Alūksnes novadā iedzīvotāju padome vēl nav izveidota, taču process ir sācies. Plānots, ka novadā darbosies viena kopēja padome, kurā katru pagastu un pilsētu pārstāvēs viens pārstāvis. Aprīļa sākumā izsludināja kandidātu pieteikšanos, taču atsaucība nebija pietiekoša un no katras teritorijas nebija izvirzīts viens kandidāts. Tāpēc pašvaldība, vēl pirms maija brīvdienām, pagarināja pieteikšanās termiņu par divām nedēļām – kandidātus var pieteikt līdz 14. maijam.

Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka domes lēmums paredzēja kandidātu pieteikšanas termiņu no 1. līdz 30. aprīlim. Taču, tā kā šajā termiņā pašvaldībā no vairākām teritoriālajām vienībām nebija iesniegts neviens padomes locekļu kandidātu pieteikums, pašvaldība pagarina kandidātu pieteikumu iesniegšanu. Padomē ievēlēs 16 locekļus, pa vienam no pašvaldības katras teritoriālās vienības. Līdz 30. aprīlim pašvaldībā bija iesniegti pieteikumi

Iedzīvotāju padomes ir viena no sabiedrības iesaistes un līdzdalības formām, kuras mērķis ir pārstāvēt vietējo kopienu iedzīvotāju intereses un veicināt pašvaldības teritorijas attīstību, stiprinot savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopīga labuma vārdā. Padome ir konsultatīva institūcija, ko veido paši iedzīvotāji.

Līdz 10. maijam Alūksnes novada iedzīvotāju padomei vismaz viens kandidāts ir pieteikts no 13 teritoriālajām vienībām:
Alūksne – 4
Anna – 3
Jaunanna – 3
Jaunalūksne – 2
Jaunlaicene – 2
Ilzene – 1
Kalncempji – 1
Liepna – 1
Maliena – 1
Mālupe – 1
Veclaicene – 1
Zeltiņi – 1
Ziemeri – 1

“Pašvaldība aicina arī pārējo novada teritoriālo vienību iedzīvotājus būt aktīviem un pagarinātajā termiņā izvirzīt katras teritorijas pārstāvi novada iedzīvotāju padomē. Arī no tām teritorijām, no kurām jau šobrīd ir pieteikts vismaz viens padomes kandidāts, vēl ir iespēja pieteikt citus potenciālus iedzīvotāju pārstāvjus,” norāda E. Aploka. Ja arī pagarinātajā pieteikšanas termiņā kādā no teritorijām nebūs izvirzīts vismaz viens kandidāts, iedzīvotāju padomes vēlēšanu procesu pārtrauks.

Drosmīgs modelis

Sabiedrībā izskanējušas bažas par formātu, kādā Alūksnes novadā veido iedzīvotāju padomi. Respektīvi, padomē darbosies 16 cilvēki, katrs pārstāvot kādu pagastu vai pilsētu. Padome būs viena un darbosies visā novada teritorijā. Šāds modelis atšķiras no prakses citos novados, kur, piemēram, katrā pagastā izveidota atsevišķa padome piecu cilvēku sastāvā. Alūksnes novada “Lauku partnerības” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo – Ozoliņa gan uzskata, ka izvēlētais formāts varētu būt veiksmīgs, jo tas ļaus padomei efektīvāk pārraudzīt un vadīt norises visā novada teritorijā, nevis tikai vienā konkrētā pagastā. “Modelis ir drosmīgs, jo pie viena galda uzreiz sēdēs visu teritoriju pārstāvji. Tā sakot, pārraudzīs visu “spēles lauku”. Protams, būtu brīnišķīgi, ja veidotos mazās atbalsta grupas, piemēram, pagastos,” norāda S. Harjo – Ozoliņa.

