Reklāma

Dzīve jaunajā novadā – pārmaiņas nejūt un cer uz attīstību


JAUNS NOVADS. Bijušā Apes novada robežu joprojām rotā zīme “Apes novads”. Kāda būs dzīve jaunajā novadā, rādīs laiks, taču iedzīvotāju prognozes ir piesardzīgas. Foto: Agita Bērziņa

Jau deviņas dienas Apes pilsēta un pagasts, Virešu, Trapenes un Gaujienas pagasti atrodas citā teritoriālajā vienībā – Smiltenes novadā. Paši iedzīvotāji teic, ka nekādas izmaiņas savā dzīvē nejūt. Vai reforma bija vajadzīga, domas gan dalās, taču visi cer uz pozitīvām pārmaiņām un lielākām attīstības iespējām.

Jaunizveidotā Smiltenes novada priekšsēdētājs ir Edgars Avotiņš (“Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”). Par priekšsēdētāju viņu kā vienīgo kandidātu ievēlēja 1. jūlijā, “par” balsojot 13 no 15 deputātiem. Nepilnus divus gadus, no 2019. gada novembrim līdz pat teritoriālajai reformai šomēnes, E. Avotiņš bija Smiltenes novada domes priekšsēdētājs. Viņa sasauktajā ārkārtas sēdē, tā paša 1. jūlija vēlā pēcpusdienā, ievēlēja divas priekšsēdētāja vietnieces – Smiltenes evanģēliski luteriskās draudzes priekšnieci Gitu Mūrnieci (“Latvijas attīstībai” ) un bijušo Apes novada domes priekšsēdētāja vietnieci Astrīdu Harju (“Jaunā Vienotība”). A. Harju strādās pilnu slodzi un viņas pārziņā būs kultūras un sociālie jautājumi, savukārt G. Mūrniece būs neatbrīvotā vietniece, kas nozīmē, ka nestrādās konkrētu darba laiku un nesaņems konkrētu algu, bet atalgojums būs, par nostrādātajām stundām iesniedzot atskaiti. Dažas dienas nedēļā A. Harju strādās Apē, bet pārējā laikā viņas darba vieta būs Smiltenē.

“Jautājums nav par to, vai novads veiksmīgi attīstīsies, bet, cik daudz no tā tiks, piemēram, Apei. Vai priekšnieks, kurš sēž Smiltenē, domās par Api? Tā ir visas valsts problēma.”

Politologs Juris Rozenvalds

Zinoši un ieinteresēti deputāti

E. Avotiņš ievēlēto deputātu sastāvu vērtē kā ļoti zinošu. Deputāti ar lielu interesi iesaistās procesos, piedalās diskusijās. “Iesaiste ir ļoti laba un tas priecē. Deputāti ir gana kompetenti, lai spētu pieņemt izsvērtus un pārdomātus lēmumus. Tas viennozīmīgi man palīdzēs darbā kā priekšsēdētājam,” saka E. Avotiņš. Viņš atzīst, ka jaunais Smiltenes novads ir liels, taču jādara viss iespējamais, lai sasniegtu katru iedzīvotāju. “Ja raugāmies uz Raunas, Smiltenes un Apes pašvaldībām pagātnē, tad, pēc manām domām, strādājušas ir ļoti labi. Iedzīvotājs ir saņēmis pakalpojumus, attīstījusies infrastruktūra, cik bija kapacitāte. Arī no jaunā novada sagaida, ka šīs lietas turpināsies. Jāstiprina pagasta pārvaldes un jāuztic vairāk funkciju, lai iedzīvotājs sadzīviskās problēmas atrisinātu turpat uz vietas pagastā,” teic E. Avotiņš.

