Reklāma

Opozīcijā domes lēmumus grūti ietekmēt, bet ne neiespējami

Līga Langrate: “Pašvaldībai ir jārēķina. Cik no ieguldījumiem tagad vai nākotnē gūst vietējie iedzīvotāji un cik novada viesi, un jāvērtē, kā to līdzsvarot.”

No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 2017. gada pašvaldību vēlēšanās darbam Alūksnes novada domē vēlētāji balsojot izvirzīja Līgu Langrati, kura sarakstā startēja ar pirmo kārtas numuru un ieguva 854 balsis ar 230 plusiem un 103 svītrojumiem, kā arī Janu Zilkalni, kura startēja ar ceturto numuru, iegūstot 829 balsis ar 225 plusiem un 123 svītrojumiem.

Neilgi pēc iekļūšanas Alūksnes novada domē abas savu partijas piederību mainīja, pārejot uz Jauno konservatīvo partiju (JKP). Šādu deputātu rīcību novada iedzīvotāji vērtē dalīti. Daži teic, ka viņu lēmums ir atbalstāms, jo katram ļauts izvēlēties partijas piederību. Citi šo izvēli nenoliedz, taču uzskata, ka šis ir ētikas jautājums, un būtu tikai godīgi nolikt deputāta mandātu, jo domē abas tomēr ievēlēja no NA.

Atskatoties uz darbu deputātes statusā, L. Langrate atzīst – vislielāko vilšanos sagādā tas, ka domes vadībai šajos vairāk nekā trīs šī deputātu sasaukuma darba gados nav izdevies saliedēt komandu. “Neskatoties uz politisko piederību, ienākot domē, abas ar Janu bijām gatavas strādāt komandā kā līdzvērtīgi partneri, bet to samērā ātri “svītroja”, un tā man bija un ir liela vilšanās,” saka L. Langrate, kura strādā opozīcijā. “Bija jau arī vēl viens variants – ienākt domē un sēdēt klusējot, būt citiem deputātiem ļoti ērtai. Tā nebūs, mēs neklusēsim un strādāsim, lai iedzīvotāji jūt pašvaldības rūpes par vietējiem,” saka viņa.

Priekšvēlēšanu programmu iespēju robežās L. Langrate uzskata par izpildītu, un gandarījumu sagādā tas, ka ik brīdi jūt vēlētāju uzticību. Cilvēki ikdienā lūdz skaidrot dažādus jautājumus, vaicā padomu, un prieku sagādā to viņiem sniegt, palīdzēt atrisināt kaut vai dažādas sociālas dabas problēmas. Darbā nav maznozīmīgi arī nelielie sasniegumi, piemēram, pateicoties iedzīvotāju iniciatīvai, trīs mēnešu laikā atjaunotā sabiedriskā transporta kustība maršrutā Alūksne – Pededze piektdienās, sniegts atbalsts māju apsaimniekošanas, zemes izpirkšanu jautājumos, skolu saglabāšanā, ceļa posma Veclaicene – Igaunijas robeža sakārtošanā, pabalstu palielināšanā un citos.

Nav normāli 15 minūtēs

Vētījot deputātes paveikto un nepaveikto, par pamatu izmantojām priekšvēlēšanu programmu darbam Alūksnes novadā – sākotnēji no NA un turpinot iesākto JKP.

