Attālinātais darbs nenozīmē slinkošanu – teic alūksniete Santa Sīle, kura attālināti jeb tā saucamajā mājas birojā strādā jau 14 gadus. Un viņa nav vienīgā. Arī Alūksnes novadā ir kvalificēti speciālisti, kuru ikdiena galvenokārt rit attālinātā darba apstākļos, arī atsevišķās iestādēs un organizācijās attālinātais darbs tiek īstenots – gan ar nosacījumiem. Turpinājumā – ieskats dažās no tām.

Izmanto reti

Skaidrojot, vai attālinātu darbu pilnībā vai daļēji praktizē Alūksnes novada pašvaldībā, uzzinām, ka no 13 pašvaldības administratīvām iestādēm (neskaitot izglītības) 11 iestādēs daļēji attālinātais darbs netiek īstenots. “Divās iestādēs tas ir iestrādāts iestādes darba kārtības nolikumā. Viena no tām ir Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, taču darbinieki iespēju izmanto ļoti reti, jo iestādes darba specifika ietver klientu apkalpošanu klātienē. 2025. gada ziemas periodā neviens no speciālistiem neizmantoja šo iespēju,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības Centrālās administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka.

Savukārt Centrālajā administrācijā 27 darbinieki no 48 ir nokārtojuši iespēju veikt darbu daļēji attālināti. Lai saņemtu šādu atļauju, tiek izvērtēti darbinieka amata pienākumi un noslēgta vienošanās pie darba līguma. “Darbinieki šo iespēju izmanto daudz retāk, nekā darba kārtības noteikumos šāda iespēja ir paredzēta (līdz divām dienām nedēļā),” stāsta pašvaldības pārstāve, piebilstot, ka konkrētas statistikas par šo nav.

Kaut arī daļēji attālinātā darba formāts pašvaldībā netiek aktīvi īstenots, E. Aploka nenoliedz, ka tam ir savi plusi. “Darba devēja ieguvumi ir zemākas izmaksas, plašāks darbinieku loks – jo var pieņemt darbā speciālistus, kas dzīvo attālāk. Tā ir arī augstāka darbinieku apmierinātība, līdz ar to – mazāka mainība, kā arī produktivitātes pieaugums,” vērtē speciāliste.

Jābūt pieejamam

Bet kā ir valsts iestādēs? Piemēram, attiecībā uz darba laika organizāciju Valsts policijā laikraksts saņēma atbildi, ka tur darbs pamatā tiek organizēts klātienē.

“Ar struktūrvienības vadītāja atļauju individuālos gadījumos pieļaujama elastīgā darba veikšana, ja, ievērojot uzdevumu izpildes organizāciju, tas nemazina uzdevumu efektīvu izpildi un veicina nodarbināto motivāciju un labbūtību,” skaidro Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Vidzemes reģiona pārvaldes jautājumos Zane Vaskāne.

Taču ir paredzēti izņēmuma gadījumi. “Piemēram, lai nepieļautu citu nodarbināto saslimšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka nodarbinātajam ir saslimšana ar infekcijas slimību, piemēram, gripu, bet nav iestājusies darbnespēja, pieļaujams organizēt darbu elastīgā veidā. Nodarbinātajam gan ir pienākums nekavējoties informēt vadītāju par šādu apstākļu iestāšanos,” stāsta Z. Vaskāne.

Vienlaikus nodarbinātajam, kurš veic amata pienākumus elastīgā veidā, jāievēro virkne nosacījumu, piemēram, jābūt sasniedzamam pa darba vajadzībām esošajiem komunikācijas līdzekļiem, tostarp darba tālruni, ja nepieciešams, izmantojot pāradresāciju, savlaicīgi jānodrošina informācijas ievadīšana, jānodrošina attālināta dalība ieplānotajās sanāksmēs, kā arī dokumentu elektroniska saņemšana, apstrāde, nosūtīšana un citi nosacījumi.

