Bērni pārguruši un neziņā par nākotni. Mācās no rīta līdz vakaram

Mācīšanās grūtības, depresija un vientulība. Tās ir tikai dažas no jauniešu nosauktajām problēmām attālināto mācību laikā. 12. klašu skolēniem šim sarakstam pievienojas arī neziņa un bailes par nākotni. Pusei jauniešu šīs mentālās veselības problēmas radušās tieši pandēmijas dēļ.

Latvijā ir veikts pētījums, kā “Covid-19” pandēmija ietekmējusi pusaudžu un jauniešu mentālo veselību. Tajā secināts, ka tieši jauniešus pandēmijas ierobežojumi ietekmējuši visvairāk. Septiņi no desmit Latvijas pusaudžiem un jauniešiem pēdējo divu nedēļu laikā saskārušies ar kādu no mentālās veselības problēmām, pusē gadījumu mentālā veselība pasliktinājusies tieši pandēmijas laikā. “Tas saistīts ar smadzeņu attīstības īpatnībām - socializēšanos, laika pavadīšanu ar draugiem, fiziskajām aktivitātēm,” skaidro pētījuma autors, pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Smadzeņu attīstības dēļ šajā vecumposmā ir arī vislielākais risks piedzīvot dažādas psihiskās veselības problēmas - depresiju, trauksmi, atkarību, pašnāvības domas. Diemžēl, kā jauniešiem palīdzēt, rīku nav. “Pašreizējais psihiskās veselības aprūpes plāns “Covid-19” pandēmijas seku mazināšanai nepiedāvā reālistiskus, uz plašu auditoriju vērstus risinājumus šai vecuma grupai,” saka N. S. Konstantinovs.