Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem vairs nebūtu jāgādā par ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi un nomaiņu reizi četros gados, turpmāk jauni skaitītāji varētu kalpot vismaz desmit gadus – šādas regulējuma izmaiņas rosinājusi Ekonomikas ministrija (EM). Taču nozarē iniciatīvu vērtē kā sasteigtu. Lai arī EM līdz ar skaitītāju reformu iedzīvotājiem sola naudas ietaupījumu, nozares speciālistu aprēķini un prognozes liecina par pretējo.

Turklāt, ja šie noteikumi stātos spēkā, tad iedzīvotājiem varētu būt diezgan grūti orientēties prasību juceklī – jo nesen jau vieni valdības noteikumi pieņemti, kas nākotnē prasa obligāti uzstādīt attālināti nolasāmos karstā ūdens skaitītājus.

Ekonomikas ministrijas tagad rosinātā ūdens skaitītāju reforma paredz pāreju uz ilgmūžīgākiem un vienreiz lietojamiem ūdens skaitītājiem. Par šādām pārmaiņām regulējumā martā norisinājās publiskā apspriešana. Gandrīz visas apspriešanas gaitā saņemtās atsauksmes ir negatīvas. “Šobrīd notiek noteikumu projekta izstrādes process, un tuvākajā laikā projekts tiks nosūtīts starpinstitūciju saskaņošanā. Tāpēc šobrīd nav zināms, kad plānotie grozījumi tiks skatīti valdībā,” informē EM pārstāve Elīna Balgalve.

Ministrija saredz ietaupījumu

Saskaņā ar ūdens skaitītāju uzstādīšanas un pārbaudes jeb verifikācijas kārtību daudzdzīvokļu namiem ir divu veidu ūdens patēriņa skaitītāji – mājas ievada jeb kopējais skaitītājs un skaitītāji katrā dzīvoklī. Mūžīgā problēma, kas dažās mājās ir jo īpaši izteikta, ir tā sauktie ūdens zudumi jeb patēriņa starpība, kas veidojas starp ēkas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos uzstādīto iekārtu mērījumiem un kas iedzīvotājiem jāapmaksā. Par mājas kopējā skaitītāja uzstādīšanu un apkopi gādā ūdensapgādes uzņēmums, ar to saistītos izdevumus iekļaujot ūdens tarifā.

Savukārt ūdens skaitītāji mājas iekšienē jeb dzīvokļos ir iedzīvotāju atbildība, tai skaitā no savas kabatas jāfinansē arī to uzstādīšana un nomaiņa. Dzīvokļu saimnieki patlaban visbiežāk izvēlas lētākos mērītājus, proti, mehāniskos ūdens skaitītājus. Saskaņā ar šābrīža regulējumu šīs iekārtas jāpārbauda ik pēc četriem gadiem. Elektromagnētiskie vai ultraskaņas skaitītāji, kas ir salīdzinoši dārgāki, jāmaina retāk – reizi sešos gados.

Laikā no 2020. līdz 2023. gadam atkārtota verifikācija kopumā veikta 975 809 ūdens skaitītājiem, tas nozīmē, ka caurmērā gadā tiek verificēti vairāk nekā 200 tūkstoši iekārtu. Jāņem vērā, ka prasība par regulāru verifikāciju attiecas arī uz mājas ievada skaitītājiem.

Desmit gadi – un izmetam ārā?

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski paudis, ka ūdens skaitītāju reforma ļaušot ietaupīt gan valsts, gan arī uzņēmēju un iedzīvotāju resursus. Viņa vadītajā ministrijā skaidro, ka ūdens patēriņa uzskaites reformai lielā mērā iedvesmojušas Patērētāju tiesību un aizsardzības centra (PTAC) veiktās ūdens skaitītāju pārbaudes. “Izmaiņas rosinātas, pamatojoties uz PTAC metroloģiskās uzraudzības rezultātiem, kuros konstatēta akreditēto inspicēšanas institūciju negodprātīga rīcība, veicot ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu, par derīgiem atzīstot nederīgus ūdens patēriņa skaitītājus,” informē Balgalve. Pārbaudēs konstatēti arī gadījumi, kad skaitītāji uzstādīti neatbilstoši ražotāja instrukcijām. “Līdz ar to pie iedzīvotājiem nonāk tādi skaitītāji, kuriem pārsniegta maksimāli pieļaujamā kļūda, kas ir viens no iemesliem, kāpēc veidojas ūdens patēriņa starpības,” viņa piebilst.