A. Harju piekritusi būt par priekšsēdētāja vietnieci, lai strādātu iedzīvotājiem un novadam kopumā. “Līdz šim Smiltenes novads nebija tik liels, tādēļ vietnieks bija tikai viens. Šobrīd tas ir teritoriāli ļoti liels ar 16 pagastu pārvaldēm un centru Smiltenē, tādēļ vietnieki ir divi,” skaidro A. Harju. Viņa darbosies divās komitejās – finanšu un attīstības jautājumu komitejā un sociālo un medicīnas jautājumu komitejā. Lai gan A. Harju pārziņā ir kultūras nozare, kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejā viņa nestrādās. “Likumā ir atrunāts, cik deputātu kurā komitejā var darboties. Lai tiktu ievērota proporcionalitāte, nevaru būt visur klātesoša,” skaidro A. Harju.

Jāsaņem visi pakalpojumi

Uz jautājumu, kāda būs dzīve jaunajā novadā, viņa atbild ar lakoniski – ļoti darbīga. “Bažas, ka bijušā Apes novada teritorija paliks nomale, kliedēs labi darbi un saņemtie pakalpojumi,” teic viņa. Apes novadā domes deputāti par visiem lēmumiem vienojās. Kā būs Smiltenes novadā? “Argumentēsim un pamatosim, balstoties uz darbinieku profesionālajām zināšanām. Ceru uz labu sadarbību. Lai iedzīvotāji būtu apmierināti ar dzīvi Smiltenes novadā un negribētu to pamest, iedzīvotāji nedrīkst pamanīt pārmaiņas strukturāli, lai visi pakalpojumu būtu, kā līdz šim, vai ar uzlabojumiem. Lai attīstītos uzņēmējdarbība un rastos darba vietas. Tas ir pirmais nosacījums, lai novads būtu ekonomiski stiprs. Taču ekonomiski stiprā novadā jābūt sakārtotai arī sociālajai jomai, kultūrvidei, iespējām aktīvam dzīvesveidam un kopienu kustībai,” teic viņa.

Novadam jāveidojas vienotam

Otrai priekšsēdētāja vietniecei G. Mūrniecei nav iepriekšējas pieredzes pašvaldības darbā. G. Mūrniece zināma kā bijusī uzņēmuma “Smiltenes piens” īpašniece, šobrīd ir Smiltenes evanģēliski luteriskās draudzes priekšniece, biedrības “GS1 Latvija” padomes locekle, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes pārstāve. “Gads, pusotrs būs ļoti piesātināts un izšķirošs, jo iedzīvināsim teritoriālo reformu. Tas jādara tā, lai novads veidotos kā vienots kopums un neviens nejustos abižots vai justos kā nomale. Ir jāveido spēcīga komanda, un tas nebūs viena mēneša jautājums. Kopīgs lielākais pārbaudījums būs budžeta pieņemšana,” stāsta G. Mūrniece.

Viņa iestāsies par to, lai mazinātu sociālo plaisu sabiedrībā starp cilvēkiem. Neaizsargātākā grupa ir seniori un ļaudis sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos. “Pašvaldības ir vairāk saimnieciska struktūra, nevis politiska. Lieti noderēs arī mana pieredze uzņēmējdarbībā. Mēs, uzņēmēji, esam tādi, kuri pārskaita katru eiro. Es nesaku, ka pašvaldībās tā nedara, bet, domāju, budžeta veidošanā šī pieredze noderēs,” saka viņa.

Vai publiskos koalīcijas līgumu?

Pirmajā domes sēdē lielu ažiotāžu izraisīja ziņa, ka starp “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “Latvijas attīstībai” noslēgts koalīcijas līgums. Deputāts Ervins Labanovskis (“Progresīvie”) sēdē vaicāja, vai līgums tiks publiskots, uz ko E. Avtoiņš atbildēja noraidoši – tā ir savstarpēja vienošanās, ko nepubliskos. E. Avotiņš laikrakstam skaidro, ka līgums vēl nav noslēgts, vēl notiek sarunu procedūras. “Līgums iezīmēs tās lietas, kas jau ir notikušas – priekšsēdētāju, vietniekus, komiteju sastāvus. Līgumu slēgs četri partneri uz vienotiem principiem – “Latvijas Attīstībai”, “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un “Zaļo un Zemnieku savienība, politiskā partija “Latvijas Reģionu Apvienība””. Visiem partneriem būs jāpiekrīt tam, kas tur rakstīts. Par to, vai publiskosim to vai nē, informēsim. Tas būs mūsu kopējs vienbalsīgs viedoklis. Nedomāju, ka tur ir tāda informācija, kas ļoti jāslēpj,” saka E. Avotiņš.

