Agita Bērziņa
Alūksnes novada muzejā, gaidot pavasara gaismas svētkus – Lieldienas –, telpas piepilda bērnu čalas un smiekli, valda rosība, un gaisā virmo svaigi ceptu olu vilinošā smarža. Jā, jā – nepārlasījāties!
Viens no ēdieniem, ko likt svētku galdā Lieldienās, ir ne tikai tradicionālās vārītās olas, bet arī pantāgs, ko iemācījās pagatavot visi pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni, kuri piedalījās Lieldienu izglītojošajā programmā “Lieldienu garšu pasaule – pantāgs”!
Alūksnes novada muzejā dažādu izglītojošu programmu veidošana bērniem tieši pirms svētkiem jau kļuvusi par neatņemamu svētku gaidīšanas laika tradīciju. Kā stāsta Alūksnes novada muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa, izglītības iestādes labprāt izmanto šo iespēju un apmeklē muzeju. Pamatā tās ir Alūksnes novada izglītības iestādes. Līdz šim katrai klasei vai grupiņai laiks atrasts, bet ja interese būtu lielāka, nāktos arī atteikt, jo vairs brīvu laiku nav. Nodarbību vadīja J. Baldiņa kopā ar muzeja klientu apkalpošanas speciālisti Lindu Upīti.
Izmanto senos traukus
Šogad bērni Alūksnes novada muzejā varēja iepazīt Lieldienu tradicionālos ēdienus un to nozīmi svētku galdā, aplūkot muzeja krājumā esošos vēsturiskos galda piederumus un traukus, piedalīties radošajā meistarklasē, katrs svētkiem nokrāsojot vienu olu, un kopīgi gatavojot kādu īpašu Lieldienu ēdienu – pantāgu! Vaicājot vai gadu no gada nav sarežģīti izdomāt arvien jaunas un saistošas tēmas, J. Baldiņa teic, ka tā gan nav – ideju vēl ir daudz, un to pietiks arī turpmākajiem gadiem. “Muzejs ir bagāts izziņas avots, tāpēc vienmēr ir, ko rādīt un par ko stāstīt,” saka J. Baldiņa.
“Bērniem ļoti patīk šī programma, un vislielākais gandarījums ir par viņu praktisko darbošanos un iegūto rezultātu. Īpašs prieks ir tad, kad no vecākiem saņemam pozitīvas atsauksmes – bērni mājās stāsta, ko ir darījuši, un paši mēģina, piemēram, krāsot olas vai gatavot pantāgu. Tas gan ir tikai viens no ieguvumiem, tikpat nozīmīgs ir bērnu iespēja iepazīt muzeju un tā krājumu. Šoreiz tie ir trauki,” saka J. Baldiņa. Izstādītie trauki ir no Alūksnes novada muzeja krājuma, kas glabājas Alūksnes Jaunajā pilī muzeja krātuvēs, kā arī no Viktora Ķirpa Ates muzeja “Vidzemes lauku sēta”. Traukus atvēlējusi arī Viktora Ķirpa Ates muzeja krājuma glabātāja Māra Gaigaliete no saviem personīgajiem krājumiem, un daži atvesti no Bejas bibliotēkas novadpētniecības krājuma.
Dara visi kopā
Lieldienu garšu pasauli “Alūksnes un Malienas Ziņas” izbaudīja kopā ar Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” grupas “Pūcītes” bērniem. Viņi ar lielu interesi apguva jaunu olu krāsošanas metodi – šoreiz neizmantojot tradicionālās sīpolu mizas, bet mūsdienu iespējas. Uz papīra salvetes ar flomasteriem uzzīmēja zīmējumus, salvetes aptina ap olām, samitrināja, un pēc brīža olas bija iekrāsojušās tikpat skaistas, kā pašu radītie zīmējumi. Ja olu krāsošana bija tradicionāla darbošanās, tad pavisam cita sajūsma bija, ieraugot skaisti klātu galdu, kam ēdiens bija jāgatavo pašiem – katrs kopējam pantāgam iesita olu, pievienoja sev tīkamākās garšvielas, visi visu kopā sakūla, bet drosmīgākie stājās pat pie plīts.
Īpaša nozīme bija tam, ka darbu visi paveica kopā un katram bija jāiesaistās, otrs – garšvielu pievienošanai – katram bija jāizvēlas savas garšvielas un jāizskaidro, kāpēc izvēlēts tieši šis variants. Piemēram, sāls šķipsna, lai dzīvei būtu garša, pipari, lai dzīvei būtu asums, ķiploki, lai uzlabotu veselību. Interesanti, ka pašu gatavotais ēdiens bērniem garšoja daudz labāk, un olas šoreiz ēda pat tie, kuri citkārt tās ikdienā neēd. Vērts piebilst, ka pasākuma laikā izmantoja vienīgi vietējās olas no “Alūksnes putnu fermas”. Neizpalika arī jautrība rotaļās un latviešu tautas mīklu minēšana, piemēram, vai zini atminējumu mīklai – “atskrēja putns, apsēdās uz koka, izlaida spārnus – viss zaļot sāka”?
Reklāma