Lai novērstu dzīvokļu ūdens skaitītāju atkārtotas verificēšanas gaitā atklātās nebūšanas, EM nolēmusi atteikties no iespējas atkārtoti izmantot šīs iekārtas, kā tas ir pašlaik. Tas nozīmē, ka to atkārtota verificēšana turpmāk vairs nenotiktu. Tad ik pēc desmit gadiem, ja ražotājs nav norādījis citu lietošanas termiņu, skaitītājus nomainītu uz jauniem. Jāatzīmē, ka izmaiņas attiektos tikai uz dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem, bet mājas kopējām mērierīcēm plānots saglabāt līdzšinējo verifikācijas kārtību.

Karstajam ūdenim – attālinātais skaitītājs

Jāpiebilst, ka gada sākumā valdība jau noteica jaunu pienākumu attiecībā uz karstā ūdens individuālajiem skaitītājiem. Proti, Ministru kabineta noteikumu “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” grozījumi paredz, ka šā, 2025., gada 12. oktobrī stājas spēkā obligāts nosacījums: “No jauna uzstādītie individuālie skaitītāji, kas mēra mājsaimniecības karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ir attālināti nolasāmi.” Tāpat šie noteikumi paredz, ka karstā ūdens skaitītājiem, kas ir uzstādīti pirms 2025. gada 12. oktobra un nav attālināti nolasāmi, “līdz 2027. gada 1. janvārim nodrošina attālinātu nolasāmību vai tos aizstāj ar attālināti nolasāmiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti”. Šie noteikumi jau ir stājušies spēkā. Bet saskaņā ar Ekonomikas ministrijas jaunāko ieceri (ja tā tiks valdībā pieņemta) iznāk – ja rudenī uzstādīsit jaunus ūdens skaitītājus ar domu, ka desmit gadus par tiem vairs nav jādomā, vismaz karstā ūdens skaitītājam tomēr var nākties pievērsties jau pēc nepilniem diviem gadiem.

Vēl attiecībā uz nākotnes prasību par attālināti nolasāmām karstā ūdens patēriņa mērierīcēm ministrijā piebilst: “Ja pārvaldnieks varēs ekonomiski pamatot, ka nav iespējams uzstādīt skaitītājus ar attālinātu nolasīšanas funkciju, tad iedzīvotāju kopība varēs vienoties, kādā veidā norēķināties par ūdens patēriņu, piemēram, vai nu turpināt lietot neverificētus skaitītājus, vai pēc deklarēto personu skaita, vai kādā citā veidā.”

Jāsecina gan, ka iedzīvotājiem varētu būt diezgan grūti orientēties manāmajā haosā, kas tiek radīts vienlaikus veiktu vairāku ūdens skaitītāju reformu rezultātā. Ja līdz šim dzīvokļa saimniekam bija jāpatur prātā tikai viens termiņš, kad reizi četros gados ir veicama ūdens skaitītāju verifikācija, turpmāk, veicot skaitītāju nomaiņu, jādomā arī par prasībām, kas stāsies spēkā vēl pēc pāris mēnešiem vai gadiem. Zināma stabilitāte šajā jomā varētu atgriezties pēc kāda laika, kad visu paralēlo reformu prasības būs realizētas, ja vien pa to laiku EM nenāks klajā ar jaunām idejām, piemēram, nosakot arī obligātu prasību par attālināti nolasāmiem aukstā ūdens skaitītājiem.

Vieni par, citi pret

Neapmierinātība un arī gaidas saistībā ar Ekonomikas ministrijas izsludināto ūdens skaitītāju reformu valda namu apsaimniekošanas uzņēmumos. Namu apsaimniekošanas uzņēmuma “House Manager” vadītājs Rolands Iesaliņš saka: “Mēs neatbalstām tādu risinājumu.”

Bet SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) valdes loceklis Mārtiņš Paurs atzīst izmaiņu nepieciešamību. Vai pašreiz publiski izskanējušie varianti ir vienīgie pareizie, to gan rādīšot laiks un diskusijas starp nozares spēlētājiem un likumdevēju.

Ietaupījums vai sadārdzinājums?

