Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pērn vairāku valstu farmaceitu organizācijas ziņojušas par pieaugošu zaļu trūkumu aptiekās

Pērn vairāku valstu farmaceitu organizācijas ziņojušas par pieaugošu zaļu trūkumu aptiekās, kā rezultātā tiek apgrūtināta kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes sniegšana, liecina Eiropas Savienības (ES) Farmācijas grupas veiktā aptauja, kurā piedalās dalībvalstu aptieku īpašnieku organizācijas. Aptaujā piedalījās 24 ES valstu organizācijas, un tās visas atzina, ka iepriekšējā gada laikā saskārušās ar zāļu trūkumu aptiekās. Lielākā daļa, proti, 21 valsts no 24 norādījusi, ka, salīdzinot ar 2018.gadu, situācija ir pasliktinājusies. Aptaujā secināts, ka trūkst visa veida medikamentu, tomēr visvairāk iztrūkums novērojams tieši respiratoro zāļu un vakcīnu vidū.

No visiem respondentiem astoņi norādījuši, ka aptaujas aizpildīšanas laikā viņu aptiekā trūka no 200 līdz 300 medikamentiem, savukārt pieci ziņojuši, ka iztrūkuma apmērs pārsniedz 400. Trīs gadījumos trūkušas no 300 līdz 400 zālēm, savukārt par iztrūkumiem 100 līdz 200 medikamentu robežās ziņojuši pieci aptieku pārstāvji.

Vaicāti, kāda ietekme medikamentu iztrūkumiem bijusi uz pacientiem, katrs respondents atzīmējis vairākas izrietošās sekas, tostarp arī, ka nepietiekamība izraisījusi satraukumu un neērtības pacientu vidū, kamēr 18 aptaujātie ziņojuši, ka zāļu trūkuma dēļ pacientiem nācies pārtraukt ārstēšanās kursu. Vairāk nekā puse jeb 14 respondentu norādījuši, ka pieauguši pacientu līdzmaksājumi par medikamentiem, bet trīs atzinuši, ka zāļu trūkums var kalpot par iemeslu pacienta nāvei.

Arī attiecībā uz medikamentu iztrūkumu ietekmi uz neatkarīgajām aptiekām respondentiem tika dota iespēja sniegt vairākas atbildes. No visiem aptaujātajiem 20 norādījuši, ka zāļu nepietiekamība radījusi finansiālus zaudējumus, kas radušies seku novēršanā patērētā laika dēļ, kamēr 22 ziņojuši par zaudētu klientu uzticību, bet 19 - par kritumu darbinieku apmierinātībā ar savu darbu. Aptuveni puse jeb 13 aptaujāto norādījuši uz finansiāliem zaudējumiem, kas radušies sakarā ar nepieciešamību pārorganizēt krājumus un medikamentu ievešanas izmaksām.

Apkopotie aptaujas dati liecina, ka pērn arī pieaudzis laiks, kas farmaceitam jāpatērē, lai novērstu medikamentu iztrūkuma radītās sekas. Ja 2018.gadā farmaceiti vidēji patērēja 5,6 stundas nedēļā seku novēršanai, tad pērn patērētā laika daudzums sasniedza 6,6 stundas nedēļā uz vienu farmaceitu. Kā skaidro Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, tas nozīmē, ka gandrīz vienu pilnu darba dienu nedēļā farmaceits neapkalpo pacientus, bet pavada laiku pie elektroniskajām ierīcēm, meklējot trūkstošos medikamentus.

Latvijas Zāļu valsts aģentūra (ZVA) publiski aicinājusi zāļu ražotājus izpildīt normatīvo aktu prasības un ziņot ZVA par zāļu pieejamības pārtraukumiem.

AĪA izpilddirektore norāda, ka Latvijā šī gada pirmo divu mēnešu laikā konstatēti 46 gadījumi, kad zāles ne tikai nav piegādātas, bet ražotāji par šo situāciju laikus nav brīdinājuši valsts institūcijas, kā tas ir noteikts normatīvajos aktos.

