Kaimiņš nekopj īpašumu – ko darīt un kam par to jāatbild?

Ko darīt, ja kaimiņš nekopj savu īpašumu un uz aizrādījumiem tikai nosaka, ka savā īpašumā dara, kā grib? Piemēram, viņš nesavāc no kokiem nobirušās lapas, kuras vējš iepūš blakus esošajā teritorijā. Arī ceriņi ir pārauguši un aizņem jau vairāk, nekā vajadzētu. Nemaz nerunājot par to, ka viena māja izskatās kā divas – vienā pusē nomainīts jumts, logi, fasāde pārkrāsota, bet otra puse atstāta novārtā un īpašnieks nekādus uzlabojumus neplāno veikt.

Ar šādu jautājumu redakcijā vērsās kāda laikraksta lasītāja, kurai pacietības mērs ir pilns. Sarunas ar kaimiņu vienmēr beidzas bez rezultāta. “Trakākais, ka tas viss redzams pašā pilsētas centrā. Vai tiešām tā ir Alūksnes seja? Garām iet cilvēki, un nākas kaunēties par to, kā izskatās kaimiņu īpašums,” savās sajūtās dalās lasītāja no Alūksnes.

Policija iesaka vienoties

Tas, kā izskatās īpašums, lielā mērā ir paša īpašnieka izvēle – kamēr vien tas neapdraud sabiedrības drošību vai veselību. Normatīvajos aktos ir noteikumi par publisko teritoriju un apstādījumu kopšanu, taču tie neattiecas tieši uz privātīpašumiem. Par konkrēto īpašumu Alūksnes novada pašvaldības policijā sūdzības līdz šim nav saņemtas. Taču pat tad, ja kāds vērstos ar iesniegumu, policija šādā situācijā palīdzēt nevarētu. “Šādos gadījumos kaimiņiem ir jāatrod kopsaucējs un jāvienojas par īpašuma uzturēšanas kārtību,” skaidro pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons. Ja īpašums ir dzīvokļu īpašums, tad dzīvokļu īpašniekiem savstarpēji jāvienojas, kādā kārtībā teritorija tiek kopta. Savukārt, ja īpašumam ir domājamās daļas, tas nozīmē, ka īpašums pieder visiem īpašniekiem proporcionāli, bet nav fiziski sadalīts. Līdz ar to arī atbildība par kopšanu gulstas uz visiem īpašniekiem vienlīdzīgi. Attaisnojums “tā nav mana daļa, tie otri savu daļu nekopj” nav pietiekams – šādā gadījumā ir iespēja vērsties ar regresa prasību pret citu īpašnieku,” skaidro A. Tomsons.

Viss nav tik viennozīmīgi

Vienlaikus A. Tomsons norāda – šādās situācijās ieteicams vērsties pie advokāta, kurš palīdzēs atrast juridisku risinājumu. Visticamāk, tas būs iespējams tikai tiesas ceļā. “Kopj vai nekopj – tas bieži vien ir subjektīvs vērtējums. Vienam šķiet, ka īpašumam jāizskatās sakoptam pēc viena standarta, bet citam – pavisam citādi. Piemēram, cilvēks, kurš krāj dažādas lietas, neuzskata tās par atkritumiem – viņam tās šķiet vērtīgas un vajadzīgas. Varbūt arī konkrētajam kaimiņam šis īpašuma izskats šķiet pieņemams,” skaidro A. Tomsons. Turklāt noteikumos nav atrunāts, kādiem tieši jābūt, piemēram, ceriņiem – kad tie jāapgriež, kādā formā tiem jāaug. Līdzīgi ir ar lapām. “Tomēr Civillikuma viens no pantiem nosaka, ka pret īpašumu jāizturas ar laba saimnieka rūpēm un atbildību. Bet vai var saukt pie atbildības kādu, ja tev šķiet, ka gādīgs īpašnieks par īpašumu rūpētos citādāk?” jautā A. Tomsons un norāda, ka visiem ir patīkami dzīvot sakoptā teritorijā un Alūksne ir viena no skaistākajām un sakoptākajām pilsētām.