Lai gan priekšvēlēšanu programmā kā pirmais mērķis minēts, ka domē ievēlētie deputāti īstenos racionāla un ekonomiski pamatota pašvaldības budžeta plānošanu, jau ar pirmajiem vārdiem L. Langrate atzīst, ka to šajos gados to nav izdevies īstenot. “Esmu iepazinusies ar katru iestādes pieprasījumu budžetam, tomēr līdz diskusijām par viena vai otra pieprasījuma pamatotību un aktualitāti pēc būtības neesam nonākuši. Kurš lemj to, ko atbalstīt, ko noraidīt, nevaru pateikt. Uzskatu, ka nav normāli novada gada budžetu apstiprināt 15 minūtēs, pusstundā vai stundā, kā tas pašlaik notiek. Pēdējos divus gadus deputātus neveiksmīgi esmu aicinājusi kopīgi izskatīt pašvaldības iestāžu un uzņēmumu iesniegumus par finansējumu, izvērtējot, cik tie ir būtiski un pamatoti. Budžeta pozīcijām ir jābūt maksimāli publiski izvērtētām, bet pašlaik deputātiem nav vēlmes kopīgi tās apspriest, izvērtēt un apstiprināt,” norāda L. Langrate un skaidro, ka šādi būtu iespēja izdiskutēt katra pieprasījumu vai iestādes vajadzību, nevienu nepamatoti aizmirstot vai izceļot.

Pagasti aizkavējušies

L. Langrate atzīst, ka darba gaitā viņa balsojusi arī pret novada investīciju un attīstības plāna izstrādi. Kādēļ? “Jo šim plānam par pamatu ņemts 2009. gadā izstrādātais, kas ir pilnībā novecojis. Neesmu pret attīstību, bet par mūsdienām atbilstošu. Nereti presē parādās deputātu balsojuma sadalījums, bet bez skaidrojuma, kādēļ konkrētajā gadījumā deputāts balsojis “pret”. Šis ir viens no gadījumiem, kad paskaidrojums būtu nepieciešams, lai cilvēki saprot, kādēļ deputāts izdarījis vienu vai otru izvēli. Pretējā gadījumā patiešām var šķist absurdi, ka kāds balso pret novada attīstību. (Laikrakstā vienmēr tiek atspoguļoti arī deputātu viedokļi, kas pauž viņu nostāju konkrētā jautājumā, ne tikai uzrakstīts vārdisks balsojums – red.),” norāda L. Langrate.

Deputāte uzsver, ka rosinājusi arī pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darba noslodžu auditu, jo novērojusi, ka nereti pašvaldības iestāžu darbinieki strādā vairāk, nekā viņiem tas noteikts darba pienākumos. “Auditu pašvaldība pasūtīja un to daļēji veica gan tikai pagastos, vēlāk to saistot ar jau visiem zināmo reformu. Tomēr uzskatu, ka šāds audits bija nepieciešams arī pašvaldības iestādēs pilsētā,” saka deputāte. Taču pozitīvi viņa vērtē pagastu pārvalžu vadītāju “atgriešanos” katrā pagasta pārvaldē un to, cik aktīvi, proaktīvi un drosmīgi viņi būs. “Tomēr tas nav viss – jācenšas arī pagastu pārvaldēm caur novada budžetu un viņu nepieciešamībām “atgriezt” naudu un viņu cilvēkus. Vai tas ir pozitīvi vērtējams, ja novada pašvaldības nekustamo īpašumu, kas atrodas pagastos, atsavināšanas procesā iegūtā nauda nonāk nevis konkrētā pagasta, bet visa novada budžetā? Uzskatu, ka nē! Ja kaut daļa no šīs naudas paliktu pagasta rīcībā, tas veicinātu attīstību. Esmu bijusi visos mūsu novada pagastos vairākas reizes, un man ir iespēja salīdzināt tos ar līdzīgiem citos novados. Mūsu novada pagasti nav pietiekami atbalstīti, lai attīstītos, un tas ir ļoti bēdīgi, jo ar pieejamo finansējumu var veikt tikai pamatfunkcijas,” domā L. Langrate.

Nav vienīgā iniciatore

Pēdējā laikā plaši izskanējuši dažādi viedokļi par veselības veicināšanas centra celtniecības iespējas noraidīšanu Alūksnē. Lielā daļā sabiedrības valda uzskats, ka tieši deputāte L. Langrate ir iniciatore sūdzībai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) par dažādām nepilnībām pašvaldības darbā saistībā ar šo projektu. “Varu atklāt, ka nevis ar sūdzību, bet ar lūgumu izvērtēt un sniegt atzinumu par dažādām Alūksnes novada domes darbībām, sākot no 2017. gada, ministrijā vērsās pieci Alūksnes novada domes deputāti – es (18.09.2020. “Alūksnes un Malienas Ziņas” numura publikācijā “Vēršas KNAB par Alūksnes novada domi” L. Langrate gan neapstiprina, ka ir šā iesnieguma autore – red.), Jana Zilkalne, Ainars Melders, Mārtiņš Augstkalnietis un Verners Kalējs.