Var vienoties

Savukārt citā tiesībsargājošā iestādē – prokuratūrā – iespēju strādāt attālināti nepieļauj amata pienākumu specifika. “Attiecībā uz prokuroriem – prokuratūra šādu iespēju nepieļauj dēļ amata pienākumu specifikas, tāpat arī darbinieki, kuri sniedz tiešu atbalstu prokuroram un ikdienā strādā ar kriminālprocesa materiāliem, attālināti strādāt nevar,” skaidro Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka Uz darbiniekiem attiecas Prokuratūras darbinieku darba kārtības noteikumi, kuri paredz attālinātā darba iespēju, un tajā definēta arī elastīgā darba laika pieeja. Proti, tiešais vadītājs un darbinieks var vienoties par darba veikšanu attālināti ārpus savas darba vietas prokuratūrā, ja var nodrošināt netraucētu darba uzdevumu izpildi un darba aizsardzības prasību ievērošanu. “Tātad darbinieks, iepriekš saskaņojot ar savu tiešo vadītāju, var veikt savus darba pienākumus arī attālināti, pie nosacījuma, ja tas netraucē darba izpildi,” stāsta A. Eiduka. Tas attiecas uz visām prokuratūras struktūrvienībām, tostarp uz Vidzemes prokuratūras struktūrvienību Alūksnē.

Galvenais – efektivitāte un kvalitāte

“Mūsu vērtējumā, galvenais ir pats darbs un tas, cik kvalitatīvi, efektīvi un savlaicīgi tas tiek paveikts, nevis vieta, kur tas faktiski tiek veikts. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku iespējas veikt darba pienākumus attālināti vai daļēji attālināti pamatā ir atkarīgas no nodarbinātā darba specifikas. Un, ja specifika to pieļauj, tad darbiniekam tiek dota iespēja veikt amata pienākumus attālināti. Tas attiecas gan uz darbiniekiem Rīgā, gan reģionos,” jautāta par darba laika organizāciju VID, skaidro dienesta sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice – Mamaja.

Arī VID ir tādas struktūrvienības un amati, kuru darba specifika, sniegtie pakalpojumi un veicamie uzdevumi ir tādi, ka tos nevar veikt attālināti, un šādi darbinieki 100 % strādā tikai klātienē, piemēram, klātienes klientu apkalpošanā iesaistītie, muitas kontrole, kā arī citi, kuru darbs saistīts ar ierobežotas pieejamības informāciju. “Savukārt tiem, kuriem amata pienākumus ir iespējams pilnvērtīgi un efektīvi izpildīt arī attālināti, tas nerada papildu riskus datu apstrādei, tam piekrīt tiešais vadītājs un darba vide atbilst darba aizsardzības prasībām, ir tiesības, vienojoties ar savu vadītāju, izvēlēties, vai darbu veikt pilnībā vai daļēji attālināti. No tiem darbu klātienē veic 29 %, attiecīgi pārējie 71 % darbinieki strādā daļēji vai pilnībā attālināti, tomēr, atkarībā no darba specifikas un nepieciešamības, noteiktu dienu skaitu nedēļā ierodoties darbā arī klātienē,” stāsta VID pārstāve.

Kas attiecas uz klientu apkalpošanu klātienē, tad jau kopš kovida pandēmijas klientu apkalpošana gan klātienē Rīgā, gan septiņos VID klientu apkalpošanas centros citās Latvijas pilsētās notiek pēc iepriekšēja pieraksta. Pārējā laikā darbinieki klientus apkalpo telefoniski un rakstiski. Dienesta pārstāve norāda, ka iedzīvotāju vidū populārākos VID pakalpojumus ir iespējams saņemt klātienē arī valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros, tostarp Alūksnes novadā. Visi pakalpojumi pieejami 24/7 režīmā elektroniski, VID EDS, un cilvēki šo iespēju izmantojot arvien vairāk un aktīvāk.

Būšana onlainā nav vienlīdzības zīme darba efektivitātei

SANTA SĪLE, strādā mājas birojā:

“Esmu departamenta vadītāja Skandināvijas un Baltijas valstīs starptautiskā uzņēmumā “IQVIA”, kas piedāvā tehnoloģiju, analītikas risinājumus, kā arī klīniskos pētījumus veselības zinātņu industrijai. Uzņēmumā strādāju kopš 2011. gada, tam ir birojs Rīgā, kurā sākotnēji strādāju, taču nu jau 12 gadus manas darbdienas rit attālināti jeb precīzāk – strādāju mājas birojā. Uzņēmumā viena no darba pozīcijām ir “klīnisko pētījumu koordinators”, kas bija arī mans pirmais amats. Koordinatoru darba ikdiena lielākoties norit slimnīcās, jo viņi strādā kopā ar ārstiem un pētījumu komandu, līdz ar to veiktie aprēķini parādīja, ka mums vairs tik lielu biroju nevajag. Biroju reformēja uz mazāku, un mēs joprojām varam to izmantot, bet kopš 2013. gada notiek darbs mājas birojos. Daļa darbinieku strādā klātienes birojā, jo pienākumi ietver darbu ar konfidenciāliem dokumentiem, taču lielākā daļa visu var paveikt virtuālajā vidē attālināti. Mājas biroji mēdz būt dažādi, piemēram, divas kolēģes sev ērtā atrašanās vietā īrē mazus ofisus, pārējie strādā mājās.

