Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Ārā no krīzes

TAGAD. Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektors Genādijs Vihrovs demonstrē jaunākos Alūksnes daļas darba instrumentus – autocisternas “Scania”.

“Pašlaik nevaram sūdzēties,” jautāts par to, kā klājas Valsts ugunsdzēsības dienesta Alūksnes daļā darba apjoma, resursu pietiekamības, kā arī atbildīgā un bīstamā glābēju darba atalgojuma ziņā, kodolīgi saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva. Dienests vārda tiešā un pārnestā nozīmē “izgājis caur uguni un ūdeni”, lai sagaidītu uzlabojumus infrastruktūrā un profesijas atalgojumā, un šogad tie esot jūtami.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Alūksne un Ape sadarbojas

2022. gada otrajā pusē posteņos tika pāriets uz efektīvāku trīs cilvēku ekipāžu divu cilvēku vietā – tam un arī virsstundām pietrūka resursu, tāpēc īslaicīgi tika apturēta vairāku posteņu darbība, kāds arī likvidēts, taču Alūksnes daļu un tās pārziņas rajonu tas neskāra. “Mainījies vienīgi atbildības sadalījums – Apes postenis agrāk bija Alūksnes daļas pārziņā, tagad tā ir atsevišķa struktūrvienība, taču mūsu darbu tas neietekmē un sadarbība notiek tāpat kā agrāk,” stāsta G. Ilva.

Saņemot izsaukumu uz Vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112, uz notikuma vietu tiek izsūtīta tehnika, atbilstoši notikumam. Lielākoties uz notikumiem ikdienā dodas divas autocisternas. “Apes ugunsdzēsēji glābēji visbiežāk dodas palīgā Alūksnes ugunsdzēsējiem, kā arī uz izsaukumiem Smiltenes novadā. Savukārt Alūksnes ugunsdzēsēji glābēji visbiežāk palīgā steidzas Apes ugunsdzēsējiem glābējiem, Gulbenes kolēģiem, kā arī pa reizei Balvu kolēģiem. Viss atkarīgs, kur tieši notikums noticis. Situācijas mēdz būt dažādas, kā arī atkarīgs, cik tehnikas vienības un personāls ir nepieciešams notikuma vietā,” stāsta G. Ilva. Ja notikumi ir ilgstoši un apjomīgi, tad Vidzemes reģiona vadība var pieņemt lēmumu izsaukt papildu personālu no dienesta brīvā laika, piesaistot arī rezerves tehniku.

AGRĀK. VUGD Vidzemes reģiona Alūksnes daļas komandieris Gints Ilva vēl pie vecākās automašīnas pirms trim gadiem.

Tālākie punkti – Liepna un Pededze

“Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš skaidro ja konkrētajā teritorijā risks zems, tad pirmajam glābēju automobilim jāierodas 30 minūšu laikā četru cilvēku sastāvā, otrajam – stundas laikā trīs cilvēku sastāvā. Riskam paaugstinoties, ierašanās laiks samazinās (skat. tabulu). Piemēram, kur augsts vai ļoti augsts risks, pirmajam automobilim jābūt klāt jau astoņās minūtēs un attiecīgi 23 un 25 minūtēs jau jābūt klāt četriem automobiļiem ar 14 glābējiem – tās ir pilsētas un piepilsētas, kur ir daudz cilvēku un infrastruktūras objektu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vai Alūksnes daļa to var īstenot? Tālākie punkti Alūksnes novadā, kuras komandieris min kā iespējamo problēmzonu operatīvai sasniegšanai, ir Pededzes un Liepnas pagasti. “Brauciens uz Liepnu labos ceļa apstākļos ir apmēram 25 minūtes, sniegotas ziemas apstākļos jārēķinās ar 30 minūtēm. Lai šo jautājumu risinātu, iniciatīvai jānāk no pašvaldības un iedzīvotāju puses, izveidojot Liepnā pašvaldības vai brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu, bet tam vajag līdzekļus,” stāsta G. Ilva. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju vajadzība pagastā tika uzsvērta arī pērn Liepnā notikušajā iedzīvotāju forumā.