Pretēji EM solījumiem, ka tās piedāvātā ūdens skaitītāju reforma ļautu cilvēkiem ietaupīt, iesaistītajās nozarēs strādājošie prognozē gan ūdens tarifa pieaugumu, gan cenu lēcienu par skaitītāja uzstādīšanas pakalpojumu. Turklāt jārēķinās, ka jauni skaitītāji maksās dārgāk nekā lietotie un atkārtoti verificētie, kādus var izmantot pašlaik.

“Kā mēdz teikt, ja kāds grib ielīst tavā kabatā, sakot, ka viņš grib ekonomēt, tas nozīmē, ka tev būs jāmaksā trīs reizes vairāk. Tā tas diemžēl izskatās arī šajā gadījumā,” spriež V. Eidimts. Ja grozījumi stāsies spēkā, “OB serviss” laboratorija pārskatīšot savu pakalpojumu cenrādi, jo fiziski vairs nebūšot iespēja darboties par tām pašām cenām. V. Eidimts: “Individuālo ūdens skaitītāju verifikācija pašlaik veido nozīmīgu daļu mūsu pakalpojumu klāstā. Ja tas tiek nogriezts, pieļauju, citi laboratorijas pakalpojumi sadārdzināsies pat piecas reizes.”

Ņemot vērā, ka komerciālajiem ūdens skaitītājiem verifikācijas prasība netiek atcelta, piemēram, par viena mājas ievada skaitītāja pārbaudi laboratorijā var nākties maksāt 65 eiro tagadējo 10 līdz 15 eiro vietā. Ūdenssaimniecības uzņēmums šo izmaksu pieaugumu iekļautu tarifā gala patērētājam.

Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors S. Dejus atzīmē, ka nozare negribētu, lai rodas situācija, kad par ūdens uzskaiti klienti maksā vairāk nekā par pašu ūdeni. Vienlaikus viņš informē, ka neatkarīgi no skaitītāju reformas tuvākajos gados ūdenssaimniecības tarifi strauji kāps: “Tas ir saistīts ar kopējo situāciju nozarē, kad tuvāko 15 gadu laikā ir jāinvestē aptuveni divi miljardi eiro. Mums vienkārši nav citu resursu kā tikai tarifi, jo Eiropas fondi šobrīd nav paredzēti šādiem mērķiem.”

Ko palīdz attālināti nolasāmie skaitītāji

Runājot par nākotnē noteikto prasību par attālināti nolasāmiem skaitītājiem karstajam ūdenim, “Aizkraukles ūdens” valdes pārstāve uzsver, ka jau pašreizējais regulējums neaizliedz mājām tos izmantot, iedzīvotāju kopībai par to vienojoties. “Mums ir mājas, kuras tos ir izvēlējušās. Tomēr ūdens patēriņa starpības problēmu tas neatrisina – tā saglabājas. Ja nama iedzīvotāji ir godīgi, attālināti nolasāmi skaitītāji ir bezjēdzīga naudas izsviešana, jo par to starpību viņi nesamaksā tik daudz, cik gala beigās būs jāmaksā par pašu attālināto rādītāju nolasīšanu,” piebilst G. Vectirāne.

Savukārt RNP pārstāvis M. Paurs spriež, ka viedo, attālināti nolasāmo skaitītāju risinājums būs labs daudzām mājām, kam ir lieli, neizskaidrojami ūdens zudumi: “Vienlaikus ir svarīgi saglabāt iespēju mājām lemt pašām par vēlmi un nepieciešamību šādu sistēmu uzstādīt. Ja ūdens zudumu jau šobrīd nav un esošā sistēma ir ērta, godīgi un taisnīgi sadala izmaksas par ūdeni dzīvokļu īpašnieku starpā, tad to mainīt nav nepieciešams.”