To, kas man ir ērtākais variants, sapratu, kad izrādījās, ka vairāk laika pavadu Alūksnē, nevis Rīgā, tādēļ nolēmu pārcelties uz Alūksni. Mājās man ir ierīkota darba vieta, un te es varu paveikt visus savus darba pienākumus. Apmēram reizi mēnesī aizbraucu uz biroju Rīgā, taču akūtas nepieciešamības to darīt man nav.

Uzņēmums “IQVIA” pārgāja uz darbu mājas birojos jau sen pirms kovida, tādēļ atšķirībā no daudziem, kam pandēmija bija trieciens darba organizācijā, mūs tas neietekmēja. Iestādēs un uzņēmumos, kam attālinātais darbs ir tikai pēckovida tendence, ir grūtāk to īstenot. Nav īsti skaidrs, kā organizēt darbinieku kontroli, vai tie ievēro darba laiku un veltī darbdienu amata pienākumiem, vai klātesamību apliecinošais punktiņš videokonferenču platformā ir zaļš, un, ja nav, tad kāpēc. Proti, pastāv šis neuzticības moments. Savukārt mēs esam sapratuši, ka būšana onlainā nav vienlīdzības zīme darba efektivitātei.

Man ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu attālinātā darba plusus un mīnusus. Ne visi dzīvo galvaspilsētās, tādēļ jādomā, cik laika patērēs brauciens uz biroju, kur likt automašīnu, cik naudas vajadzēs pusdienām birojā, jāparedz līdzekļi papildu garderobei… Viss minētais ir tādi nosacīti neizmērāmie papildu izdevumi tam, lai cilvēks varētu strādāt klātienē. Mājas birojā tādu nav. Protams, trūkums mājas birojā ir kolektīvās lietas, satikšanās prieks, bet no praktiskā viedokļa trūkumus neredzu. Vēl viens pluss – kad bērni saslimst, man nav jāņem slimības lapa. Klātienes birojā strādājot, tas būtu jādara, taču darāmais nekur nepazustu. Darbs “IQVIA” ir dinamisks, man citreiz tam ir jāveltī vairāk nekā tradicionālās astoņas stundas dienā, vienlaikus, ja man nepieciešams darbdienas vidū kaut kur aizdoties, saskaņojot ar vadītāju, es to varu darīt. Protams, arī manā darba vietā ir darbiniekus kontrolējošie mehānismi, taču galvenais, lai darbs ir paveikts. Darba disciplīnas nodrošināšanā ļoti svarīga ir plānošana. Piemēram, es iepērkos visai nedēļai, sagatavoju maltīšu sagataves, jo katru dienu man nav vaļas staigāt pa veikaliem vai stāvēt pie plīts. Taču viedoklis, ka attālinātais darbs nav īsts darbs, joprojām pastāv. “Ā, kas tad tev, tu jau no mājām strādā!” – man ir teikts. Taču tā nav – reizēm darbs ir tik dinamisks, ka nav vaļas malkot kafiju, kā to dara birojos, es steigšus izdzeru espreso un strādāju tālāk. Šo noslodzi pie datora cenšos kompensēt ar veselīgām pauzēm – dienā noeju 7 000 soļu, ierīkoju paceļamo galdu – mēdzu pie datora arī stāvēt un tamlīdzīgi.

Man būtu ļoti grūti atgriezties darbā klātienē. Tas, ka varu strādāt savā amatā, ikdienā atrodoties mazpilsētā kopā ar ģimeni, mani ļoti apmierina. Man ir vismaz divi draugi, kuri strādā lielos uzņēmumos, ikdienā dzīvodami Alūksnē. Mūsdienās tā vairs nav problēma: internets ir, dators ir – strādā.”

