Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Gūst pieredzi slēpošanas trašu sagatavošanā un uzturēšanā

Lai iepazītos ar citu slēpošanas bāžu pieredzi trašu uzturēšanā un sagatavošanā, Alūksnes novada domes deputāts Modris Račiks, pašvaldības aģentūras “Spodra” direktors Jānis Pūpols un aģentūras sporta ēku un teritorijas pārzinis Pēteris Jaunzems apmeklēja trīs dažādas slēpošanas bāzes, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka. Par pieredzes apmaiņas braucienā redzēto un secinājumiem stāsta M. Račiks.

– Šo braucienu organizēju tādēļ, ka, būdams deputāts, esmu uzklausījis “Mežinieku” trases apmeklētāju iebildumus par tās stāvokli un arī pats slēpojot esmu pamanījis lietas, ko varētu uzlabot, – uzsver M. Račiks.

Pirms pieredzes apmaiņas brauciena izvērtēta “Mežinieku” trase – tās kvalitāte, apgaismojums, iespējas. Apmeklēšanai izvēlētas trases, kuras, tāpat kā “Mežinieki”, tiek sagatavotas ar retraku, lai saprastu, kā šo trašu uzturēšanas tehniku izmanto kolēģi citviet. Apmeklētas trīs dažādas slēpošanas trases – slēpošanas un biatlona centrs “Cēsis”, “Vanagkalns” un “Mailes”.

– Slēpošanas un biatlona centru “Cēsis” uztur un apsaimnieko pašvaldības SIA “Cēsu Olimpiskais centrs”, tādēļ tur no apmeklētājiem var iekasēt maksu par trases izmantošanu. Apmeklējot slēpošanas un biatlona centru, tikāmies ar tā pārvaldnieku Agri Žurevski. Cēsīs trases uzturēšanai tiek izmantots lielāks un jaunāks retraks, bija iespēja pārrunāt dažādus tehniskus jautājumus par tā izmantošanas niansēm, lai varētu trases sagatavot pēc iespējas labākas visos laika apstākļos. Trases sagatavošanai atsevišķs speciālists uz līguma pamata strādā tikai ziemas periodā, ir sava darba profesionālis. Guvām ļoti plašu informācijas apjomu par dažādiem ar trases uzturēšanu saistītiem jautājumiem, arī par norādēm, plakātiem, informācijas zīmēm trasē, inventāra nomu. Cēsīs ir četri lielie sniega pūtēji, kas pie noteiktas gaisa temperatūras saražo nepieciešamo sniega daudzumu, un pēc tam trasē vairs nav problēmu ar sniegu – lai uzturētu trasi, nav nepieciešams tāds dabīgā sniega daudzums, kā mums “Mežiniekos”. Mākslīgā sniega ražošanai Cēsīs arī ārpus stadiona ir ierīkotas ūdens padeves caurules, ūdens tiek ņemts no blakus esošās upes, nostādināts dīķī-rezervuārā un izmantots sniega pūšanai. Trase apgaismota līdz pulksten 22.00.

“Vanagkalnā” Jaunpiebalgā trasei ir cita specifika, to uztur privātuzņēmējs, septiņkārtējs ASV čempions biatlonā Raimonds Dombrovskis, kurš atgriezies Latvijā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. Arī šeit trases sagatavošanā izmanto retraku un piedāvā pakalpojumu apkārtnes iedzīvotājiem. Tiek gatavotas garas, līdz pat 27 km, trases. Maksa par trases izmantošanu nav noteikta, bet var ziedot. Principā šeit trase balstās uz paša saimnieka fanātismu. Sarunā ar viņu ieguvām daudz informācijas par to, kurā brīdī labāk doties gatavot trasi, dažādus smalkus knifus tās uzturēšanai. Atšķirībā no Cēsīm, kur visa trase ir uz asfaltētiem celiņiem, “Vanagkalnā” tā izveidota pļavā. Saimnieks pastāstīja savu pieredzi par to, kā šāda pļavā ierīkota trase jākopj vasarā, lai to varētu labi uzturēt ziemā. Arī mums uz asfaltētiem celiņiem ir tikai daļa trases, pārējā tiek veidota pļavā.

