Saprotam, ka ar jums ir jārēķinās

Ikdienā ejot žurnālistes gaitās un tiekoties ar cilvēkiem, daudz kas no sarunām tā arī paliek neuzrakstīts, lasītājam nepateikts. Ne jau apzināti, bet tādēļ, ka tas tobrīd neiederas konkrētās tēmas kontekstā, un tādēļ, ka avīze jau nav bezizmēra, no sarunas “jāizloba” svarīgākais, ko pateikt lasītājam. Tomēr pie redzētā un dzirdētā domās nākas atgriezties visai bieži. Novērtēju arī to, ka intervijā cilvēks žurnālistam uztic savus personiskos stāstus, vien piekodinot – to gan laikraksta slejās neizpaudiet – un es to respektēju.

Nesen Alūksnes novadā darba vizītē pabija ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tikšanās laikā viņam nodevu kāda mūsu laikraksta lasītāja iesūtītu ar roku rakstītu vēstuli, kurā sūtītājs vēlējas saņemt atbildes uz vairākiem, īpaši lauku cilvēkiem aktuāliem jautājumiem. Vitenbergs par to bija neviltoti pārsteigts, un, ar lielu cieņu uzlūkojot aprakstīto papīra lapu, atzina, ka, atrodoties ministra krēslā, šādu vēstuli saņem pirmo reizi. Viņš to rūpīgi salocīja un uzmanīgi noglabāja žaketes krūšu kabatā, lai vēlāk rakstītājam ar laikraksta starpniecību sniegtu atbildes.

“Esmu vēl raksta ietekmē, kas man sniedza jaunas emocijas, “roku” vēsturi. Par rakstu esmu saņēmis labus vārdus,” šādus vārdus saņēmu no kāda cilvēka, par kura aizraušanos laikrakstā rakstīju nesen. Vai arī: “Paldies, raksts vēl nav publicēts, bet problēma jau ir atrisināta pēc jūsu zvana atbildīgajām amatpersonām!” Un tas nekas, ka šī amatpersona par žurnālista interesi problēmas risināšanā nemaz nebija priecīga un nereti savu attieksmi pauž arī ar skarbiem vārdiem.

Novērtēju to, ka laikrakstu lasa un tā nozīmību mūsu kopienas dzīvē izprot arī kaimiņnovadu iedzīvotāji. To nojautu pēc kādas publikācijas, kad amatpersona, pateicoties par kopīgo veiksmīgo sadarbību publikācijas tapšanā, atzina: “Jā, saprotam, ka ar jūsu laikraksta ietekmi vietējā kopienā mums ir jārēķinās, jo jau laikraksta iznākšanas dienā, kaut to paši vēl nebijām redzējuši, saņēmām atgriezenisko saiti no lasītājiem.”

Šādu gadījumu ir daudz, ne visus var atcerēties, bet tie žurnālista ikdienu padara gaišāku, rosina strādāt aktīvāk, atklāt dzīvesstāstus un meklēt atbildes uz neērtiem jautājumiem.