Veselības centra projekta izpildi apstādināja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atzinums, kurā bija izvērtēti dažādi riski, kam būtu alūksnieši pakļauti, šo projektu īstenojot. Tās vispirms jau bija iespējamās 400 000 eiro pašvaldības nākotnes saistības katru gadu, lai uzbūvēto centru uzturētu.

Novadam nav tādas naudas, tādēļ nāktos no kaut kā atteikties, piemēram, samazināt bērnudārzu, skolu skaitu vai ko citu. Vai tas būtu lietderīgi un vietējiem iedzīvotājiem labklājību nesoši? Vai mēs varam tādu risku uzņemties? To aģentūra savā atzinumā bija ļoti pamatoti izvērtējusi, un arī minētie deputāti visus trīs gadus to norādīja,” atklāj L. Langrate. Viņa uzskata, ka pašvaldības projektu vadītājiem jābūt kompetentiem, patiesi profesionāliem un katram plānotajam projektam jāveic arī reālu risku un ieguvumu analīze, nepietiek, ja tikai sagatavo dokumentāciju.

Jāvērtē, lai līdzsvarotu

Pēdējos gados Alūksnes novads pozicionēts kā tūristiem saistošs ceļojuma galamērķis, akcentu liekot uz Alūksnes pilsētu. Novada pašvaldība pielikusi visas pūles, lai to tādu arī radītu. Pēc priekšvēlēšanu programmā solītajiem un izpildītajiem darbiem redzam, ka arī L. Langrate un J. Zilkalne domē iestājušās par tūrisma attīstību un ierindo to pie paveiktajiem darbiem. Tomēr L. Langrate norāda, ka neviena novada attīstību nevar nodrošināt tikai ar kādu daļu “ienākošo” finanšu. “Piemēram, Veclaicenes pagastā uzbūvētas Dabas mājas tūristiem ir slogs pagasta pārvaldei to uzturēšanā. Tajā pašā laikā ienākumi no tūristiem par uzturēšanos tajās novirzīti novada kopējā budžetā. Kāds labums no tā ir vietējiem iedzīvotājiem? Novada pašvaldība vēl nav padomājusi par darbojošos klāsteri – pašvaldības un vietējo iedzīvotāju, uzņēmēju sadarbību, lai no tūrisma šajā apvidū ieguvējas būtu visas puses,” spriež deputāte. Vai kāds ieguvums no tūrisma attīstības novadā ir arī, piemēram, Pededzes vai Ilzenes pagastu iedzīvotājiem, deputāte šaubās.

Viņa atzīst, ka ir patīkami redzēt televīzijā un sociālajos tīklos skaistas Alūksnes novada, pilsētas fotogrāfijas, kas rada atpazīstamību.

Tūrisma attīstība zināmā mērā sniedz jaunas darba vietas, bet viņa uzskata, ka pašvaldībā tomēr nepietiekami vērtē to, cik lielā mērā tas ir ieguvums vietējiem iedzīvotājiem. “Jā, ir atpazīstamība, pieļauju, ka ienākumi ir palielinājušies noteiktas nozares pārstāvošiem uzņēmumiem, bet vietējiem iedzīvotājiem pārsvarā tas ir tikai estētiskais baudījums. Cik ilgi ar to vien var dzīvot? Pašvaldībai jāvērtē, kā to līdzsvarot, jābūt par starpnieku uzņēmējiem jaunu inovāciju ieviešanai, ražošanas attīstības veicināšanai,” domā L. Langrate.

