Foto: Mazāk zināmi vēsturiski fakti par Alūksni

Alūksnes novada muzejā vēsturei veltīts pasākums – atzīmējot Alūksnes 105. gadskārtu, iespēja iepazīties ar trīs novadpētnieku un vēsturnieku pētījumiem.

Alūksnes novada muzeja vēsturnieks Ernests Stroinovs savā prezentācijā “Bijusī ordeņpils Alūksnē zviedru laikos (1600. – 1702.)” klātesošajiem atklāj mazāk zināmus faktus par tā laika vēsturi. Viņš stāsta par poļu – zviedru karu no 1600. līdz 1629. gadam, kas tajā laikā notika Alūksnes pilī, saistībā ar nocietinājumiem, saimniecību un militāro dzīvi. Par zviedru – krievu karu, Alūksni baronu Hornu laikā, kā arī par laiku pēc muižu redukcijas. Vēsturnieks plaši pētījis Lielo Ziemeļu karu, par ko klātesošie klausās ar lielu interesi.

Novadpētniece Vizma Supe izvēlējusies izpētīt tradīcijas. Prezentācijā “Kāzu, kristību un bēru paražas Alūksnē 17. gadsimtā” var dzirdēt un redzēt – ļoti daudzas tradīcijas saglabājušās līdz mūsdienām, tikai savādākā izpildījumā. Plašs stāstījums par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju Dāvidu Celaku, kurš kalpojis Marienburgā no 1661. līdz 1680. gadam.

Tuvojoties Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jubilejai, vēstures skolotāja Iveta Mikijanska piedāvā ielūkoties izglītības vēsturē – “Izglītība Alūksnē 20. gadsimta sākumā”. Gadsimta sākumā bērni izglītību varēja iegūt vairākās skolās: Alūksnes pagasta skolā Paideros, Ministrijas skolā Pils ielā 44, Draudzes skolā Lielajā Ezera ielā 24, Pareizticīgo draudzes skolā Tirgotāju ielā 10, Igauņu skolā un vācu meiteņu skolā. Ēkai Glika ielā 10 skolas pamatakmens ielikts 1938. gada 22. maijā un jau 1939. gada 11. septembrī daļā skolas telpu uzsāktas mācības.

Katrs no vēsturniekiem, novadpētniekiem ar savu sirdi ir Alūksnē, ar savu pilsētu lepojas, tāpēc arī var pastāstīt tik daudz vērtīgu un nozīmīgu notikumu, kas ne visiem iedzīvotājiem zināmi. Nākamā šāda tikšanās paredzēta 4. oktobrī.

+ 9