Bibliotēka – vieta, kur visiem gribas uzkavēties

Tas varētu būt vadmotīvs, kas vieno sabiedrības vēlmes attiecībā uz topošo Alūksnes jauno bibliotēku. Lai uzzinātu sabiedrības viedokli un vēlmes, kādai jāizskatās jaunajai bibliotēkai Alūksnē un kādas funkcijas tajā jāiekļauj, pašvaldība kopā ar Alūksnes pilsētas bibliotēku pagājušajā nedēļā aicināja bibliotēkas lietotājus uz diskusiju “Kādu es vēlos jauno bibliotēku?” četrām dažādām auditorijām – ikvienam interesentam, senioriem, jauniešiem un jaunajām māmiņām.

Pieejama visiem

Sarunā ar senioriem, kas bija visvairāk apmeklēta, Alūksnes pilsētas bibliotēkas direktore Iveta Ozoliņa uzsvēra, ka bibliotēkas saturs laika gaitā mainās un bibliotēkas darbinieki reaģē uz apmeklētāju vēlmēm. “Gribētos, lai arī pie mums ir tā, kā rakstīts Helsinku bibliotēkā – mēs neesam bibliotēka, mēs esam viesistaba. Lai to apmeklē dažādu paaudžu cilvēki un viņiem bibliotēkā patīk, un ir, ko darīt. Lai bibliotēka ir ne vien lasīšanas, informācijas un zināšanu ieguves, bet arī radošuma vieta,” sacīja I. Ozoliņa.

Vēsturniece Astrīda Ievedniece bibliotēku Alūksnē apmeklē jau 46 gadus. Viņa, pirmkārt, akcentē tās pieejamību. “Bibliotēka ir kultūras iestāde, ko visi apmeklējam bez maksas un tas ir jānovērtē. Jaunā vieta izvēlēta labi, jo kopā ar Kultūras centru, Mākslas skolu veidos vienotu kultūrkrastu ezera malā. Tur senioriem ir laba pieejamība, ir jau stāvlaukumi.  Plašai lasītavai, abonementam jābūt 1. stāvā. Būtu jauki, ja ieplānotu nelielu kinozāli, kur draugu lokā būtu iespējams noskatīties videofilmas. Tā kā bibliotekāru pienākumos ietilpst arī novadpētniecība, tad noderīga būtu arī telpa izstādēm. Novada bibliotēku vēstures krātuvēs glabājas daudz interesantu stāstu, ar kuriem varētu iepazīstināt visus iedzīvotājus. Lasītavā noderētu arī mīkstās (gan viegli kopjamas) mēbeles. Bērni varētu darboties atsevišķā ēkas spārnā. Kafijas automāts iepriecinātu visus apmeklētājus,” sacīja A. Ievedniece.

Savukārt Vizma Supe, kura uz tikšanos nebija varējusi ierasties, savus ierosinājumus bija iesūtījusi rakstiski. Viņa jauno bibliotēku vēlas redzēt ar plašām, gaišām telpām, brīvu piekļuvi visām vecuma grupām un arī ar veselības problēmām skartajai sabiedrības daļai, neuzbāzīgu dizainu, mūsdienīgiem pakalpojumiem, informāciju, komunikāciju un saskarsmi. lai bibliotēkas darba ikdiena ritētu pilnvērtīgi un apmeklētājiem sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus, jābūt paredzētam telpu sadalījumam, kas netraucētu vienam otru.

Sarunas gaitā seniori vaicāja, kādēļ par jaunās bibliotēkas mājvietu izraudzīta ēka Ojāra Vācieša ielā 2a, un kāds būs pašreizējās tās ēkas liktenis. Alūksnes novada pašvaldības projektu vadītāja Sanita Adlere skaidroja, ka tā ir iespēja sakārtot ēku, kas ir pašvaldības īpašums, un no tā ieguvēji būs gan Alūksne, gan alūksnieši. Par pašreizējās ēkas izmantošanu nākotnē vēl būs jālemj.

Izaicinājums – klusā un skaļā bibliotēka

Diskusija, uz kuru bija aicināts jebkurš interesents, bija maz apmeklēta, bet no atnācējiem – sabiedrisko attiecību speciālistes Andas Podziņas un arhitekta, antropologa Matīsa Šteinerta projekta darba grupa saņēma daudz vērtīgu ideju par to, ko plānotajā iestādē vēlas sagaidīt. S. Adlere klātesošos iepazīstināja ar vīziju – kultūras iestāžu krastmalu, kas iekļaus Mākslas skolu, Alūksnes Kultūras centru un nu arī topošo bibliotēkas ēku ar pieguļošo zemi – zaļo zonu līdz “Benevillai”. “Lai mēs iegūtu maksimāli labu rezultātu, projektētāju darba uzdevumā svarīgi iekļaut visu vajadzīgo, sākot no telpu plānojuma līdz funkciju un pakalpojumu aptverei, veidojot šo ēku ne tikai kā bibliotēku, bet arī kā sabiedrības centru,” stāstīja S. Adlere.

Klātesošie bija vienisprātis, ka nākotnes bibliotēka nebūs tikai grāmatu krātuve, tai vajadzētu būt sabiedrības epicentram, vienlaikus rodot vietu mierīgai lasīšanai un pētniecības darbam. “Jo ērtākas, omulīgākas telpas ar daudzpusīgām iespējām, jo vairāk cilvēks tās apmeklē, jo vairāk taciņa uz tām iestaigājas, un kļūst par pieradumu. Ir svarīgi radīt vietu, kur cilvēki vēlas uzkavēties,” teica A. Podziņa.