Par šiem un daudziem citiem jautājumiem deputāte daudz diskutējusi, ieteikusi, balsojusi un uzskata, ka, strādājot opozīcijā, kur viedokļus neērtos jautājumos balsojot maksimāli atbalsta pieci deputāti, domes lēmumus nevar ietekmēt, bet redz iespējas, kā nākotnē organizējams pašvaldības darbs, lai ar dzīvi novadā būtu apmierināti vēl vairāk vietējo iedzīvotāju.

This image has an empty alt attribute; its file name is jauta.jpg

– Kad Alūksnes novada domē likvidēs pārspīlēto birokrātiju?

Līga Langrate: – Alūksnes novada domes administrācijā tā arī nav veikts darbinieku noslodzes audits. Piemēram, man absurds šķiet arī fakts, ka divi grāmatvedības štata darbinieki katru rītu no Liepnas brauc uz Alūksnes novada pašvaldību, lai veiktu savus darba pienākumus, bet vakarā dodas atpakaļ. Mūsdienās ir iespējas šāda veida darbu veikt uz vietas, netērējot laiku un līdzekļus. Birokrātija no iedzīvotāju viedokļa, iespējams, ir formāla atrakstīšanās, neiedziļinoties jautājuma būtībā. Tas ir katra darbinieka profesionalitātes jautājums, kas jāvērtē domes izpildinstitūcijai.

– Kā vērtējat domes izpilddirektores darbu desmit baļļu sistēmā?

Jana Zilkalne: – Ņemot vērā, kā notika pagastu pārvalžu reorganizācija, mans vērtējums ir ne vairāk kā sešas balles.

Līga Langrate: – Es vēlētos, lai šo darbu veiktu labāk, tādēļ vērtēju ar sešām ballēm. Vispirms jau pašvaldības darbiniekiem jāuzlabo darba psiholoģisko mikroklimatu, kas pašlaik ir atkarīgs no vadības.

– Vai novada domes priekšsēdētājam ir nepieciešami divi vietnieki?

Jana Zilkalne: – Nē. Lai pildītu savas funkcijas, strādā nodaļu vadītāji un citi augstas klases profesionāļi.

Līga Langrante: – Atsakoties no vienas vietnieka amata vietas, pašvaldība ietaupītu aptuveni 20 000 eiro gadā, kas ir gandrīz viena neliela novada pagasta gada budžets.

– Cik iedzīvotāju, jūsuprāt, Alūksnes novadā būs pēc pieciem gadiem?

Jana Zilkalne: – Gribētos cerēt, ka iedzīvotāju skaits krasi nesamazināsies, tie varētu būt aptuveni 13 000.

Līga Langrate: – Demogrāfiskā situācija pašlaik nav spīdoša, bet ļoti vēlētos, lai tas krasi nesamazinās.

– Vai deputātēm šķiet ētiski pievilt vēlētājus, neilgi pēc pašvaldību vēlēšanām mainot partijas piederību?

Jana Zilkalne: – Vēlētājus neesmu pievīlusi, jo tie, kuri atbalstīja mūs pirms vēlēšanām, vēl joprojām ir kopā ar mums, izsaka priekšlikumus, vērtē mūsu darbu. Uzsākot darbu domē, sapratām, ka vēlamies strādāt atklāti, godīgi un ievērojot labu pārvaldību, tādēļ izvēlējāmies aiziet no Nacionālās apvienības. Pirms iestāšanās Jaunajā konservatīvajā partijā apzinājām to, vai mums sakrīt nākotnes mērķi un vērtības. Ja tā nebūtu, mēs nepievienotos šim poliskajam spēkam. Jā, iespējams, kāds no vēlētājiem bija vīlies, bet mēs savu iesākto darbu turpinājām.