Nav mierā ar iznākumu

Pirms diviem gadiem aktīvi Apes novada, Apes pilsētas un Apes pagasta iedzīvotāji iebilda teritoriālajai reformai – Apes novada pievienošanai Smiltenes novadam. Viņi pauda vēlmi pievienoties Alūksnes novadam, tādēļ vāca parakstus, ko vēlāk iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. 222 iedzīvotāju vēlme tomēr netika sadzirdēta. Parakstu vākšanu organizēja apenieši Ilze Sproģe un Jānis Pops. “Dažas dienas pēc vēlēšanām viena no pensionārēm man teica ļoti trāpīgus vārdus – “par vienu balsi pārdeva Api”. Nebūs labi. Ape jau tagad ir tukša. Ne uz ko labu neceru un negaidu. Vienīgi, ja ļaus strādāt attīstības nodaļas meitenēm, varam gaidīt kādus projektus, ja ne – tuvākajos gados nekā nebūs,” saka I. Sproģe.

I. Sproģe gan teic, ka šobrīd līdz ar reformu viņas dzīvē nekas nav mainījies – domes ēkā kase un klientu apkalpošanas centrs strādā. “Priekšsēdētāju Edgaru Avotiņu nepazīstu un šobrīd neko sliktu nevaru teikt. Par vietnieci Gitu Mūrnieci varu teikt tikai to labāko. Viņa spēja izveidot un attīstīt stabilu uzņēmumu “Smiltenes piens”, tagad darbojas draudzē. Pašvaldības darbs viņai ir svešs, bet viņa mācīsies, un būs labi,” saka viņa. I. Sproģe nepriecājas par A. Harju ievēlēšanu deputātu sastāvā un uzticēto pienākumu būt priekšsēdētāja vietniecei. “Apes novada iedzīvotājiem nekāda labuma nebūs,” lakoniski saka I. Sproģe. Viņa pieļauj, ka jau pēc gada A. Harju startēs Saeimas vēlēšanās un izmantos iegūto popularitāti jeb atpazīstamību.

I. Spoģe norāda, ka proporcionāli iedzīvotāju skaitam Apes novadam nebija liels kredītportfelis. “Daudz ko izdarīja par projektu naudu, piemaksājot vien 10 % līdzfinansējuma. Tie bija sīkie darbi, kurus lielā novadā nedarīs un tiem pat nepievērsīs uzmanību. Tur gan vajās mūs pamestības sajūta,” saka viņa. Nepadarītais darbs jeb, pēc I. Sproģes vārdiem, “kauna traips” ir Apes muižas sliktais stāvoklis. Iemesls tam ir pašvaldības nespēja bezsaimnieka ēku iegūt pašvaldības īpašumā.

Cik tiks bijušajam Apes novadam?

Politologs Juris Rozenvalds teic, ka reforma bija vajadzīga. “Doma pati par sevi ir pareiza. Jo lielāka vienība, jo labāk var sociāli ekonomiski attīsties. Kā jaunajos novados jutīsies iedzīvotāji? Tas atkarīgs, kādi būs mehānismi, lai iesaistītu cilvēkus. Ir prezidenta priekšlikums par padomju veidošanu, bet jautājums – par ko tā padome pārvērtīsies. Vai būs reāli “kloķi”, lai varētu lietas ietekmēt, vai tas būs tikai dekoratīvs kruzulis pie vietējās varas mundiera. Līdz šim Smiltenes novads ir pietiekami veiksmīgi attīstījies, tādēļ ir cerība, ka tā būs arī turpmāk. Smiltene būs vilcējs, un tas atbilst reformas mērķim. Jautājums nav par to, vai novads veiksmīgi attīstīsies, bet, cik daudz no tā tiks, piemēram, Apei. Vai priekšnieks, kurš sēž Smiltenē, domās par Api? Tā ir visas valsts problēma,” teic. J. Rozenvalds.