Trešo trasi, ko apskatījām Vietalvā – “Mailes” – uztur un apsaimnieko sporta klubs “Vietalva”. Šī nav sena trase, bet 2020. gadā pretendēja būt par labāko trasi Latvijā. Tikāmies ar sporta kluba pārstāvi Arvīdu Pīpkalēju, kurš ir pieredzējis speciālists trases uzturēšanā un sagatavošanā. Šeit par trases izmantošanu tiek ņemta maksa, trase ir apgaismota līdz pēdējam apmeklētājam. Trases sagatavošanai izmanto retraku, sniega pūtējus, ko darbina ar ģeneratoru tad, kad tas ir nepieciešams. Tuvumā ir upe, tādēļ ar ūdeni sniega ražošanai problēmu nav. Biedrībai ir līgums ar “Latvijas valsts mežiem”, kas ziemā atļauj izmantot trasēm meža ceļus, – par pieredzes apmaiņas braucienā redzēto stāsta M. Račiks.

Viņš uzsver, ka informācija, kas iegūta visās trīs vietās no profesionāļiem, kuri jau ilgus gadus gādā par trašu uzturēšanu un sagatavošanu, noteikti būs noderīga arī pašmāju trases uzturēšanā, plānojot, kā un kad gatavot trasi, lai tā pēc iespējas ilgāk būtu izmantojama tās specifiskās konstrukcijas dēļ. Deputāts atgādina, ka “Mežinieku” trasi apsaimnieko pašvaldības aģentūra “Spodra” un līdzekļi tās uzturēšanai ir no pašvaldības budžeta.

– Mūsu trase nav komerciāla – par tās izmantošanu apmeklētājiem nav jāmaksā, bet, iespējams, ka arī mums ir vērts padomāt par risinājumu nodot trasi kāda sporta kluba vai uzņēmuma apsaimniekošanā, lai varētu iekasēt pakalpojuma maksu un attiecīgi veikt ieguldījumus. Atšķirībā no trasēm, ko apmeklējām, “Mežiniekos” ir tikai dabīgais sniegs. Jā, pie mums tā varbūt ir vairāk, taču dabīgais sniegs atšķiras no mākslīgā un ar dabīgo sniegu trašu uzturēšanā nevar tā strādāt, kā ar mākslīgo. “Mailēs” un Cēsīs visu laiku uzpūš mākslīgo sniegu, mūsu gadījumā – ja uznāk atkusnis, trase kļūst ledaina un tāda saglabājas, kamēr neuzsnieg svaigs sniegs. Tādēļ arī slēpošanas cienītājus aicinu ņemt vērā, ka pie mums ir dabīgais sniegs un to ļoti ietekmē laika apstākļi – nevajag braukt slēpot uzreiz pēc atkušņa vai liela sala, jo trase būs ledaina, labāk izmantot katru iespēju slēpot laikapstākļos, kad var sagatavot labu trasi. Jāņem arī vērā, ka “Spodras” darbiniekam, kas uztur “Mežinieku” trasi, ir noteikts konkrēts darba laiks, nav virsstundu, tādēļ jāsaprot, ka nakts vidū viņš nebrauks līdzināt trasi. Mums jāpadomā par ērtībām – Cēsīs ir servisa ēkas pakalpojums gan pašiem uzturētājiem, gan apmeklētājiem – ir siltas telpas, inventāra noma, iespēja iedzert kafiju. Vietalvas trasē ir, ko darīt visai ģimenei, ne tikai tiem, kuri slēpo. Arī mums jādomā par to, lai būtu pieejamas nodarbes visai ģimenei un neslēpotājiem gaidot nebūtu jāsēž mašīnā. Tāpat “Mežiniekos” stadiona daļā ir nepieciešams apgaismojums. Šajā pieredzes braucienā smēlāmies labu pieredzi. Katrā vietā ir lietas, ko dara savādāk. Visur bija jūtams brīvprātīgs profesionālais entuziasms un cerība, ka kādreiz būs labāk, jo dažās vietās no valsts vai pašvaldības nav atbalsta, citur tas ir pat ļoti lielā apmērā. Arī mēs strādājam un domājam par to, kā labāk apsaimniekot, uzlabot un attīstīt mūsu slēpošanas un biatlona bāzi, – pēc pieredzes apmaiņas brauciena rezumē M. Račiks.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.