Līga Langrante: – Pēc izstāšanās no Nacionālās apvienības, mēs uzreiz neizvēlējāmies Jauno konservatīvo partiju, bet, strādājot domē, sapratām, ka vajag pārstāvēt kādu politisko spēku. Mūs uzrunāja un atbalsta JKP, ar kuru sakrīt nākotnes mērķi un vērtības. Pretējā gadījumā gūt panākumus deputāta darbā, lai tas sniegtu pienesumu iedzīvotājiem, būtu vēl grūtāk vai vispār neiespējami. Jau 2013. gadā pašvaldību vēlēšanās kandidējām no Nacionālās apvienības saraksta, bet 2017. gadā apvienībā mainījās nodaļas sastāvs, ar kuras uzskatiem mūsējie nesakrita.

– Vai J. Zilkalne neuzskata, ka ir nodevusi Alūksni un alūksniešus, pārceļoties ar ģimeni projām no Alūksnes novada?

Jana Zilkalne: – Mans vīrs atteicās no labi atalgota darba Rīgā, lai būtu kopā ar ģimeni un strādātu Alūksnē mazāk atalgotu darbu. Tolaik sporta skolā vienīgā brīvā slodze sporta skolotājam bija ar 120 eiro atalgojumu mēnesī, ar ko viņš savu ģimeni nodrošināt nevarēja, jo ģimenē ienāca vēl viens bērns. Tieši šī apsvēruma dēļ viņš bija spiests pārkvalificēties un turpināt strādāt Rīgā. Ģimene tikās tikai nedēļas nogalēs, tādēļ nolēmām dzīvei izvēlēties vietu pa vidu Rīgai un Alūksnei – Cēsu novadā. Mūsdienās strādāt attālināti nav problēma, ko sapratām arī koronavīrusa pandēmijas laikā, kad arī domes sēdes notika attālināti. Reizi nedēļā noteikti esmu Alūksnē, jo šeit ir mans uzņēmums, mani īpašumi, kolēģi, vecāki, radinieki, jo esmu dzimusi alūksniete. Tā strādā arī mans kolēģis deputāts Druvis Mucenieks. Protams, es vēlētos dzīvot Alūksnē, bet ģimene man ir prioritāte. Noteikti kandidēšu arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, jo uzskatu, ka varu dot pienesumu Alūksnes novadam.

Pārējos jautājumus un atbildes publicēsim turpmāk.

Svarīga savstarpējā sadarbība, uzticība

“Kopumā vērtējot Alūksnes novada domes darbu, uzskatu, ka ieturētais virziens ir pareizs. Lai uz citu Latvijas pašvaldību fona mēs nepaliktu ēnā, protams, ir jādomā, kā piesaistīt finanšu līdzekļus un izmantot tos, kas mums jau ir. Grūti vērtēt, ko vietējie iedzīvotāji kopumā nākotnē iegūs no novada attīstības tūrisma jomā. Protams, tā nauda, ko šeit atstāj tūristi, novadam nav mazsvarīga, bet galu galā savas ražošanas mums nav.

Runājot par sabiedrībā dalīti vērtēto veselības veicināšanas centra celtniecību Alūksnē, jādomā arī tālāk – jau pašlaik slimnīcā trūkst kvalificētu mediķu, tad kur šos cilvēkresursus ņems darbam plānotajā iestādē? Vispirms ir svarīgi sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saviem iedzīvotājiem.

Deputāts viens nav cīnītājs. Strādājot pie konkrēta mērķa sasniegšanas, iesaistīta vesela deputātu komanda, un nav svarīga partijas piederība, bet gan savstarpējā sadarbība, uzticība un principi, ko deputāts nevēlas pārkāpt.”

Arī opozīcijā jāprot strādāt

“Pašreizējā sasaukuma Alūksnes novada domes deputātu darbu kopumā vērtēju pozitīvi. Vai varēja vairāk? Noteikti! Vai vajadzēja to visu veikt ar tik lielu vērienu – apšaubu. Jaunā sporta būve, kas mums ir tik ļoti nepieciešama, iecerēta, tērējot milzīgus finanšu līdzekļus. Ja tas būtu plānots pieticīgāk, iespējams, mums tā sen jau būtu.

