Reklāma

Iedzīvotāji neizmanto iespēju mājas atjaunošanai

30. septembrī noslēdzās SIA “Alūksnes nami” veiktā mājas Torņa ielā 15, Alūksnē iedzīvotāju aptauja par ēkas piektās kāpņu telpas atjaunošanai nepieciešamo aizdevumu remontdarbiem kopīpašuma daļā un konstrukcijas un inženiertīklu atjaunošanu līdz dzīvokļiem. Diemžēl lēmums par remontu nav pieņemts.

No 75 dzīvokļu īpašniekiem norādītajā termiņā iesniegtas 45 aizpildītas (vai daļēji aizpildītas) aptaujas, kur saņemti 29 balsojumi “par”, “pret” – astoņi balsojumi, bet astoņi balsojumi atzīti par nederīgiem. Secināms, ka kopumā “par” nobalsojuši 29 dzīvokļu īpašnieki, bet “pret” 46 ( tai skaitā tie, kuri nepiedalījās balsojumā).

Līdz ar to lēmums par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Torņa ielā 15, Alūksnē, Alūksnes novadā piektās kāpņu telpas atjaunošanu (1. kārta) īstenošanu nav pieņemts.

Vilšanās iedzīvotāju lēmumā

SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Mārtiņš Kaļva skaidro, ka gada sākumā bija izsludināts iepirkums būvdarbiem un bijusi iespēja pieteikties “Altum” finansējumam izveidotajā programmā.
“Bija nepieciešams dzīvokļu īpašnieku lēmums par lšāda kredīta ņemšanu, bet viņi nobalsoja “pret”. Tas ir skumji, jo šis bija labs risinājums, lai ēku atjaunotu. Proti, tā bija ļoti liela iespējamība iegūt finansējumu. Mēs būtu pirmie Latvijas mērogā, kuri šādu finansējumu iegūtu. Biju pārliecināts, ka balsojums būs pretējs,” saka M. Kaļva un pateicas iedzīvotājiem, kuri ar izpratni un atbildību balsoja “par” lēmumā iekļautajiem jautājumiem. “Jāatzīst, ka bija cilvēki, kuri vēlējās nobalsot “par”, bet anketas tika atzītas par nederīgām tādēļ, ka tās nebija pietiekami aizpildītas vai tās nebija aizpildījis pats dzīvokļa īpašnieks. Daudzas nianses bija tehniskajā izpildījumā, taču arī tie, kuriem anketas bija nederīgas, tik un tā nebija vairākumā,” tā M. Kaļva.

Klusēšana – piekrišana?

Novadnieks Ivars Pilips – Matisons nav apmierināts ar to, kā aptauja tikusi organizēta. “Kādā veidā ir veikta aptauja, ja pusi no mājas iedzīvotājiem tā nav sasniegusi. Šādā aptaujā ir jābūt tikai diviem atbilžu variantiem. Piedāvāt iespēju atturēties un pēc tam viņu klusēšanu ieskaitīt kā “pret” ir negodīgi. Agrāk teica tā: “Klusēšana – piekrišana!” Kopš kura laika viedokļa neesamība ir atbalsts mazākuma viedoklim? Ja nav viedokļa, tad lai izlemto izjūt vairākums atbildēt spējīgo?” viņš retoriski vaicā.

M. Kaļva to sauc par dezinformāciju. ‘Ministru kabineta noteikumi paredz, ka cilvēks, kurš nenobalso, vai iesniedz tukšu, vai neaizpildītu anketu tiek uzskatīts, ka viņa balsojums ir “pret”. Tas, protams, nenozīmē, ka persona tā ir domājusi, bet tā to nosaka Ministru kabineta noteikumi un aptaujas veidlapa.”

Iedzīvotājiem pašiem jāvienojas
Baumas par dzīvokļu ieķīlāšanu un citām iedzīvotājiem nelabvēlīgām niansēm M. Kaļva uztver kritiski. “Kā cilvēkiem tādas domas rodas? Loģiski domājošam cilvēkam būtu jāsaprot, ka kredītu ņem dzīvokļa īpašnieks, tādēļ arī pakalpojuma sniedzējs, proti “Altum” prasīja informāciju par dzīvokļa īpašnieku, kas bija jāpievieno informācijai, taču ne jau dēļ kādām sazvērestības teorijām.
Ja pats īpašnieks negrib sev palīdzēt, tad neviens viņam nevar palīdzēt. Arī pašlaik “sausais atlikums” ir tas, ka dzīvokļu īpašnieki negrib vai nevar māju renovēt. Līdz ar to renovācija tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, līdz paši dzīvokļu īpašnieki savā starpā spēs vienoties par to, ko darīt. Mēs no savas puses esam izdarījuši visu un vēl vairāk,” saka M. Kaļva.

Viņam piekrīt arī mājas iedzīvotāja Ņina Razmislova. “Paldies Mārtiņam Kaļvam, kurš daudz palīdzēja! Viņa cilvēciskā ieinteresētība, ieguldītās zināšanas un laiks – paldies par to. Protams anketas aizpildīšanas forma bija sarežģīta, tomēr ikviens varēja vaicāt un lūgt palīdzību tās aizpildīšanā. Žēl, ka cilvēki šaubījā, jo iedzīvotājiem šādi tika sniegta vēl viena iespēja. Šis bija piemērs tam, ka cilvēki paši uz savu iniciatīvu mēģina risinājumu, taču tas neizdevās,” domā iedzīvotāja.

Ņ. Razmislova domā, ka rezultāts ir tāds, jo iedzīvotāji neuzticas pašvaldībai, un arī cilvēku neizglītotība veicinājusi neizpratni par anketas aizpildīšanu. “Iespējams, pietrūka vēl vienas tikšanās reizes, lai vēlreiz saņemtu atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem. Tad varbūt iznākums būtu citādāks. Protams, ir arī iedzīvotāji, kuriem nav izpratnes par problēmu. Viņi atklāti teica – kāda man ir darīšana gar piekto stāvu, ja es dzīvoju pirmajā kāpņu telpā!” vērtē Ņ. Razmislova. Tomēr viņa cer, ka M. Kaļvam turpmāk būs vēlme tikties vēlreiz ar mājas iedzīvotājiem un atbildēt uz interesējošajiem jautājumiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.