Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Kaimiņš kaimiņam vai ēnu ekonomika

chopped fire wood next to log cabin ready for winter

Televīzijā noskatījos sižetu par to, kā valdībai veicies ar līdzekļu, kas piešķirti energoresursu atbalsta pasākumiem, tēriņiem pērn. Pagājušajā nedēļā valdība lēma 2023. gada energoresursu atbalsta pasākumiem novirzīt vēl pusmiljardu eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Taču dati par tēriņiem liecina, ka energoatbalsta pasākumos, pēc atbalsta izmaksas, pāri palikuši vēl 200 miljoni eiro no ieplānotajiem 820 miljoniem, kas bija paredzēti šim atbalstam, kas nozīmē, ka vairākās atbalsta programmās līdzekļi ir ietaupīti. Piemēram, atbalstam ar granulu kurināmo bija paredzēti 10 480 000 miljoni eiro, bet pieteikumi no iedzīvotājiem iesniegti par 1 105 866 miljoniem eiro un tik arī izmaksāti. Malkas apkurei, kuras kompensācijai bija jāiesniedz čeks, bija paredzēti 21 772 800, bet pieteikumi saņemti tikai par 108 804 eiro lielu summu, kas norādīta čekos un izmaksāta. Savukārt kompensācijai malkas apkurei bez čeka, kurā, kā zināms, katrs pieteicējs varēja pretendēt tikai uz 60 eiro lielu atbalstu, bija ieplānots tērēt 4 795 360 eiro, bet iztērēts trīs reizes vairāk – 12 875 340 eiro. Tas ir ievērojams skaitlis, kas norāda, ka malkas iegādes kompensācijai pieteicies katrs trešais iedzīvotājs. Atsevišķi politiķi uzskata, ka daudzi iedzīvotāji savus mājokļus apkurina ar pašu mežā saviem spēkiem gādātu malku vai izlīdzas ar kaimiņu palīdzību. Tomēr, zinot reālo situāciju laukos, nākas secināt, ka ministrijās strādājošie ierēdņi Rīgā visticamāk tomēr nezina, cik liela ēnu ekonomika valda malkas biznesā laukos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Jaunais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars gan vērtē reāli – nebija pareizi valdībai atprečot 60 eiro lielu summu katram pieteicējam, neuzrādot čeku. Iesniegumā bija jāietver tikai pašapliecinājums par attiecīgo apkuri mājoklī un to, ka citi mājsaimniecības locekļi nav iesnieguši iesniegumu atbalstam šim mājoklim.

Arī Finanšu ministrijā saprot, ka turpmāk energoresursu pabalsti jāizmaksā mērķtiecīgāk, vērtējot tomēr katras mājsaimniecības ienākumu līmeni. Tāda pieredze ieviesta citās valstīs – pabalstu neizmaksā pēc kurināmā veida, bet pēc katras mājsaimniecības ieņēmumiem automātiski. Ieņēmumu vērtēšana būtu jāveic Labklājības ministrijai un pabalsts mājsaimniecībai jāizmaksā automātiski. Kā to paveikt, pašlaik skaidrības nav, taču ministrijas ierēdņiem priekšlikumi jāsagatavo ziņojumā valdībai jau tuvākajā laikā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.