Uzskatu, ka, mainot partijas piederību, deputātēm bija jānoliek deputāta mandāts. Pašreizējo viņu darbu vērtēju vairāk kā aprobežošanos ar izteikumiem vārdos nevis darbos, lai gan viņas to noteikti izskaidro ar atrašanos opozīcijā. Taču arī opozīcijā ir jāprot strādāt.”

– Vai J. Zilkalne neuzskata, ka ir nodevusi Alūksni un alūksniešus, pārceļoties ar ģimeni projām no Alūksnes novada?

Jana Zilkalne: – Mans vīrs atteicās no labi atalgota darba Rīgā, lai būtu kopā ar ģimeni un strādātu Alūksnē mazāk atalgotu darbu. Tolaik sporta skolā vienīgā brīvā slodze sporta skolotājam bija ar 120 eiro lielu atalgojumu mēnesī. Ar to viņš savu ģimeni nodrošināt nevarēja. Šī apsvēruma dēļ viņš bija spiests pārkvalificēties un turpināt strādāt Rīgā. Ģimene tikās tikai nedēļas nogalēs, tādēļ nolēmām dzīvei izvēlēties vietu pa vidu Rīgai un Alūksnei – Cēsu novadā. Mūsdienās strādāt attālināti nav problēma, ko sapratām arī koronavīrusa pandēmijas laikā, kad arī domes sēdes notika attālināti.

– Vai, pārceļoties uz dzīvi citur, ir ētiski kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās Alūksnes novadā?

Jana Zilkalne: – Reizi nedēļā noteikti esmu Alūksnē, jo šeit ir mans uzņēmums, mani īpašumi, kolēģi, vecāki, radinieki, esmu dzimusi alūksniete. Protams, es vēlētos dzīvot Alūksnē, bet ģimene man ir prioritāte. Noteikti kandidēšu arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās, jo uzskatu, ka varu dot pienesumu Alūksnes novadam.

– Īsi definējiet, kāda ir jūsu attieksme pret kultūras un arhitektūras pieminekļu saglabāšanu Alūksnes novadā?

Jana Zilkalne: – Protams, tie ir jāsaglabā, jo tas ir mūsu kultūras un vēstures mantojums. Esmu vērsusies Alūksnes novada pašvaldības Īpašumu nodaļā ar jautājumu, kā varētu izstrādāt saistošos noteikumus, lai saglabātu šos pieminekļus iespējami autentiskākus. Labais piemērs ir Kuldīga un Cēsis, kur jau izstrādāta šāda atbalsta programma, tajā viss ir skaidri definēts. Par tādu jādomā arī Alūksnes novada pašvaldībai. Par vietējās nozīmes kultūras un vēstures pieminekļiem, kas ir privātīpašums, atbild pats īpašnieks. Valsts politiku un kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veicot kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti, īsteno Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Līga Langrate: – Kultūras mantojumam ir materiālā un nemateriālā daļa. Mēs bieži vien iestājamies par materiālo daļu, bet jāsaglabā ir arī nemateriālā. Nesen pašvaldība solīja finansiāli atbalstīt uzņēmējus, bet jāatbalsta arī novadpētniecība, ar to saistītie projekti.

– Pilsētas iedzīvotājiem, kuri dzīvo privātīpašumos, ir pienākums apkopt savu teritoriju un arī tai piekritīgo daļu. Tas nozīmē, ka rudenī šajā teritorijā jāsavāc arī tās lapas, kas nokrīt no ielu pretējā malā augošajiem kokiem. Kādēļ iedzīvotājiem tas jādara par saviem līdzekļiem?

Jana Zilkalne: – Šiem iedzīvotājiem jāraksta iesniegums pašvaldībai ar lūgumu palīdzēt lapas savākt un aiztransportēt.

Līga Langrate: – Jau vairākus gadus esmu vērsusies pie pašvaldības izpilddirektores, Īpašumu nodaļas vadītāja ar ierosinājumu pašvaldībai organizēt sezonālas akcijas, lai bez maksas savāktu ar teritorijas sakopšanu saistītus atkritumus, nodrošinot gan savākšanas maisus, gan nosakot konkrētas dienas. Pašlaik tas nav sadzirdēts.

