Ietekmēs gan tieši, gan netieši

Apvienotā Karaliste no Eiropas Savienības formāli izstājās šogad 31. janvārī. Iedzīvotāji un uzņēmēji Latvijā nekādas pārmaiņas šī gada laikā neizjuta, jo saskaņā ar izstāšanās līgumu līdz gada beigām, 31. decembrim, ir noteikts “Brexit” pārejas periods. Līdz pārejas perioda beigām Briselei un Londonai ir jāvienojas par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti. Lai gan līdz tam atlikuši vien nepilni divi mēneši, mediji ziņo, ka neatrisinātu jautājumu vēl ir daudz.

Būtiskākās nesaskaņas saistītas ar noteikumiem, kas ierobežo valdību atbalstu atsevišķām nozarēm, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Ja tas neizdosies, abas puses sāks tirgoties pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus, bet cerēsim, ka valstsvīriem izdosies vienoties.

“Manis pieminētās no visām ir tikai dažas izmaiņas, bet tās gan tiešā, gan netiešā veidā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību.”

Arī mēs, Latvijā, tieši un netieši izjutīsim “Brexit” sekas. Piemēram, uz šo valsti mūsu uzņēmēji visvairāk eksportē koku un zāģmateriālus. “Covid–19” pandēmijas dēļ jau tagad krītas eksporta skaitļi, bet ar nākamo gadu arī eksports sadārdzināsies, un tas atkal visvairāk ietekmēs tieši mazos un vidējos uzņēmumus.

Lielbritānijā dzīvo aptuveni 117 000 Latvijas valstspiederīgo, kuriem šeit palika vecāki, radi un draugi. Lai dodos pie viņiem ciemos, turpmāk būs nepieciešamas vīzas. Lielbritānija plāno 2021. gadā par vienīgo ceļošanas dokumentu ES pilsoņiem noteikt pases, un ID kartes vairs netiks atzītas par ceļošanas dokumentu. Tāpat, ceļojot no trešās valsts, kāda nākamgad būs Lielbritānija, personīgajā bagāžā varēs ievest tikai noteiktu daudzumu preču, kas ir atbrīvotas no nodokļiem. Gan pasta sūtījumos, gan ceļojuma bagāžā daudzām precēm būs noteikta gan pieļaujamā vērtība, gan aizliegums tās vispār ievest.

Pašlaik Latvijas iedzīvotāju vidū ļoti populāri ir Lielbritānijas internetveikali, taču gaidāmais “Brexit” šos e – veikalus atstās ārpus Eiropas Savienības vienotā tirgus, un pircējiem būs jārēķinās ar jauniem spēles noteikumiem. Pēc 1. janvāra uzsāks pilnīgu gan komerciālos, gan nekomerciālos pasta sūtījumos saņemto preču muitošanu. Tas nozīmē, kad nodokļus rēķinās, preces vērtībai pieskaitot gan piegādes, gan apdrošināšanas izmaksas. Pie tam ar PVN apliekams arī muitas nodoklis.

Manis pieminētās no visām ir tikai dažas izmaiņas, kas mums būs jāpiedzīvo, beidzoties “Brexit” pārejas periodam, bet tās gan tiešā, gan netiešā veidā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un arī mūsu maciņa saturu.

Foto: LA.lv