Iniciatīvai jānāk no pašvaldības

Taču Alūksnes novadā vairs nav brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumu, “pēdējais mohikānis” bija Pededzē. “Autocisternu uzturēšanai vajag ievērojamus līdzekļus, cilvēki, kuri uz tām strādā un uztur, ir jāatalgo, tādēļ šādas iniciatīvas viena pēc otras beidzas. Brīvprātīgo autocisterna bija gan Pededzē, gan Liepnā, taču tehnisko apskati vairs nevarēja iziet, apdrošināšana dārga, līdz ar to Pededzes mašīna, cik man zināms, stāv sētmalē, savukārt Liepnas automašīna tika nogādāta ukraiņiem, kur to vēl var lietot,” stāsta G. Ilva. Viņš zina stāstīt, ka Valmieras pusē un tuvāk Rīgai brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības aktīvi darbojas.

“Tas ir atkarīgs no pašvaldības iesaistes un arī rocības. Ja ir aktivitāte, tad var pieslēgties arī VUGD, brīvprātīgajiem piedāvājot apmācības vai tamlīdzīgu palīdzību. Katrā gadījumā – brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība ir risinājums no depo attālākajās vietās.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

VUGD daļas priekšnieks uzteic arī attālo pagastu lauksaimniekus, kuri ugunsnelaimju gadījumos savā sētā, ciemā parasti iesaistās ar pašiem pieejamo tehniku un palīdz ugunsdzēsējiem viņu darbā – ciktāl tas ir droši, glābēji to atļauj darīt, jo palīdzība ir noderīga.

Dienesta Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa skaidro, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju jautājumā tiek gaidītas izmaiņas likumdošanā, jo nepieciešams sakārtot juridiskos jautājumus, apmācības. “Šobrīd novērtējam tos sadarbības partnerus, kas palīdz. Visbiežākā palīdzība no brīvprātīgajiem un pašvaldību formējumiem ir ūdens pievešana notikuma vietai, īpaši lauku apvidos, kur ir sarežģītāk ar ūdens ņemšanas vietām. Katru gadu janvārī atjaunojam brīvprātīgo komandu informāciju – kontaktinformāciju, teritoriju, uz kuru komanda izbrauc, un citu. Liels palīgs šīs komandas ir arī vētras laikā, kad uz ceļa braucamajām daļām krīt koki, apgrūtinot kustību,” skaidro VUGD pārstāve.

Pērn – svaiga tehnika

VUGD pakalpojuma pieejamību un kvalitāti būtiski ietekmē dienestam pieejamais tehniskais nodrošinājums, tā kvalitāte un efektivitāte. Vidzemes reģiona pārvaldes struktūrvienības, tostarp Alūksnes daļa un Apes postenis 2024. gadā un arī šogad papildinātas ar jaunu un modernu specializēto tehniku, nomainot novecojušās tehnikas vienības.

“Jaunākās automašīnas mums ir “Scania”, kuras aprīkotas ar piecu un septiņu tonnu ietilpīgām ūdenscisternām. Salīdzinājumam veco automašīnu cisternās varēja iepildīt tikai trīs tonnas ūdens. Šajās automašīnās gandrīz visas ierīces glābšanas darbiem darbojas ar akumulatoriem un ir uzlādējamas, kas ļauj operatīvi reaģēt notikuma vietā, kā arī ir vienkāršākas lietošanā. Kabīnes ir aprīkotas ar funkcijām, kas īpaši pielāgotas ārkārtas darbiem. Ekipāžas vajadzībām viegli pielāgojamais salona izkārtojums un klimata kontroles sistēma ļauj ugunsdzēsējiem glābējiem ērti sagatavoties jebkuram izbraukumam uz ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbiem,” jaunieguvumu raksturo daļas komandieris. Kopumā tagad Alūksnes daļā ir piecas autocisternas, trīs gadus ir arī autokāpnes, pa kurām iespējams uzkāpt 35 metru augstumā, kvadricikls ar piekabi, kuru pārsvarā izmanto meža ugunsgrēku dzēšanai un apmaldījušos cilvēku meklēšanai. Glābēju rīcībā ir arī viens drons, kas aprīkots ar termokameru, jaukto un parasto kameru, tas lieti noder cilvēku meklēšanai un degošās kūlas platību apsekošanai. Pagājušogad saņemta arī jauna glābšanas motorlaiva. “Vārdsakot, tehnika un aprīkojums mums ir jauns, vairs nav nekā no padomju laikiem, atliek tikai strādāt,” rezumē G. Ilva.