Darīt pašiem, nevis prasīt

Vienlaikus S. Harjo – Ozoliņa uzsver, ka padomei jāstrādā kā vienotai komandai, un visa atbildība un darbs nedrīkst būt tikai vienas personas, piemēram, padomes vadītāja, ziņā. Pieredze liecina, ka, ja kāds cilvēks vienmēr velk visu uz saviem pleciem, tas ilgtermiņā noved pie izdegšanas, un labi veidotais sabrūk. “Ir jāmaina domāšana no “man pienākas” un gariem sarakstiem, kas citiem jādara, uz to, ka jādara un jāorganizē pašiem. Iedzīvotāju padome ir solis uz to, lai darītu paši,” skaidroja S. Harjo –
Ozoliņa. Viņa norāda, ka ir labie piemēri – dažos pagastos iedzīvotāji jau ir saliedēti, darbojas kā viena komanda, un pārstāvja izvirzīšanai padomei nevajadzētu būt sarežģītam uzdevumam.

Iespējams, Alūksnes novada iedzīvotāju padomes veidošanai ir izvēlēts nepiemērots laiks, jo tas sakrīt ar pašvaldības domes vēlēšanām. Daži cilvēki ir apjukuši un nespēj nošķirt, ka šie ir divi dažādi veidojumi. Vērts pieminēt, ka arī domes deputātu kandidāti var startēt iedzīvotāju padomes vēlēšanās. Ja kādu no viņiem ievēlēs par deputātu, viņam būs iespēja izvēlēties, vai turpināt darbu iedzīvotāju padomē vai kļūt par domes deputātu.

Virešu pagastā – tikko tapusi

Kamēr Alūksnes novadā iedzīvotāju padome vēl nav izveidota, Smiltenes novadā tās jau gadu aktīvi darbojas Apē, Gaujienā un Trapenē. Katrā teritorijā ir sava padome piecu cilvēku sastāvā. Šogad aprīlī iedzīvotāju padome izveidota arī Virešu pagastā. Tās sastāvā ievēlēti pieci pagasta iedzīvotāji – Andris Gavars, Līga Ozoliņa, Agita Ķelpe, Ausma Agare un Alīna Dzenīte. Par padomes priekšsēdētāju izraudzīta Līga Ozoliņa – bijusī Virešu pagasta pārvaldes vadītāja, kura pirms pagasta pārvalžu reformas četrus gadus vadīja pagasta ikdienas dzīvi. Pēc reformas L. Ozoliņa uz aizvietošanas laiku ir Smiltenes novada tūrisma informācijas centra tūrisma darba organizatore. “Pirms gada Virešu pagastā iedzīvotāju padomi izveidot neizdevās. Toreiz iedzīvotājiem šķita, ka tas nav vajadzīgs, jo sadarbība man kā pārvaldes vadītājai ar iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar mani bija ļoti laba un visus jautājumus izdevās atrisināt, vienkārši izrunājoties. Situācija mainījās pārvalžu reorganizācijas laikā, pagājušā gada nogalē, kad jaunajai divu pagastu apvienībai izraudzījās jauno vadītāju. Tobrīd iedzīvotāji saprata, kāds būtu padomes spēks un iespējas. Arī domes sēdēs nereti izskanēja, ka Virešu pagasts ir viens no tiem, kur iedzīvotāju padomes nav,” notikumus atminas L. Ozoliņa. Tad arī iedzīvotāji tā pa īstam apzinājušies padomes nozīmi un paši izteikuši iniciatīvu izveidot padomi arī Virešu pagastā – lai varētu aizstāvēt savas intereses, paust viedokli un nostāju pagastam būtiskos jautājumos.

