Agita Bērziņa
Apes pirmsskolas izglītības iestāde “Vāverīte” šodien, 16. maijā, svin savu 75. dzimšanas dienu, atzīmējot ne tikai nozīmīgu jubileju, bet arī stiprinot ģimeniskās vērtības un ilggadējās tradīcijas, kas vieno bērnus, vecākus un pedagogus. Šī diena iezīmē arī jaunu posmu iestādes attīstībā – ar jaunu vadību, pārdomātu nākotnes redzējumu, atjaunotu himnu un jaunumiem ikdienas darbā.
“Vāverīte” turpina augt un attīstīties, saglabājot savu īpašo garu, un arī pēc 75 gadiem tās centrā joprojām ir bērns – viņa labsajūta, izaugsme un prieks par mācīšanos.
“Šodien svinam ne tikai iestādes jubileju, bet ģimenes svētkus, kas ir viena no “Vāverītes” tradīcijām – ik pavasari bērni ar vecākiem un pedagogiem kopīgi svin Pagalma svētkus. Šoreiz esam izvēlējušies nosaukumu “Brīnumi notiks”. Pasākuma kulminācijā bērnudārzs saņems īpašu dāvanu – skanēs atjaunotā “Vāverītes” himna, ko savulaik sacerēja bijusī skolotāja Marika Čerņavska. Kādu laiku tā bija piemirsta, taču nu tā skanēs ne tikai jubilejas reizēs, bet arī turpmākajos bērnudārza pasākumos,” stāsta iestādes metodiķe Inga Jaunslaviete.
“Vāverītes” tēla veidošana
Sākoties bērnudārza 75. gadam, domāts arī par nākotni un to, kāds turpmāk veidosies “Vāverītes” tēls. “Bērnudārzam jau ir savs moto – “Ar mīlestību un cieņu pa gudrības taku”. Kopā ar kolēģiem esam izvēlējušies arī raksturojošās krāsas – zaļo un brūno. Tās nav nejaušas – zaļā simbolizē priežu mežu, kur dzīvo mūsu bērnudārza tēls – vāverīte, savukārt brūnā atgādina par koku stumbriem un meža zemi, radot saikni ar vidi, kurā šī vāverīte jūtas kā mājās. Pašlaik domājam, kā šīs krāsas izmantot ikdienā un svētkos, – iespējams, tās būs redzamas vienotos krekliņos. Lai šo ideju īstenotu, meklējam atbalstītājus tērpu iegādei,” stāsta I. Jaunslaviete.
““Vāverīte” ir iestāde ar senām tradīcijām un stabilu vietu Apes kopienā. Šogad ieviesām arī jauninājumu – mūsu ikdienas gaitām un svētku brīžiem iespējams sekot līdzi iestādes “Facebook” lapā, kur dalāmies ar notikumiem no bērnudārza dzīves,” stāsta iestādes vadītāja Vita Andersone. Šogad pirmo reizi bērnudārza audzēkņiem tika dota iespēja doties ekskursijās – lielākie bērni apmeklēja Cēsu Kosmosa izziņas centru, mazākie viesojās rančo “Ozolmājas”, un vēl priekšā ir brauciens uz Priekuļu baseinu, kur bērni varēs peldēt. Šo iespēju nodrošināja Smiltenes novada pašvaldība, kas sedza transporta izdevumus.
Pārmaiņas vadībā
Kopš rudens bērnudārzā ir notikušas pārmaiņas vadībā – par iestādes vadītāju kļuvusi V. Andersone, bet metodiķes pienākumus pilda I. Jaunslaviete. “Mans darba stils ir balstīts uz uzticēšanos – es uzticos saviem kolēģiem, jo uzskatu, ka tikai tā cilvēki spēj izdarīt savu darbu vislabāk. “Vāverītes” kolektīvs ir izcils – katrs ir savā vietā un veic savu darbu fantastiski. Neesmu vadītāja, kas diktē no augšas, bet esmu līdzvērtīga un piedalos visos procesos. Inga ir izcila metodiķe, savukārt man ir liela pieredze vadībā, tādēļ mēs veidojam lielisku tandēmu un mācāmies viena no otras,” stāsta V. Andersone.
18 gadus V. Andersone vadīja Gaujienas izglītības iestādi, kurai dažādos laikos bijuši dažādi nosaukumi, piemēram, internātskola, speciālā skola. Viņa atzīst, ka darba vide bērnudārzā un skolā ir būtiski atšķirīgas. “Protams, slēdzot skolu un zaudējot darbu, bija bažas par to, kā būs tālāk. Tomēr šobrīd esmu ļoti pateicīga par profesionālajām pārmaiņām, jo darbs bērnudārzā sagādā daudz prieka, un vide ir ļoti pozitīva. Man ļoti patika mans darbs, bet nav noslēpums, ka bieži bija jārisina arī ļoti grūtas situācijas,” atzīst V. Andersone.
Kā piemērs citiem
“Vāverīte” jau izsenis ir bijusi līderis starp citām izglītības iestādēm, un pedagogu grupas no citām vietām bieži ierodas, lai te mācītos. Pirms četriem gadiem, projekta ietvaros, iestādē tika izveidota siltumnīca un augstās dārzeņu dobes, kurās aktīvi darbojas paši bērni. Taču lielākais notikums bija pirms desmit gadiem, kad pie senās bērnudārza ēkas tika uzcelta piebūve. “Bērnudārzā ir četras grupiņas, viena no tām izvietota skolas ēkā, jo pašiem vietas nav. Tas ir labs risinājums, jo sešus un septiņus gadus vecie bērni, pirms uzsāk skolas gaitas, fiziski jau ir skolas ēkā. Adaptēties ir vieglāk,” stāsta V. Andersone. Vadībai nav bažu par iestādes nākotni, bērnu skaits ir stabils, un Apē uz dzīvi arvien pārceļas jaunās ģimenes. “Iestādes lielākā vērtība ir cilvēks – gan bērni un viņu vecāki, gan pedagogi. Piemēram, mūsu zinošie un sirdsskaidrie pedagogi piedalās metodiskajās skatēs, šogad uz skati virzīja četru mūsu pedagogu darbus. Vēl interesanti, ka nupat izpētījām, ka 30 mūsu iestādes bērniem ir kāda talanta iezīme. Jomas ir dažādas – māksla, sports, mūzika, bet šis skaits ir liels viena trešā daļa bērnu ir talantīgi, un nešaubos, ka par viņiem vēl dzirdēsim,” teic I. Jaunslaviete.
Reklāma