Pakalpojumus grib saņemt klātienē

Šķēpu laušana par attālināto darbu un mācībām, kas pēc piedzīvotajiem kovida gadiem nevienu patiesībā vairs nepārsteidz, kā arī birokrātijas mazināšana tagad laikam ir vienīgās “miera laiku” tēmas, kas vēl notur un uzkarsē sabiedrības uzmanību ārpus ģeopolitikas vai bruņošanās sacensības. Šajā sakarā “Latvijas Avīze” apkopoja viedokļus, cik tas ir labi vai slikti, ka valsts un pašvaldību iestādes attālinātā darba metodi turpina praktizēt, vai tā ir paliekoša.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 877 400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem jeb 64 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Cik tad no viņiem strādāja attālināti? Dati par pagājušā gada ceturto ceturksni rāda – 11,2 % jeb 83 900 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 6300 vairāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 77 600 jeb 10,3%. No attālināti strādājošajiem 57,6 % bija sievietes un 42,4 % – vīrieši, vēsta CSP.

Visbiežāk attālinātu darbu veica strādājošie informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – 54,1 % no nozares darbinieku kopskaita, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošie – 51,7 %. Gandrīz katrs piektais (19,6 %) strādāja attālināti valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas jomā. Tikpat liels darbinieku īpatsvars strādājis attālināti zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomā.

Saeimai speciāls regulējums

Ne velti sakām, ka mūsu sabiedrības spogulis ir Saeima. Lielas algas saņem, taču uz darba vietu Jēkaba ielā Rīgā bieži vien neiet, komisiju sēdēs šad tad izvēlas piedalīties attālināti – mūsu ievēlētie deputāti pēdējos gados nereti bijuši priekšpulkā negatīvā priekšstata veidošanai, ka arī augstos amatos tagad mierīgi var strādāt attālināti un it kā starp citu. Tagad gan paredzēts, ka tas mainīsies. Marta sākumā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka deputāti Saeimas komisijas sēdēs varēs piedalīties attālināti tikai ārkārtas situācijās vai arī – ja pastāv citi īpaši apstākļi, kuru dēļ deputāta dalība komisijas sēdē klātienē nav iespējama. Saeimai šīs izmaiņas vēl jāskata trešajā lasījumā, plānots, ka regulējums varētu stāties spēkā 1. septembrī.

Valsts vai tās kapitālsabiedrību sniegtie pakalpojumi, kas saņemami klātienē, tā arī jānodrošina – februārī teica Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, reaģējot uz publiski izskanējušajām valsts augstāko amatpersonu replikām par to, ka valsts pārvaldē darbam klātienē jābūt normai. Vienlaikus galvenais ierēdnis atzinis, ka tūlītēja visas valsts pārvaldes atgriešanās tikai un vienīgi klātienes režīmā nemaz neesot iespējama vairāku faktoru dēļ. Turklāt iespējai daļu darbu veikt attālināti esot pietiekami daudz plusu. Pašlaik 80 % no valsts pārvaldē nodarbinātajiem, tajā skaitā iestāžu vadība, eksperti un speciālisti, darbā ierodoties klātienē, bet aptuveni 20 % saglabāta iespēja darbu veikt elastīgi, arī no mājām.

Daudzkārt uzsvērts, ka attālinātais darbs nebūt nenozīmējot slinkošanu. Cik efektīvs ir ierēdņu darbs klātienē, no šā gada sākuma ar speciālu darba laika uzskaites lietotni “DeskTime” sākusi Ekonomikas ministrija savos departamentos un padotības iestādēs. Kādi no šī eksperimenta ieguvumi – rezultāti vēl gaidāmi.

Pašvaldībās – primāri darbs klātienē

“Primārā darba organizācijas forma pēc kovida pandēmijas beigām pašvaldībās ir darbs klātienē. Vienlaikus ievērojot darba specifiku un iestāžu darbības efektivitāti, iespējams attālinātais darbs, bet modeļi un prakse ir dažāda,” “Latvijas Avīzei” par organizācijas metodēm pašvaldībās saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece juridiskajos jautājumos Vineta Reitere.