Septiņi kandidāti

Ja pirms gada netika saņemts pietiekams kandidātu skaits, lai uzsāktu iedzīvotāju padomes izveidošanu Virešu pagastā, tad šogad vēlmi strādāt padomē izteica septiņi pagasta iedzīvotāji. Lai noteiktu padomes sastāvu, notika vēlēšanas, kurās piedalījās 55 iedzīvotāji – 51 balsoja klātienē, bet četri izmantoja elektronisko balsošanu. Pirmā jaunās padomes tikšanās notika pagājušajā nedēļā, un tajā no ievēlētajiem pārstāvjiem par priekšsēdētāju tika izraudzīta L.Ozoliņa, savukārt par viņas vietnieku ievēlēja A. Gavaru, sekretāri – A. Dzenīti. “Padomei kandidēja septiņi cilvēki, divus neievēlēja, tomēr padomes darbā iesaistīsim arī viņus. Jau esam pievienojuši padomes “WhatsApp” grupā un nākamajās tikšanās reizēs piedalīsies arī viņi. Tas nekas, ka nav ievēlēti –
darboties viņi var un viņu domas mums ir svarīgas. Viņi kandidēja, tātad vēlas darīt, un mēs šo iespēju dosim,” saka L. Ozoliņa.

Aktīvi arī bez padomes

Pirmajā tikšanās reizē pārrunāta situācija pagastā un diskutēts par to, kādi uzlabojumi būtu jāveic. Piemēram, visi bijuši vienisprātis, ka vairāk jāieguldās Vidagas estrādes teritorijas sakopšanā. “Virešu pagasta iedzīvotāji vienmēr ir bijuši aktīvi, pat bez iedzīvotāju padomes. Mēs esam organizējuši pasākumus, iesaistījušies dažādās aktivitātēs, sakopuši vidi – un lielākoties tas ir bijis pašu iedzīvotāju darbs, nevis uzspiestas prasības. Tāpat bijām aktīvi. Tagad iedzīvotāju padome ir kā oficiāls instruments, lai paustu mūsu viedokli domes deputātiem. Šobrīd ir sajūta, ka padome ir vajadzīga. Kā viss attīstīsies un kā tā darbosies nākotnē, rādīs laiks,” saka L. Ozoliņa.

Vaicāta, kāds iedzīvotāju padomes formāts ir labāks – viena padome uz visu novadu vai padome katrā pagastā un pilsētā, L. Ozoliņa teic, ka, viņasprāt, labāk darbojas formāts, veidojot katrā pagastā un pilsētā savu padomi. “Smiltenes novada gadījumā katrā teritorijā savs cilvēku pulciņš, kas pārstāv dažādas intereses un vecuma grupas. Mēs paši savā pagastā varam darīt un organizēt savām rokām un savām idejām. Nevis tikai pārstāvēt pagastu, bet darboties paši. Ja katrā pagastā ir viens pārstāvis, tā ir pavisam cita struktūra – tikai kā pārstāvniecība. Protams, tas neliedz aktīviem iedzīvotājiem pašiem organizēties, satikties, dalīties idejās un īstenot savus plānus,” vērtē L. Ozoliņa.

Strādā bez atlīdzības

Darbošanās iedzīvotāju padomē ir bez atlīdzības – neviens no padomes locekļiem par to atalgojumu nesaņem. “Tā jau ir tā iedzīvotāju padomes ideja – mēs iesaistāmies, jo gribam darīt labu savam pagastam, veidot labāku vidi sev apkārt, ieguldot sevi un savus resursus. Nedomāju, ka par to būtu jāsaņem atalgojumus. Lai īstenotu savas idejas, varam pieteikties līdzdalības budžeta finansējumam. Šo virzienu gan vajadzētu attīstīt vairāk un iespēju būtu vairāk – iedzīvotāju grupas varētu īstenot savas iniciatīvas, kur nepietiek tikai ar grābekli un labu gribu, bet ir vajadzīga arī naudiņa. Vai iesaistīties iedzīvotāju padomē? Pieteikties tikai “ķeksīša pēc” nevajag. Taču, ja cilvēks ir gatavs ieguldīt savu laiku, idejas un enerģiju, lai uzlabotu vietējo dzīvi, tad šī iespēja ir jāizmanto. Tas ir lokālpatriotisms – rūpes par savu pagastu un vēlme to padarīt labāku,” saka L. Ozoliņa.

Vārstulis, kas (ne)darbojas?

