Veids, kā veicināt attīstību

Pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā mūsu valstī vairāk nekā citkārt noteikti būtu nepieciešams, lai pircēji veikalos izvēlētos savā valstī ražotās preces. Vietējo ražotāju pārtikas preces mums ir labāk zināmas, tās ir kvalitatīvākas, svaigākas un veselīgākas nekā importētā produkcija. Tā ir ražota tepat Latvijā un nav transportēta no citām zemēm, kas atvešanai prasa salīdzinoši garu laika periodu.

Krīzes apstākļos īpaši mazajiem un vidējiem ražotājiem ļoti nozīmīgs ir vietējo patērētāju atbalsts. Šādā veidā par veikalā samaksāto preci nauda paliek mūsu valstī, tā tālāk rada jaunas darba vietas, nodrošina algu vietējiem ražotājiem, pie kuriem strādā arī mūsu ģimenes locekļi, draugi un paziņas. Tas ir veids, kā veicināt savas valsts attīstību, ekonomikas augšupeju.

Taču nereti pircējiem patriotiskās jūtas noplok, skatoties uz pārtikas produktu cenu plauktos. Ārzemju ražotāju produktu piedāvājums ir lētāks nekā pašmāju, un daudzi cilvēki ļoti domā, kā lētāk pabarot savu ģimeni. Par to, ko un cik daudz tērēt par pārtiku, ir spiesti rēķināt arī mūsu seniori, kuru maciņa biezums pēc komunālo maksājumu nomaksas un medikamentu iegādes kļūst pavisam plāns.

Neapšaubāmi reizēm svarīgs ir arī produkta iepakojums. Piemēram, es katru dienu pērku pienu, bet ik reizi izvēlos piena paku ar aizgriežamu korķi, jo tā man to lietot ir ērtāk.

“Nereti pircējiem patriotiskās jūtas noplok, skatoties uz pārtikas produktu cenu plauktos.”

Tāpat uz vietējo pircēju jūtams ārzemju ražotāja spiediens. Piemēram, uz koši sarkanās 1,5 litru lielās, sarkanās piena pakas ar lieliem, baltiem burtiem latviski rakstīts “Piens. Sveiki.”, kas ir pietiekami maldinoši, lai pircējs domātu, ka tas ražots Latvijā. Tikai retais varbūt ir ieskatījies, ka šis piens ir igauņu izcelsmes, bet iegādājas, jo ir gana lēts. Uzraksti etiķetē ne ar ko neatšķiras no akciju sabiedrībā “Rīgas piena kombināts” ražotā kausētā siera “Dzintars” iepakojuma, uz kura tāpat nosaukums norādīts latviski, bet sīkākiem burtiem tas lasāms arī igauņu un lietuviešu valodā. Lai ražotājvalsti uzzinātu, jāpēta nelielais uzraksts iepakojuma aizmugurē. Par pašmāju produktiem parasti liecina labi saskatāmā preču kvalitātes zīme “Zaļā karotīte”, bet otra populārākā ir “Bordo karotīte”. Taču to ieguvuši ne visi, un arī cena šiem produktiem, loģiski, ir ievērojami augstāka.

Ārkārtējās situācijas laikā iedzīvotāji noteikti cenšas veikalus apmeklēt pēc iespējas retāk, tādēļ izvēlas pārtikas produktus arī ar garāku realizācijas termiņu. Un tāds tas atkal ir ārzemēs ražotajai produkcijai.

Situācija pārtikas produktu piedāvājumā neapšaubāmi vērtējama pretrunīgi, bet ir svarīgi ikdienā uzturā lietot kvalitatīvus vietējos produktus, atbalstīt vietējos ražotājus un pārstrādātājus, lai mūsu maciņa saturs neaizplūstu uz ārzemēm.