Loreta Jargane
Šis laiks cilvēkiem ir ierobežojis dažādas aktivitātes. Bet, kā ir ar medībām? Izrādās, mednieku biedrības “Kārklupe” vadītājs Mārtiņš Kaparšmits Ilzenes pusē aktīvi piedalās individuālajās medībās. Viņš saka – medības ir viņa meditācija.
M. Kaparšmits medī jau kopš 18 gadiem, kad ieguvis medību atļaujas. Tomēr medību procesu viņš zina jau sen, jo arī viņa tēvs bijis mednieks. Viņš uzsver, ka Ilzenes medību kolektīva pienākumos ir ne vien medīt, bet arī apsaimniekot piederošo medību teritoriju – 4179 hektāru, kuros ietilpst gan meži, gan tīrumi.
“Mednieka mērķis nav tikai nogalināt un iegūt gaļu. Tas ir pēdējā vietā. Medniekam ir arī pienākumi, piemēram, šajā gadījumā bebru aizsprostu nojaukšana. Stigu attīrīšana, jāpalīdz saimniekiem samazināt zvēru nodarītos postījumus laukos un mežos, ziemā jāpiebaro dzīvnieki ar sienu, āboliem, sāli, lai palīdzētu tiem izdzīvot.”
Mednieks atzīst, ka nav trofeju piekritējs, lai arī daļai mednieku tieši šis ir galvenais ieguvums no medībām. Meklējot medījumu, viņš reiz pat nostaigājis 25 kilometrus.
Vaicāts, par piedzīvojumiem medībās, viņš saka: “Katras medības ir viens liels piedzīvojums, tu nekad nevari zināt, ko sastapsi ceļā.”
Kā medībās veicās man, lasi 1. aprīļa laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas” vai e-avīzē šeit.
Reklāma