“Alūksnes nami” ieceri neatbalsta

Alūksnes novada daudzdzīvokļu ēkās saskaņā ar ūdens skaitītāju uzstādīšanas un pārbaudes jeb verifikācijas kārtību daudzdzīvokļu namiem arī ir divu veidu ūdens patēriņa skaitītāji – mājas ievada jeb kopējais skaitītājs, kas pieder ūdenssaimniecības uzņēmumam SIA “Rūpe”, un skaitītāji katrā dzīvoklī, kas ir dzīvokļa īpašnieka īpašums. Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka neverificēt ūdens skaitītājus iedzīvotājiem būtu lētāk, bet jārēķinās, ka ar laiku jāiegādājas jauni skaitītāji, kas savukārt maksās dārgāk nekā lietotie un atkārtoti verificētie, kādus var izmantot pašlaik. Savukārt komerciālajiem ūdens skaitītājiem (mājas ūdens ievada) verifikācijas prasība netiek atcelta. Namu apsaimniekotāja SIA “Alūksnes nami” valdes loceklis Raivis Bisenieks ieceri neverificēt ūdens skaitītājus reizi četros gados neatbalsta. “Verificēšana nepieciešama, lai ūdens skaitītāja rādījumi būtu maksimāli precīzi un uzticami. Tas, ka ūdens skaitītājus vairs nepārbaudīs vai to nomaiņai noteiks ievērojami garāku laika periodu, noteikti nemazinās ūdens patēriņa starpību, kas rodas, nolasot rādījumus dzīvokļos un mājas ievada ūdens skaitītāja rādījumus. Tieši pretēji – kopējais skaitītājs uzrādīs adekvātu patēriņu, bet individuālie skaitītāji, kas atrodas dzīvokļos, arvien biežāk sāks darboties neprecīzi vai ar laiku var vispār pārstāt darboties. Šķietamais ietaupījums uz turpmāku individuālo skaitītāju neverificēšanu neatsvērs tās izmaksas, kas radīsies par vēl lielāku ūdens patēriņa starpības segšanu,” skaidro R. Bisenieks. “Attālināti nolasāmos ūdens skaitītājus ir iespējams uzstādīt gandrīz jebkurā ēkā, taču šim nolūkam pakalpojuma sniedzējam nepieciešams uzstādīt signāla raidīšanas un uztveršanas bāzes stacijas ar atbilstošu teritoriālu pārklājumu. Šobrīd ūdens skaitītāju attālinātas nolasīšanas iespējas izmanto divas SIA “Alūksnes nami” pārvaldāmās mājas. Šis pakalpojums ir par maksu un nevarētu apgalvot, ka visos namos, kuros tiktu uzstādīti attālināti nolasāmie skaitītāji, ūdens patēriņa starpība samazinātos tik būtiski, lai atsvērtu šīs ikmēneša pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas,” situāciju vērtē R. Bisenieks.

SKAITĪTĀJUS ABONĒ

Imants Bertāns, daudzdzīvokļu mājas Alūksnē, Ganību ielā 1 vecākais:

“Mūsu mājā visos dzīvokļos jau ir ierīkoti attālināti nolasāmie ūdens skaitītāji. Papildus mājā ienākošajam SIA “Rūpe” piederošajam kopējam skaitītājam esam uzstādījuši arī savu kopējā ūdensvada attālināti nolasāmo skaitītāju. Laikā, kad bija tikai SIA “Rūpe” kopējais ūdens skaitītājs, visi dzīvokļu īpašnieki maksāja par aptuveni 30 m³ lielu ūdens starpību. Kad papildus uzstādījām arī savu – attālināti nolasāmo kopējo ūdens skaitītāju -, ūdens patēriņa starpība samazinājās aptuveni uz pusi un, izdalot uz 60 mājas dzīvokļiem, būtiski nav jūtama. Šādā veidā konstatējām, ka arī šiem, dažādajiem kopējā ūdens skaitītājiem, veidojas ūdens patēriņa starpība.

Par ūdens skaitītāju uzstādīšanu mūsu mājas dzīvokļu īpašniekiem atsevišķi nebija jāmaksā, jo par skaitītājiem mēs ik mēnesi maksājam konkrētu abonēšanas maksu. Ja Ekonomikas ministrija nolems, ka tie nav jāverificē, bet pēc laika jāiegādājas un jāuzstāda jauni, to darīsim, turpinot maksāt abonēšanas naudu. Ja tomēr būs iespēja verificēt vai pirkt jaunus, izvērtēsim, kurš no variantiem ir lētāks. Speciālisti gan ir norādījuši – lai skaitītāju darbības mūžs būtu ilgāks un kvalitatīvāks, galvenajā ūdens ievadā jāievieto ūdens attīrīšanas filtri. Neesmu dzirdējis, ka pašlaik kāds grasītos to darīt…”

Aivita Lizdika

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.