Alga ievērojami palielināta

Daļas komandieris pašlaik nesūdzas arī par darbinieku trūkumu. “Alūksnes daļā šobrīd visas vakances ir aizpildītas, bet, ja ir interese, droši var pieteikties dienestā. Jo apstākļi mainās, cilvēki dodas izdienas pensijā, kāds maina dzīvesvietu, un iespējas ir. Apes postenī gan šobrīd ir trīs vakances – divas ugunsdzēsēju glābēju palīgu vakances un viena ugunsdzēsēja glābēja autovadītāja. Taču tas nav uztraucoši, jo mēs kadru ziņā ar Api kooperējamies – ja Alūksnē piesakās darbā un te tobrīd nav vakances, piedāvāju Api – tā ir tikai 28 kilometru attālumā, var izbraukāt,” stāsta G. Ilva. Viņš uzsver, ka dienesta prestižs pēdējos gados ir audzis, cilvēki labprāt izvēlas strā-
dāt VUGD, turklāt interesi veicina arī beidzot palielinātais atalgojums. “Kādreiz bija tā – atnāk cilvēks pieteikties darbā, viss viņu apmierina, bet, kad pasaku atalgojumu, viņš pārdomā. Ar šo gadu atalgojums ievērojami palielināts – apmēram par 300 eiro plus pielikti arī desmit procenti pie amatalgas. Tas ir ilgi gaidīts brīdis,” vērtē G. Ilva. Glābēju darbā svarīgākais priekšnoteikums ir motivācija, laba veselība un fiziskā sagatavotība, visu pārējo darbinieks apgūs apmācībās.

Arī VUGD Vidzemes reģiona pārstāve Sandra Vējiņa apstiprina –
šobrīd Vidzemē brīvo vakanču struktūrvienībās ir krietni mazāk nekā pirms gada. Joprojām visvairāk kolēģu trūkst Limbažu pusē – Salacgrīvas, Alojas postenī, kā arī Limbažu un Valkas daļās, un S. Vējiņa pauž cerību, ka atlīdzības pieaugums palīdzēs šīs vakances piepildīt.

Motivācija pieaug, strādājot mūsdienīgā un ērtā vidē, un plānots, ka šogad tādu līdz ar jaunuzbūvēto katastrofu pārvaldības centru Alūksnē, Ziemeru ielā 4 sagaidīs arī Alūksnes daļas ugunsdzēsēji glābēji. Kā jau vēstīts, ēkā vienlaikus ar VUGD atradīsies arī Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informā-
cijas centrs, Valsts robežsardze, Nodrošinājuma valsts aģentūra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. “Mums nav sliktas telpas, salīdzinoši nesen tika uzbūvēta arī jauna garāža, taču, pat, ja tā būtu, pašlaik nekādas prasības neizvirzām, esam pacietīgi un gaidām, kad uzbūvēs jauno centru. Ja viss ritēs, kā plānots, šogad jau varēsim pārcelties. Operatīvajiem dienestiem tā faktiski būs kā jauna ēra,” vērtē daļas komandieris G. Ilva.

Vai uzticaties, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nelaimē palīdzēs ātri?

Nav bojā gājušo

Šobrīd vēl VUGD apkopo un analizē datus par aizvadīto gadu un izbraukumiem tajos, taču jau tagad skaidrs, ka 2024. gads Alūksnes daļas pārraudzības rajonā ir turējies, ja tā var teikt, normas robežās. “Nav gājuši bojā cilvēki, nav bijuši izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem, kas parasti ir apjomīga darba daļa glābējiem,” ieskicē G. Ilva. Tas noteikti skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji kļūst zinošāki drošības jautājumos.

Jāpiebilst, ka pērn Vidzemē kopumā ugunsgrēkos gāja bojā pieci cilvēki. Lielākoties iemesli šīm nelaimēm – neuzmanīga rīcība ar uguni. “Pievēršam uzmanību noteikumu ievērošanai, kas var glābt dzīvības. Mājokļos, kuros dūmu detektors nav uzstādīts, to uzdāvinām un, ja iespējams, arī uzstādām. Soli pa solim, dažādos virzienos strādājam, lai sasniegtu mērķi un nelaimju mums būtu mazāk vai, ja tomēr dažādu apstākļu dēļ tās izceļas, tās nebūtu ar cilvēku upuriem,” uzsver VUGD pārstāve Vidzemē S. Vējiņa.