Politologam lūdzām komentēt arī iespējamo koalīcijas līguma nepubliskošanu. “Tā ir viņu darīšana, bet, ja runājam par stilu, īpaši attiecībā uz vietējās politikas attīstību, tas nav labs tonis. Tas nav aizliegts, bet tās ir vietējās varas attiecības ar iedzīvotājiem. Var vienoties par kādām lietām, bet nepublicēt līgumu nav labi. Tas rada aizdomas un zināmu neuzticēšanos,” saka viņš.

Nestabilitātes sajūta

“Facebook.com” grupas “Smiltenes novada attīstībai” administrators Andris Pauls – Pāvuls teic, ka mēnesi pēc vēlēšanām ir nestabilitātes sajūta, jo jaunā novada vadība, viņaprāt, netika izveidota politiski loģiski un atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. “Stabili būtu, ja novada domes vadībā ikdienā strādātu priekšsēdētājs ar diviem vietniekiem, kas pārstāv bijušos Apes, Raunas un Smiltenes novadus. Man šķiet, izveidotā “konstrukcija saļodzīsies” ap apvienotā novada budžeta pieņemšanas laiku, jo Raunas novads palicis bez pārstāvības vadībā. Kopumā Smiltenes novada vēlēšanas liecina par novadnieku vēlmi pēc pārmaiņām. No 33 iepriekšējiem Apes, Raunas un Smiltenes novadu deputātiem apvienotā novada domē ievēlēti tikai trīs. Domes sastāvs ir stiprs un kolorīts – trīs deputāti ar Saeimas darba pieredzi, vēl trīs studējuši politikas zinātni un uzņēmēji bez pieredzes politikā,” norāda A. Pauls – Pāvuls no Smiltenes pagasta.

Vairāk foto : https://aluksniesiem.lv/multimedia/dzive-jaunaja-novada-parmainas-nejut-un-cer-uz-attistibu/?swcfpc=1

Vai protesta balsojums?

Lai gan visvairāk balsu kopumā ieguva Edgara Avotiņa saraksts, tomēr A. Pauls – Pāvuls teic, ka šo sarakstu var uzskatīt arī par zaudētājiem, jo no 2017. gada vēlēšanās uzvarējušā Ginta Kukaiņa NA komandas deviņiem deputātiem nav ievēlēts neviens. Viņš atgādina – 2017. gadā Edgaru Avotiņu ievēlēja no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, tad viņš pārgāja uz NA un 2019. gada nogalē tika ievēlēts par Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ginta Kukaiņa vietā, kurš pameta pašvaldību, kļūstot par ZAAO vadītāju. “Vēlēšanu rezultāti Smiltenes pilsētā, liecina par protesta balsojumu bijušai Smiltenes novada domes vadībai – Edgaram Avotiņam, kuru smiltenieši mīļi dēvē par Edžiņu, un viņa vietniekam, vietējam “pelēkajam kardinālam” Kārlim Lapiņam (LRA), kuru vēlētāji no otrās vietas sarakstā izsvītroja “līdz pēdējam”,” komentē A. Pauls – Pāvuls.