Vecumnieku pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome, kas izcēlusies ar aktīvu darbību, plašu sapulču, tikšanos un citu pasākumu rīkošanu, paziņojusi par darbības pārtraukšanu – diezgan pārsteidzošu ziņu saistībā ar notikumiem Latvijas novados šopavasar publicēja avīze “Bauskas Dzīve”. Iemesli darbības pārtraukšanai minēti vairāki. Starp galvenajiem esot komunikācijas problēmas ar pašvaldību, iedzīvotāju zemā aktivitāte, kā arī tas, ka padomei novadā neesot reālas ietekmes un individuālam iedzīvotājam pagastā, biedrībai vai cita veida nevalstiskai organizācijai iespēju kaut ko reālu izdarīt šobrīd esot pat vairāk.

Iedzīvotāju padomes veido un tās darbojas saskaņā ar Pašvaldību likuma 58. pantu. Šis likums nosaka, ka pašvaldībās var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes –, lai nodrošinātu vietējo kopienu interešu pārstāvību un veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sadarbību un saskaņotu rīcību kopējam labumam. Minētais pants Pašvaldību likumā ir spēkā jau trešo gadu, un tas tika ieviests pēc bijušā prezidenta Egila Levita iniciatīvas. Ideja prezidentam Levitam par zemākā līmeņa iedzīvotāju padomēm radusies tajā laikā, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā lielajos novados pašvaldībām zuda saikne ar iedzīvotājiem tālākos nostūros. Levits gan bija iecerējis obligātu prasību – ka padomes ir jāveido, bet Saeima noteica, ka tā ir katras pašvaldības brīva izvēle – likumā rakstīts, ka “pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes”.

Ar atsaucību un padomju ieviešanu gājis visai raibi. Piemēram, pirmajā gadā pēc likuma pieņemšanas tikai deviņos no 43 novadiem bijusi interese par iedzīvotāju padomju izveidošanu.

Pērnruden apkopotie dati liecināja, ka šī iespēja izmantota 17 pašvaldībās. Taču to, cik šo veidojumu Latvijā ir tagad, patiesībā laikam nezina neviens, jo to uzskaite nav paredzēta. Vairāku novadu pašvaldības par iedzīvotāju padomju veidošanu nemaz nelemj, atklāti pasakot, ka nejūt tādu vajadzību – saredzot jau esošo aktivitāšu un iedzīvotāju pārstāvniecības dublēšanu.

Mērķus mēģina definēt forumā

Pirmais un pagaidām vienīgais Latvijā veidoto iedzīvotāju padomju forums “Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei” notika pērn 22. novembrī. To rīkoja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisija, domnīca “Providus”, Britu padomes pārstāvniecība Latvijā un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tur runāts gan par iedzīvotāju padomju pilnvarām, kā arī atzītas arī problēmas: pārāk liels administratīvais slogs – sagatavot sēžu protokolus, lēmumprojektus. Arī pārāk liels juridiskais slogs – sagatavot pamatotus lēmumus, izvērtējumus, ieteikumus. Vērtēti arī pašvaldību pieņemtie nolikumi. Tajos noteikts, ka iedzīvotāju padomes sniedz viedokli un nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvniecību par plašu jomu spektru – teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, teritorijas un būvju uzturēšanas prasību noteikšanu, kultūras un sporta piedāvājumu iedzīvotājiem, kultūras mantojuma saglabāšanu, saimnieciskās darbības sekmēšanu, novada tēla, iedzīvotāju pašapziņas un lepnuma veidošanu utt. Tomēr konstatēts, ka praksē iedzīvotāju padomes pamatā skatot lēmumus par ceļu uzturēšanu, iekšpagalmu sakārtošanu, bērnu rotaļlaukumu vai saietu vietas izveidi un uzturēšanu vai izglītības pieejamības jautājumiem.