M. Šteinerts interesējās ne tikai par plānoto telpu iekārtojumu, bet arī par apkārtējās vides labiekārtošanu un vienotas sasaistes veidošanu ar ezermalā esošajām kultūras un mākslas vietām. “Alūksnē grūti sarīkot kādu koprades nometni vai plenēru skaitliski lielākam viesu daudzumam, bet, ja vienuviet ir vairākas iestādes, kur viesi var sadalīties, tad tas ir iespējams,” viņš teica. Savukārt runājot par telpu izvietojumu konkrētajā ēkā, viņš pauda bažas, ka pastāv sadrumstalotības risks, tādēļ atbalstīja projekta vadītājas ieceri par stiklotu piebūvi ēkas iekšpagalmā. Tāpat par galveno izaicinājumu ēkas projektēšanā viņš saskata klusās un vitālās daļas izveidē – lai tās netraucē viena otrai.

Ģimenēm draudzīga vieta

Diskusijai ar jaunajām māmiņām atsaucība bija maza. Klātienē tikties ieradās tikai viena māmiņa. Vairākas gan bija iesūtījušas ieteikumus elektroniski. Divu bērnu mamma Elīna Balode ieteica izveidot rotaļu telpu, lai bērniem būtu, kur uzturēties, kamēr vecāks izvēlas grāmatu vai nododas lasīšanai. S. Adlere tam piekrita un atzina, ka bibliotēka nebūs vienkārši grāmatu glabātuve, bet telpas paredzētas dažām aktivitātēm, tostarp bērnu rotaļām. Tomēr ierīkojot šo telpu, jāizvēlas tādi rotaļu elementi, kas nerada troksni.

Izskanēja ierosinājums, ka būtu vērtīgi ierīkot bērnu pieskatīšanas telpu un vietu attālinātajam darbam – kamēr vecāks strādā, tikmēr bērns turpat rotaļājas. Iespējams, nākotnē varētu piedāvāt arī bērnu pieskatīšanas pakalpojumu, kamēr vecāks dodas savās gaitās. Ērta vecākiem būs arī paredzētā āra lasītava, bērniem – sēžammaisi. Iesūtot idejas elektroniski māmiņas, ierosināja bērniem organizēt stāstu lasīšanas dienas, kad stāstus lasītu vairākas dienas kā seriālus, jaunās telpas aprīkot ar lielu televizoru, lai varētu skatīties filmas. Noderīgs būtu interaktīvais spēļu galds, smilšu vai ūdens terapijas galds, zona, kur bērniem kāpt, lēkt un darboties, bērnu istabā varētu būt mīkstie krēsli, kluči. Datortelpai jābūt nodalītai.

Ko bibliotēkā vēlas vidējā paaudze?

● Klusā zona, omulīgas kabīnes lasīšanai un pētniecībai, vitālā – sarunām, aktivitātēm

● Koprades telpa un neliela pašapkalpošanās virtuvīte

● Draudzīga vide (sēdēšanas iespēja uz kāpnēm, palodzēm)

● Izvairīties no telpu sadrumstalotības

● Iekšpagalms ar jumtu

● Transformējamās sienas, kas palīdz variēt telpu izmēru

● Sadarbība ar ezermalā esošajām iestādēm un uzņēmumiem, veidojot vienotu kultūras telpu, resursu izmantošanu

● Siena – tāfele

● Plaša konferenču zāle

● Individuāli skapīši bibliotēkas lietotājiem

● Grāmatu pakomāti

● Grāmatu apmaiņas punkts

● Zona, kur var lietot kafiju

● Laikmetīgās mākslas izstāžu iespēja

● Vislabākās tehnoloģiju, multimedialitātes iespējas

● Āra lasītava

● Iedvesmojoši uzraksti, vienots interjers, fotografēšanās iespēja, “instagramīgās” vietas utt.

● Telpām doti nosaukumi (vai piemēram ziedotāju vārdā nosaukta telpa)

Ko bibliotēkā vēlas jaunieši?

· Pufi, sēžammaisi, mīkstās mēbeles, šūpuļtīkls

· Jauniešu atpūtas telpa

· Bērnu spēļu telpa

· Nodalīta vieta, kur lasīt, mācīties

· Atdalīta lasītava no atpūtas zonas

· Konferenču zāle, kuru var izmantot arī nelieliem pasākumiem sadarbībā ar skolu

· Ballīšu vieta, telpa, kur var rīkot tematiskās ballītes

· Plaši stikla logi, stikla telpa, stikla jumts, gaišas, košas telpas

· Bīdāmie galdi, bīdāmie grāmatu plaukti

· Terase

· Beķereja, kafejnīca ar karstajiem dzērieniem, bulciņām

· Virtuvīte, kur sataisīt tēju u. tml.

· Datorprogrammas, printeris, kopētājs

· Biljards, novusa galds

· Ekrāns, kur skatīties filmas

· Kamīns

· Vairāk literatūras citās valodās (angļu u.c.)

· Filmu noma

· Lasītavai ilgāks darba laiks, lai, gaidot bērnus no pulciņiem, var siltās, gaišās telpās uzturēties

· Lai bibliotēka būtu daudzveidīga un iedvesmojoša vieta!