"Esošā situācija rāda, ka farmaceiti iedzīvotāju acīs kļuvuši par bez vainas vainīgajiem. Pacients, kurš atnācis ar ārsta izrakstītu recepti, pamatoti cer, ka aptiekā zāles tiks izsniegtas, taču nereti tas nav iespējams, jo zāles nav piegādātas," skaidro Jučkoviča.

Tāpēc patlaban farmaceiti velta būtisku daudzumu no sava darba laika, lai meklētu pacientiem nepieciešamās zāles, apzvanot gan citas aptiekas, gan lieltirgotavas un ražotājus, apgalvo asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka "reizēm zāles izdodas atrast, taču daudzkārt zāļu Latvijā vienkārši konkrētajā brīdī nav".

Tāpēc, atsaucoties uz minēto, AĪA aicina medikamentu ražotājus rīkoties atbildīgi un likumā paredzētajā kārtībā un laikus informēt par medikamentu nepieejamību. Vienlaikus asociācija ir iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā priekšlikumu veikt grozījumus Farmācijas likumā, nosakot atbilstošu sodu arī zāļu ražotājiem par savlaicīgu informācijas nesniegšanu par zāļu trūkumu.

Aptaujā Latviju pārstāvēja AĪA, kas ir aptieku īpašnieku interešu pārstāvniecības biedrība. Biedrība līdzdarbojas Veselības ministrijas Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē, sniedz priekšlikumus farmācijas jomu reglamentējošo normatīvo aktu pilnveidošanai, piedalās normatīvo aktu publiskajā apspriešanā, pauž viedokli jautājumos, kas skar aptiekas vai farmācijas nozari. Tās biedri ir SIA "BENU aptieka Latvija", SIA "A aptiekas", AS "Sentor Farm aptiekas" un SIA "Latvijas aptieka".

Jau ziņots, ka uzņēmumu grupas AS "Repharm" padomes loceklis Dins Šmits iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka zāļu lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēma mudinās komersantus, kas pašlaik specializējas pārrobežu tirdzniecībā, pamest Latviju, kā rezultātā Latvija zaudēs ievērojamus nodokļu ieņēmumus no tranzīta un eksporta, kā arī ievērojamu skaitu darba vietu. 

Šāda nostāja pausta sakarā ar veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) pērn rosināto medikamentu lieltirgotavu kontroles mehānismu ieviešanu, kas tostarp arī paredz uzlikt par pienākumu lieltirgotavām sniegt informāciju par pieejamajiem medikamentiem tikai elektroniskā formātā, kā arī iespēju Ministru kabinetam regulēt lieltirgotavu eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem.

Veselības ministrijas (VM) ieskatā, iecere palīdzēs laikus konstatēt konkrētu zāļu nepietiekamības riskus, kā arī novērst mākslīgās nepieejamības situācijas.

Savukārt Šmits uzskata, ka noteikumu projekts būtiski ierobežos zāļu tirdzniecību no Eiropas Savienības dalībvalstīm caur Latviju, kā arī tirdzniecību ar trešajām valstīm. Tādējādi Šmits argumentēja, ka šāda prasība pārkāpj preču brīvas aprites pamattiesības. Viņaprāt, grozījumi ir pretrunā ar līgumu par Eiropas Savienību, kas nosaka, ka starp dalībvalstīm ir aizliegti importa vai eksporta kvantitatīvie ierobežojumi.

Pēc Šmita vārdiem, varot rasties situācijas, kad zāles, kuras Latvijā nevarēs paspēt notirgot pirms termiņa beigām, būs aizliegts eksportēt. Viņš pavēstīja, ka šos medikamentus nāksies vienkārši norakstīt un iznīcināt.

Turpretim VM skaidroja, ka tādējādi pacientiem tiktu nodrošināta labāka medikamentu pieejamība nestandarta situācijās.

Lietotāju raksti