Viņš zina stāstīt, ka Gitas Mūrnieces veidotā “Latvijas Attīstībai” saraksta panākumi akcentējami tieši Smiltenes pilsētā, ievēlot viņu un vēl trīs nopietnus, līdz šim pie varas nebijušus uzņēmējus. “Pie šādiem apstākļiem “Latvijas Attīstībai” deputātu rīcība, pat neizvirzot kādu kandidātu domes priekšsēdētāja amatam, viņu vēlētājiem visdrīzāk sagādāja vilšanos. Faktiski NA panākumi vēlēšanās ir, pateicoties Raunas novadam, kur NA ieguva trīs deputātus. Tā kā neviens no Raunas neceļ iebildumus par domes priekšsēdētāja vietnieka amata neiegūšanu, iespējams, Raunai ir apsolīts ietekmīgais novada izpilddirektora amats, uz kuru gan jārīko konkurss,” bilst A. Pauls – Pāvuls.

Kāds ir jaunais Smiltenes novads?

Iedzīvotāju skaits (2018)20 509
Iedzīvotāju skaita prognoze (2030)14 660
Vidusskolēnu skaits (2018/2019)132
Pašvaldības saistību apmērs, eiro (2020)20,2 milj.
Nodokļu (IIN+NĪN) ieņēmumi, eiro (2018)11,56 milj.
Uzņēmumu radītā pievienotā vērtība, eiro (2017)77,2 milj.

Avots: Latvijas ATR karte

Vai mainīsies sociālie pabalsti?

Līdz 1. oktobrim pašvaldībām jāpieņem saistošie noteikumi par to, kāds būs pabalstu apjoms jaunajā novadā.

Vai jābrauc uz jauno administratīvo centru, lai saņemtu pašvaldības pakalpojumus?

Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai – pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem.

Kur iegūt informāciju par to, kas ir mainījies noteiktā novadā?

Viens no pašvaldību pienākumiem ir informēt sabiedrību par savu darbību. Iedzīvotāji ir aicināti sekot līdzi aktuālajai pašvaldību sniegtajai informācijai: pašvaldības mājas lapā, sociālajos medijos, vietējos laikrakstos, pašvaldību informatīvajos izdevumos.

Vai adreses maiņas gadījumā jāmaina dokumenti?

Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas iedzīvotājiem nebūs jāmaina dokumenti – zemesgrāmatas apliecība, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Elektroniskajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski. Arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina, jo reformas rezultātā nemainās teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu, pagastu) un apdzīvoto vietu nosaukumi vai robežas. Iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība (piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu). Citos dokumentos adresi varēs mainīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt, piemēram, ja tam beidzas derīguma termiņš vai tamlīdzīgi. Tāpat tas notika arī iepriekšējā pašvaldību reformā.

Avots: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Iedzīvotāju viedokļi

Madara Neupokojeva no Apes:

“Pašlaik mūsu dzīvē saistībā ar reformu nekas nav mainījies. Viss pa vecam. Kā būs? Dzīvosim, redzēsim. Jācer uz labāko, bet šobrīd priekšnojauta nav tā labākā. Būsim atstāti novārtā, dzīvosim kā nostūrī, jo tā jau arī ir – esam vistālākā vieta novadā. Viena pārstāvniecība no Apes novada deputātu sastāvā ir par maz. Vajadzēja tikt vismaz diviem deputātiem. Labi, ka Astrīda Harju ir priekšsēdētāja vietniece. Tuvāk varai un lielākas iespējas izcīnīt kādas iespējas Apei. Uz vērienīgu attīstību gan neceru. Vajag jaunas darba vietas.”

Gunārs Kalekaurs no Apes:

“Visās domēs savēlēti Dieva dēli un Saules meitas. It kā vajadzētu būt sprādzienam. Jau 32 gadus dzīvojam brīvā Latvijā, bet kā nav, tā nav. Neticu, ka jaunajā novadā dzīve būs labāka. Nebūs arī attīstības. Agrāk nebija un arī tagad nebūs.”

Maruta Šaicāne no Apes:

“Ikdienā pagaidām izmaiņas nejūtu. Esmu bezdarbniece, tādēļ man no pašvaldības vajag iespēju strādāt sabiedrisko darbu. Jaunajam novadam būtu jādomā par darba vietām, bezdarbs ir liels. Kāda būs dzīve jaunajā novadā? Apei materiāla ieguvuma nebūs. Par to, ka būsim nomale un aizmirsti, man bažu nav.”

