Aivita Lizdika
Alūksnes novadā intensīvi sākusies publiskās teritorijas sakārtošana pēc ziemas. Uzsākta ielu un trotuāru slaucīšana un smilšu savākšana, attīrīta teritorija no krūmiem un sējeņiem Ozolu ielā, pie Mazajiem kapiem, Pils ielā 3A, Kolberģa ielā 4, Mežinieku ielā, Rīgas ielā, Kārklu ielā, Krišjāņa Barona ielā, vairākos posmos pie Alūksnes ezera, iztīrīts arī grāvis Apes ielā.
Grāvju tīrīšana ir aktuāla īpaši laikā, kad konkrētu apvidu skar plūdi vai ilgstošas lietavas. Tad ir iespēja aizdomāties, cik pašvaldība un zemju īpašnieki ir gatavi esam šādām klimata pārmaiņu sekām.
Tīra gultni un izzāģē krūmus
Alūksnes pilsētas meliorācijas sistēmas ir pašvaldības iestādes “Spodra” pārziņā. Šopavasar iestāde jau paguvusi paveikt meliorācijas sistēmas sakārtošanas darbus Apes ielas nodalījuma joslā. Tur veikta gultnes nostiprinājuma un virszemes noteces novadīšanas teknes labošana, grunts izskalojumu, sadzīves atkritumu un kritušo koku izvākšana, koku un krūmu atvašu novākšana.
“Kokus, krūmus un atvases izzāģēja iestādes “Spodra” darbinieki. Par grāvja sakārtošanas darbiem slēdzām līgumu ar individuālo komersantu “Ceļavējš V. I.”. Uzņēmējs ar savu tehniku un darba spēku veica gultnes nostiprinājuma un virszemes noteces novadīšanas teknes labošanu, sadzīves atkritumu savākšanu, kas bija izmesti grāvī, kā arī izrāva nozāģēto koku un krūmu celmus. Tika veikta novecojušā žoga demontāža un attiecīgo būvgružu utilizācija saskaņā ar likumdošanu. Savukārt nozāģētie zari tika sašķeldoti un novietoti zaļo atkritumu laukumā,” stāsta iestādes “Spodra” būvinženiere Natālija Jaunzema.
Arī zemes privātīpašniekiem
Iestādes “Spodra” darbu sarakstā vēl ir grāvja no Krišjāņa Barona un Gulbenes ielu krustojuma uz Kvēpīti sakārtošana. “Grāvji laika gaitā aizaug. Arī šo “Spodra” jau tīrīja pirms aptuveni desmit, vienpadsmit gadiem, tagad tas jādara atkal. Lai šos darbus veiktu, pašlaik notiek tirgus izpēte un dokumentācijas sagatavošana,” saka N. Jaunzema.
Nereti grāvju tīrīšanu apgrūtina tas, ka daļa no tiem atrodas uz privātas zemes. Pie esošās likumdošanas ikvienam privātīpašniekam ir pienākums rūpēties par tā pārziņā esošo infrastruktūru. Piemēram, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Ivars Kupčs atklāj, ka daudzi zemju īpašnieki laukos ir atbildīgi un pievērš ļoti lielu uzmanību meliorācijas sistēmu tīrīšanai un uzturēšanai kārtībā savos zemes īpašumos. Pērn par šo tēmu Vidzemes reģiona meliorācijas nodaļas Alūksnes sektors rīkoja semināru, kura mērķis bija tikties ar jebkuru privātās zemes īpašnieku, vai viņš dzīvo laukos vai pilsētā, lai pastāstītu par meliorācijas sistēmu uzturēšanas aktualitātēm, iespējām problēmu risināšanā, meliorācijas sistēmu piederību un atbildību par to uzturēšanu. Tomēr apmeklētība bija visai maza, pārstāvēta bija vien pašvaldība un pāris zemes īpašnieku no novada pagastiem un pilsētas.
Iestādes “Spodra” darbu plānā ir novadgrāvja, kas sākas aptuveni pie Helēnas un Uzvaras ielu krustojuma un ietek Zuzannas dīķi, inventarizācija. Arī šis grāvis daļēji atrodas uz privātas zemes, bet jārod iespēja to sakārtot, jo tas jau rada problēmas apkārtnē esošo ēku pamatiem. “Pēc inventarizācijas veikšanas meliorācijas sistēmu varēs piereģistrēt meliorācijas kadastrā atbilstoši noteikumiem un sākt kārtot nepieciešamo dokumentāciju grāvja tīrīšanai,” saka N. Jaunzema.
Līdzīgas problēmas
Šādas un līdzīgas problēmas ir arī citos Latvijas novados. “Latvijas Avīze” vēstīja, ka meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas jomā paredzētas izmaiņas likumdošanā. Ja izmaiņu rezultātā arī pilsētas varēšot pretendēt uz meliorācijas sistēmu uzlabošanai paredzētajiem Eiropas Savienības fondiem un programmām, protams, tas būtu ieguvums. Piemēram, Svētes upe, kā raksta “Latvijas Avīze”, neesot tīrīta jau gadus divdesmit, tās gultne jātīra ne tikai novadā, kas atbalstu šādiem darbiem var saņemt, bet arī pilsētā.
Reklāma