Savukārt šis gads, kurā janvāris līdzinās martam, VUGD iesācies mierīgi un vismaz pagaidām nav notikušas lielas nelaimes. “Cerams, ka siltie laikapstākļi nesekmēs to, ka iedzīvotāji sāks agrāk nekā parasti pievērsties kūlas dedzināšanai,” saka daļas komandieris G. Ilva.

Andris Kellijs, VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks:

“Priecājamies, ka Vidzemē (19 struktūrvienībās) autocisternu parks ir pilnībā atjaunots un uz notikumiem no visām struktūrvienībām mūspusē dodas jaunas un modernas tehnikas vienības. Vidzemē pēdējo 10 gadu laikā ir uzbūvēti jauni depo Cēsīs, Valkā, Smiltenē, Apē (2017. gadā – red.), Ērgļos, kā arī ēkas citās struktūrvienībās būtiski uzlabotas un atjaunotas, lai glābēju darba vieta būtu ērta un mūsdienu prasībām atbilstoša. Vēl, protams, gaidām jauno Rūjienas posteņa ēku, kuru ugunsdzēsēji glābēji varēs sākt apdzīvot jau šajā pavasarī. Tāpat notiek aktīva būvniecība pie ēkām Madonā un Alūksnē, kurās ceram iekļūt vēl šī gada nogalē. Tuvākā laikā gaidāma arī depo būvniecība Salacgrīvā un Limbažos. Tāpat esam gandarīti, ka pēdējo gadu laikā tiek palielināts atalgojums iekšlietu sistēmā, kas ļauj veiksmīgāk konkurēt ar citiem darba devējiem. No šā gada 1. janvāra par dienesta pienākumu izpildi ikviena amatpersona saņems 300 eiro lielu piemaksu (pirms nodokļu nomaksas).”

2024. gadā Vidzemē saņemtas 26 autocisternas:

• divas autocisternas “Unimog” Cesvainē un Mazsalacā.

• 24 autocisternas “Scania”:

• divas autocisternas “Scania 4X4” jau dodas uz izsaukumiem Jaunpiebalgā un Varakļānos (šīm autocisternām ir 3 tonnas ūdens).

• Astoņas “Scania 6×6” ar sešām vietām un 5 tonnām ūdens – Valmieras, Cēsu (2), Limbažu, Alūksnes, Gulbenes, Madonas un Valkas daļās.

• Savukārt 14 “Scania 6×6” trīsvietīgās autocisternas ar septiņām tonnām ūdens ir izvietotas posteņos Lubānā, Ērgļos, Alojā, Rūjienā, Strenčos, Smiltenē, Salacgrīvā, Apē, kā arī Valmieras, Limbažu, Madonas, Valkas, Gulbenes un Alūksnes daļā .

Vidzemē autoparks pērn atjaunots arī ar pieciem kvadricikliem (Gulbenē, Cēsīs, Limbažos, Valkā un Varakļānos), kā arī 12 jaunām un modernām laivām Valmierā, Salacgrīvā, Limbažos, Apē, Varakļānos, Strenčos, Smiltenē, Rūjienā, Lubānā, Ērgļos, Cēsīs un Alūksnē. Vēl Vidzemē pērn un arī šogad saņemtas vairākas vieglās automašīnas (Valmierā, Cēsīs, Gulbenē, Alūksnē, Madonā, Limbažos un Valkā), kas palīdz pildīt dienesta pienākumus dežūrmaiņu amatpersonām, daļu un posteņu komandieriem, ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības inspektoriem, kā arī citiem operatīvajiem nodarbinātajiem.

◆ VUGD Latvijā kopumā turpina novecojušo transportlīdzekļu nomaiņu. Plānots, ka 2025. gadā tiks saņemtas 64 SCANIA autocisternas, trīs no tām Vidzemē.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Ārā no krīzes” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze“ sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Alūksnes un Malienas Ziņas.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.