– Kādu jūs redzat Alūksni, Alūksnes novadu pēc 10 gadiem un, ja, pieņemsim, jūs ievēl un esat koalīcijā, kādi būtu galvenie jūsu darbi vai idejas, ko paveiktu sabiedrības labā?

Līga Langrate: – Man ir skaidrs, ko es paveiktu tautsaimniecības un uzņēmējdarbības virzienā, bet tagad skaļi paust savas idejas nevēlos. Pēc desmit gadiem Alūksnes novada pašvaldībā saredzu labu pārvaldību, darbinieki ir apmierināti, brīvi un radoši, sakārtota infrastruktūra.

Jana Zilkalne: – Zinot, ka mūsu politiskie konkurenti aktīvi gatavojas gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, arī es atturēšos paust savas idejas, jo jau līdz šim daudzas mūsu idejas paņemtas kā savas un realizētas, kas gan arī nav slikti, jo nāk par labu iedzīvotājiem. Mūsu novadā viens no trumpjiem ir armijas daļa – Kājnieku skola. Ja tā būs spēcīga, ja tai būs veiksmīga sadarbība ar pašvaldību, mums vēl joprojām būs arī slimnīca, iedzīvotāji. Mums noteikti būs sporta halle.

– Kā grasāties pilsētā un novadā piesaistīt jaunās ģimenes?

Jana Zilkalne: – Ja būs Kājnieku skola un slimnīca, būs garantētās darba vietas. Esmu novērojusi, ka cilvēki grib dzīvot laukos, bet uz pagastiem pietrūkst labu ceļu.

Līga Langrate: – Ikvienam jāsaglabā sava identitāte. Mēs visi, kuri dzīvojam novadā, nevaram būt alūksnieši. Jālepojas ar savu piederību, lai arī no kura pagasta nāktu.

– JKP uzsver cīņu ar korupciju. Kāpēc deputātes necīnās pret korupciju Alūksnes novada domē, bet imitē darbību, traucējot domes darbu?

Līga Langrate: – Sākot strādāt Alūksnes novada pašvaldībā, ar zināmu regularitāti novēroju nepamatotus projektu sadārdzinājumus. Uz to esmu nemitīgi norādījusi un aicinājusi novērst. Paņēmieni ir dažādi. Piemēram, nofiksēt maksimālo projekta summu un raudzīties, lai to nepārkāpj. Tāpat risku izvērtēšana realizējamos projektos ir nepietiekama, tādēļ arī lūdzām ministriju izvērtēt veselības veicināšanas centra projekta realizācijas risku.

Jana Zilkalne: – Korupcija neaprobežojas tikai ar norādīšanu uz projektu atlikumiem vai riskiem. Tā ir nepelnītu priekšrocību vai labumu gūšana. Kaut vai, piemēram, lietojot par nodokļu maksātāju naudu pirktu degvielu uzņēmuma automašīnām savām vajadzībām. Mēs neesam korupcijas novēršanas un apkarošanas darbinieki, mēs varam tikai vērst uz to uzmanību. Izvērtē citas iestādes.

– Vai ir gandarījums, ka Alūksnes SPA projektu neīstenos, bet Rēzeknē līdzīgu īstenos?

Līga Langrate: – Nē. Būvējiet privātu uzņēmumu uz privātas zemes – tas būtu tikai apsveicami, bet ne par pašvaldības naudu. Pašvaldība arī varēja vienoties ar zemes īpašnieku par zemes iegādi. Ar šo Centrālās finaņu līgumu aģentūras vēstuli esam saņēmuši apstiprinājumu, ka pašvaldības budžetu nepasliktināsim uz kādu noteiktu laiku.

