšanai poligonos. Atkritumu tēma kļūst īpaši aktuāla, tik daudz kā šogad par atkritumiem iepriekš nav runāts. Arvien biežāk tiekamies, diskutējam par to, kā sakārtot šo nozari, taču ir skaidrs, ka no diskusijām un sarunām ir jāķeras pie darbiem – iedzīvotāju izglītošanas, savākšanas un pārstrādes infrastruktūras uzlabošanas.”

Jau ziņots, kašā gada sākumā apstiprināts jaunais Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns 2021.–2028., nosakot turpmākos rīcībpolitikas virzienus un pasākumus, kuri nepieciešami, lai sasniegtu starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus. Tajā liela nozīme piešķirta gan atkritumu noglabāšanai poligonā, gan arī atsevišķu atkritumu veidu šķirošanai (pārtikas atkritumiem, iepakojumam, tekstilizstrādājumiem u. c.). Lai to straujāk īstenotu, līdz ar citu gaidāmo izmaiņu virzību pērn pieņemti un no šā gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot ik gadu palielināt DRN nodokli par poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Šogad tie ir 65 eiro par tonnu, 2022. gadā – 80 eiro par tonnu, bet no 2023. gada – 95 eiro par tonnu.

Savukārt līdz ar energoresursu, atalgojumu un citu izdevumu pieaugumu, kas tostarp saistīti ar bioloģisko atkritumu pārstrādes veicināšanu, gaidāms kāpums arī tarifiem par nešķiroto atkritumu noglabāšanu poligonos. To caur rēķiniem par nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanu primāri izjutīs rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Tiem, kuri atkritumus nešķiro, izmaksas būtiski palielināsies. Ieguvēji būs tie, kuri atkritumus šķiros.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.