Kopumā pašvaldības augstu vērtējot darba organizācijas elastību un iespēju pielāgoties mūsdienu prasībām, tādēļ modeļi saistībā ar attālināto darbu šobrīd pašvaldībās ir dažādi. Esot arī tādas pašvaldības, kur attālinātā darba formu neizmanto vispār. Pēc LPS rīcībā esošās informācijas, šobrīd attālināti strādājot ļoti neliels procents no kopējā pašvaldības darbinieku skaita. Neskatoties uz mūsdienu tehnoloģiju iespējām, novadu pašvaldībās redzot, ka iedzīvotāji pakalpojumus tomēr gribot saņemt klātienē, tiešā kontaktā ar darbinieku.

“Latvijas Avīze” arī jautāja, vai pašvaldības pašas jūt kādu apgrūtinājumu, ja daļa no valsts iestāžu darbiniekiem joprojām strādā attālināti? Kopumā problēmas, ka valsts pārvaldes attālinātais darbs apgrūtinātu pašvaldību darbu, neesot konstatētas. Darba jautājumus iestādes pārsvarā risina telefoniski, e-pastos, oficiālās sarakstēs. Ja ir klātienes tikšanās, tad tās ieplānotas noteiktā laikā un vietā.

Vērtējot situāciju kopumā, LPS juridiskā padomniece domā, ka arī turpmāk jāsaglabā iespēja pašām pašvaldībām noteikt kritērijus, vai un kādos gadījumos hibrīdmodelis – klātienes un reizē attālinātais darbs – būtu pieļaujams. Jo šādam modelim esot arī daudz priekšrocību. Piemēram, elastīgums un darbinieku labbūtība – attālinātais darbs ļaujot labāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, kas sekmē darbinieku apmierinātību un mazina izdegšanu. Vairākās iestādēs darbinieki, kuriem nav nepieciešama nepārtraukta klātienes saskarsme ar klientiem vai kolēģiem, esot spējuši saglabāt vai pat uzlabot darba produktivitāti, strādājot attālināti. Savukārt samazināts nepieciešamo biroja telpu un transporta izmantošanas apjoms ilgtermiņā var sniegt ekonomiskus un ekoloģiskus ieguvumus. Tāpat attālinātā darba iespējas ļaujot piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no dažādiem Latvijas reģioniem un pilsētām, kur konkurētspēja šo darbinieku nodarbināšanai ir zemāka.

Tomēr šādam darba attiecību modelim ir arī trūkumi – sarežģītāk nodrošināt operatīvu informācijas apmaiņu un komandas darbu. Arī drošības un tehniskās infrastruktūras jautājumi – attālinātajam darbam nepieciešami droši un efektīvi digitālie risinājumi, kas prasa nepārtrauktu attīstību un uzlabojumus.

LDDK: tikai kopā ar ietaupījumiem

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā attālinātā darba iespējas nav nekas nosodāms. “Darba devējs attālināto darbu izmanto kā papildu labumu, piesaistot darbaspēku, arī darba ņēmējs iespēju strādāt attālināti uzskata par pozitīvu papildu aspektu, kas liek izvēlēties par labu vienam vai otram darba devējam. Valsts pārvalde pēdējos gados ir strauji attīstījusi digitālo pakalpojumu sniegšanas iespējas, un reti kurš pakalpojums mūsdienās nav pieejams attālināti. Latvijā ieviestais e-paraksts ir ar augstu drošības līmeni, ir izveidotas pakalpojumu sniegšanas un saziņas platformas, arī tikšanās ir iespējams organizēt attālināti,” LDDK viedokli darīja zināmu organizācijas komunikācijas vadītāja Ance Jaks. Turklāt valsts pārvalde, izmantojot attālināto darbu pilnībā vai daļēji, rod iespēju rast ietaupījumu – tāds attālinātais darbs esot vērtējams tikai pozitīvi.

Attālinātais darbs visbiežāk pastāv jomās, kur jau ir ieviesti dažādi digitāli risinājumi ātrai informācijas apritei un pakalpojumu savlaicīgai sniegšanai. LDDK neesot saskārusies ar darba devēju pieredzi, ka tieši attālināta darba dēļ pakalpojumu sniegšanas ilgums būtu palielinājies. Tieši pretēji – procesi notiekot ātri. Turklāt ieviesto digitālo procesu ietvaros pati pakalpojumu sniegšana kļūstot caurspīdīga un izsekojama. Redzams arī tas, kurā procesa posmā pakalpojuma apstrāde kavējas un kādēļ.

Ilmārs Randers

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild “Latvijas Avīze” un “Alūksnes un Malienas Ziņas”.