Ingrīda Dzirkale no Gaujienas:

“Atšķirību nekādu nejūtu, viss notiek tāpat kā iepriekš. Gribētos, lai pagasts būtu skaistāks. Ir prieks, ka “Anniņu” teritorija ir sakopta un uzlabota. Pirms vēlēšanām kandidāti solīja, ka Gaujienas centrā uzlies arī asfaltu. Priecājos, ka par deputātiem ievēlēja Otāru Putrāli un Astrīdu Harju. Ticu, ka dzīve jaunajā novadā būs laba. Saka gan, ka būs dārgāka, jo Smiltenē, piemēram, īpašumiem īres cenas ir augstas.”

Aida Aizupiete no Gaujienas:

“Ikdienā no pašvaldības vajag maz. Eju uz kasi maksāt par ūdeni. Ja kasieris katrā pagastā paliks, tad nekādas pārmaiņas nejutīšu. Jau līdz šim uz novada centru nevajadzēja braukt, tādēļ nesatraucos, ka tagad jābrauc uz Smilteni. Kā dzīvosim tālāk, ir grūti to paredzēt. Gribētos, lai būtu labāk. Lai rūpētos par cilvēkiem. Par reformu pārāk neraizējos.”

Dzidra Bette no Gaujienas:

“Esmu kādreiz jau dzīvojusi Smiltenes novadā, tādēļ man nekādu pārmaiņu nav. Jaunais novads ir liels, bet nekas nemainīsies. Kā dzīvojām, dzīvosim. Pašvaldībai vairāk būtu jārūpējas par veciem cilvēkiem un tādiem, kuriem tiešam vajag palīdzību. Gaujiena ir ainaviski skaista, šeit ir ko redzēt, tādēļ vajadzētu attīstīt tūrismu. Jāpārskata autobusu satiksme, jo uz Smilteni autobuss nekursē bieži, uz Alūksni var aizbraukt biežāk.”

Jeļena Bondare no Virešiem:

“Pārmaiņas jutu jau pirms vēlēšanām. Tās ir uz labu. Man nav iebildumu, ka Apes novadu pievienoja Smiltenes novadam. Pagaidām no novada vadības man neko nav vajadzējis, tādēļ nevaru vērtēt, vai būs kādas grūtības reformas dēļ. Ir labi, ka Astrīda Harju ir vadībā, ticu, ka viņa savai pusei kādu labumu “atnesīs”.

Sarmīte Nīmante no Virešu pagasta:

“To, ka dzīvojam jaunā novadā, jūtu, jo esmu grāmatvede pašvaldībā. Šobrīd darba ir daudz un jāizdara īsā laika posmā. Esmu reformas atbalstītāja. Kāda būs dzīve jaunajā novadā? Sākums vienmēr ir grūts, bet kopumā uz visu skatos cerīgi. Pārmaiņas vienmēr ir ne bez grūtībām, bet dod arī ko labu. Vai par mazo Apes novadu parūpēsies ir atkarīgs no tā, cik aktīvi paši būsim. Ja sēdēsim klusi, tad arī nekā nebūs. Pašiem būs jāprasa un jādara. Izbēgt no reformas nevarējām.”

Dainis Vistiņš no Trapenes:

“Atšķirību šobrīd nekādu nav. Vienīgi uz bezdarbniekiem būs jābrauc uz Smilteni, nevis Alūksni, un tas nav labi. Autobusu kustība ar Smilteni ir slikta. Ja man ļautu izvēlēties – pievienoties Smiltenei vai Alūksnei, es izvēlētos Alūksni. Smiltene ir sveša. Novadu reforma man nebija vajadzīga, labi bija tāpat. Labi, ka Astrīda Harju ir vietniece. Ir cerība, ka strādās bijušā Apes novada labā.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta “Dzīve jaunajā novadā – cer uz attīstību un pārmaiņas nejūt” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.