Ministrija – likumā nekas nav jāmaina

“Pašvaldību likums paredz, ka iedzīvotāju padomei ir tiesības ierosināt arī publisko apspriešanu par pašvaldības kompetences jautājumiem un iesniegt domes lēmumu projektus par likumā noteikto funkciju izpildi. Šobrīd nav nepieciešamības mainīt likumisko vai normatīvo bāzi, taču ir svarīgi turpināt skaidrot iedzīvotājiem padomes kompetences ietvaru un noteikt skaidru kārtību, kā tiks izskatīti padomes iesniegtie priekšlikumi,” atbildot uz “Latvijas Avīzes” uzdotajiem jautājumiem saistībā ar patlaban esošo kārtību pašvaldību iedzīvotāju padomju darbībā, vēsta VARAM sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Jana Jentkus.

VARAM pārstāve arī informēja, ka ministrija neveic pašvaldību iedzīvotāju padomju veidošanas un darbības monitoringu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju kopš 2023. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Pašvaldību likums, līdz šā gada 8. aprīlim iedzīvotāju padomju nolikumus ir izdevušas 20 pašvaldības (47 % no visām pašvaldībām visā Latvijā). Līdzšinējā pieredze liecinot, ka pašvaldības novērtējot iedzīvotāju padomes kā būtisku līdzdalības instrumentu, kas palīdz stiprināt dialogu starp sabiedrību un pašvaldību.

Saeimas deputāts: Par veidošanu jālemj iedzīvotājiem, nevis domei

Andrejs Ceļapīters, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, darbojas arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā: “Priekšlikums veidot teritoriālās iedzīvotāju padomes, lai būtu lielāka iedzīvotāju iesaiste, ir laba ideja. Sevišķi tāpēc, ka novadu reformas attālināja lēmējvaru. Saeima gan nenoteica, ka pašvaldībām iedzīvotāju padomes jāveido obligāti. Tiktāl viss pareizi, jo ne katrā vietā ir līderi un aktīvu iedzīvotāju kopa, kuri vēlas uzņemties pienākumu sabiedriskā kārtā vadīt, darboties iedzīvotāju padomēs, kam galvenā ir vien konsultatīvā funkcija. Nav līderu, nav iniciatīvas, nevar izveidot padomi. Diemžēl arī tur, kur ir līderi un aktīvi cilvēki, kuri vēlas izveidot iedzīvotāju padomi, to tā vienkārši nevar izdarīt. Kāpēc? Jo Pašvaldību likuma 58. pants nosaka, ka dome izdod iedzīvotāju padomes nolikumu – saistošos noteikumus, kuros nosaka iedzīvotāju padomes izveidošanas un darbības nosacījumus. Ja nav saistošo noteikumu, ja dome tos nepieņem, tad iedzīvotāji padomes nevar izveidot, lai arī cik aktīvi viņi būtu.”

Ceļapīters saredz divus pamatiemeslus, kāpēc iedzīvotāju padomes Latvijā veidojas tik maz un kūtri. Pirmais – daudzviet nav iedzīvotāju iniciatīvas. Varbūt arī tādēļ, ka iedzīvotāji neredz jēgu no padomes veidošanas, iespējams, jūtas apmierināti ar pašvaldības darbu vai savas iniciatīvas realizē citās sabiedriskajās organizācijās. Otrais – pašvaldības dome, nepieņemot noteikumus, bloķē iespēju aktīviem cilvēkiem iedzīvotāju padomes veidot. Kāpēc pašvaldība tā rīkojas, tas esot jājautā konkrētās pašvaldības vadībai un deputātiem, tagadējais pašvaldību priekšvēlēšanu periods arī šiem jautājumiem esot ļoti piemērots laiks.

“Ministrijai būtu jāpanāk, ka visas pašvaldības pieņem saistošos noteikumus par iedzīvotāju padomēm. Vēl – manuprāt, par iedzīvotāju padomju veidošanu, atbilstoši Pašvaldību likumam un domes pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, jālemj teritoriālās vienības iedzīvotājiem, nevis domei,” domā Saeimas deputāts Ceļapīters un apsver iespēju gatavot atbilstošus likuma grozījumus.

Ilmārs Randers

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.