Jana Zilkalne: – Nē. Varēja celt šo centru, bet tā, lai mēs nākotnē nezaudējam. Pilsētā ir pietiekami daudz tukšu ēku, kuras varēja izmantot šim nolūkam, neceļot jaunu. Nomnieka izvēle arī ir viens no būtiskiem kritērijiem. Ja spējam ātri reaģēt un iegūt citu nomnieku, neviens nav teicis, ka šos 3,2 miljonus eiro zaudēsim.

– Cik viegli/grūti ir būt domes opozīcijā? Vai, pieņemot lēmumus, ir jāieklausās visu deputātu viedokļos, vai tikai ZZS un JV ir pareizie viedokļi?

Jana Zilkalne: – Ir grūti, bet darbā vados pēc tā, lai ievērotu iedzīvotāju intereses un būtu maksimāli objektīva. Nedomāju par savu labumu, raugos nākotnes perspektīvā. Daudz kas ir atrunāts normatīvajos aktos. Tomēr bieži nākas uzklausīt apvainojumus, kas ir nevietā.

Līga Langrate: – Strādājot domes sēdēs, nekad neizvirzu sev par prioritāti darīt kaut ko tādēļ, ka esmu opozīcijā. Vienmēr domāju par iedzīvotāju interesēm, uzklausu visu deputātu viedokļus.

– Valdošo koalīciju sauks pie atbildības par iespējamajām nelikumībām?

Jana Zilkalne: – Tas jāizvērtē attiecīgajām iestādēm.

Līga Langrate: – Sabiedrība vairāku gadu desmitu laikā ir mainījusies, tādēļ arī domei jāmaina savs darba stils. Katram pašam jāmainās līdzi laikam, tas attiecas uz mums visiem.

– Vai dome ievēro labas pārvaldības principus?

Jana Zilkalne: – Dažus jā, dažus nē. Nav jau viss slikti, bet ir pozīcijas, pie kurām jāpiestrādā.

– Kad beigsiet savu mobingu pret pašvaldības darbiniekiem?

Jana Zilkalne: – Nevienu darbinieku neesmu pazemojusi, aizskārusi, neesmu pacēlusi ne balsi, ne toni. Esmu jautājusi lietas pēc to būtības. Deputātam ir tiesības pieprasīt informāciju no pašvaldības darbiniekiem, un viņi to arī dara. Tas, ka esmu norādījusi uz nepilnībām darbā, gan ir taisnība.

Līga Langrate: – Esmu iestājusies pret atsevišķu lietu kārtību un lūgusi to sakārtot. Tas, ja kāds tā jūtas, varbūt ir nepietiekams vadības skaidrojums par deputāta darba pienākumiem.

– Cik neatkarīga var būt Līga Langrate, ja viņa strādā Ainara Meldera uzņēmumā? JKP iestājas pret korupciju, bet deputāte strādā pie politiķa ar apšaubāmu reputāciju. Vai tā nav divkosības paraugstunda?

Līga Langrate: – Kā finansiste teorētiski un kā grāmatvede praktiski esmu ļoti pateicīga par iespēju strādāt pie kolēģa politiķa Ainara Meldera, jo tagad ļoti labi pārzinu tūrisma un viesmīlības jomu. Ne reizi A. Melders nav pat mēģinājis mani iesaistīt savos politiskajos spēkos, ne arī ietekmēt manu viedokli.

– Cilvēki seko līdzi arī tam, ko abas politiķes publicē internetā. Vienā no ierakstiem “Facebook.com” “Alūksnes un Malienas Ziņu” publikācija nosaukta par “viltus ziņām”. Vai ir pieklājīgi un ētiski šādi uzbrukt neatkarīgam medijam? Vai nevajadzētu atvainoties redakcijai?

Līga Langrate: – Es atvainojos laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” redakcijai, bet mēs to nepublicējām. Tas bija komunikatīvs pārpratums. Bet varu paskaidrot – tā kopumā nebija domāta kā viltus ziņa, bet tas, ka Alūksnei bez veselības veicināšanas centra izveides nav nākotnes.

Jana Zilkalne: – Es arī atvainojos par pārpratumu.

This image has an empty alt attribute; its file name is logo222.jpg

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.